Aizvadītajā nedēļā Kandavas K. Mīlenbaha vidusskolā norisinājās skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konference.
«Cāļus skaita rudenī» – tā izdzied dziesmā, bet mācību darbā atskaites punktsparasti ir pavasaris," uzrunājot konferences dalībniekus un viņu skolotājus, arī žūriju, atzina novada Izglītības pārvaldes (IP) metodiskā darba vadītāja Liene Šnikvalde. Lai mazinātu satraukuma spriedzi, Madara un Eka konferences dalībniekiem veltīja pa skanīgai dziesmai, bet Krišs Labsvārds no Zantes pamatskolas visiem veltīja gana uzmundrinošus vārdus dzejā.
Viņi – labākie no labākajiem, kuri grib vairāk un var vairāk nekā citi, – 19 novada skolu 19 audzēkņi, kas sevī apjautuši pētnieka dziņu, pulcējās novada centrā, lai zinoši, droši un pārliecinoši savu pētījumu izklāstītu žūrijai un citiem interesentiem. Audzēkņus bija ieinteresējušas kā humanitārās, tā sociālās un dabas zinātnes.
Par snovbordu, zirga un pašu skolēnu valodu ķermeņa valodu
Pētījumu par snovborda popularitāti mūsu novadā prezentēja Matkules pamatskolas audzēkne Madara Šalme. Noklausoties viņas sacīto, nācās secināt, ka snovbords nav lēta sporta aktivitāte, turklāt, lai apgūtu snovborda prasmi, šai nodarbei jāvelta vismaz sešas stundas. Kandavas novadā snovbordu var iemācīties un ar to nodarboties atpūtas kompleksā «Zviedru cepure» un mūsu pusē snovbordam šoziem bijusi pat lielāka piekrišana kā slēpošanai.
Zirgu uzvedības atšķirības savvaļā un nebrīvē bija centusies izpētīt matkulniece Anda Sinkevučus. Lai ieceri īstenotu, meitene trīs dienas pabijusi Matkules pagasta «Upeslīčos» un vērojusi zirgu uzvedību vairākos aplokos.
Matkules pamatskolas skolēnu valoda ir diezgan piesārņota – tā secinājusi Linda Sausiņa, ieklausoties, pierakstot un analizējot skolas biedru un skolotāju ikdienā teikto.
Ivaram Kotovam un Mārcim Štrālam radusies kopīga interese par vasarā dažkārt sastopamo dabas parādību – zibeni. Puiši izzinājuši arī aizsardzības veidus pret zibens kaitīgo ietekmi un galarezultātā secinājuši, ka zibensnovedēju ierīkošana mājoklī ir dārgs prieks, kas lēšams nevis simtos, bet tūkstošos latu.
Audzēkņi, kuriem tuva vēsture, centušies izzināt Kandavas novadā esošo muižu likteņstāstus, kara laika lappuses un brīvības cīņas, Kurzemes cietokšņa muzeju Zantē un pētījuši savas dzimtas likteņus otrā pasaules kara laikā. Vairāki audzēkņi pētījuši dažādu atkarību postošo ietekmi jauniešu vidū.
Reģionālajai konferencei izvirzīti astoņi pētījumi
Izvērtējot audzēkņu darbus, uz reģionālo konferenci no Kandavas novada žūrija izvirzīja astoņu darbus: Montas Geļičas un Zanes Šmites pētījumu «Pirmais pasaules karš un brīvības cīņas Kandavā un tās apkārtnē» (Kandavas K. Mīlenbaha vidusskola KKMV, skolotāja Aksilda Petrevica); Ivara Kotova un Mārča Štrāla kopīgi veikto pētījumu «Zibensnovedēji-aizsardzība pret zibens kaitīgo ietekmi» (KKMV, Didzis Zeibots), Alises Zalānes pētījumu «Fonētiskais uzdevumu krājums 3. līdz 4. klasēm angļu valodā» (KKMV, Jeļena Šnikvalde), Ievas Stalbergas darbu «Smēķēšanas ietekme uz cilvēka veselību» (Kandavas internātvidusskola – KIVS, Elita Lavrinoviča), Laumas Vītoliņas pētījumu «Saules enerģijas izmantošanas iespējas Latvijā» (KUVS, Mārīte Rozīte), Kintijas Dravnieces pētījumu «Atkarību izraisošo vielu lietošana jauniešu vidū» (KKMV, Ināra Batņa), Toma Prodaņuka pētījumu «Otrais pasaules karš dzimtas likteņos» (KKMV, Aksilda Petrevica) un Lauras Frīdenbergas pētījumu «Mākslīgais intelekts – kas tas ir?» (KKMV, Ginta Bogdanova). Šoreiz Kandavas novada skolu audzēkņi piedalās Zemgales reģiona konferencē un viņu darbus izvērtēs Latvijas Lauksaimniecības univertsitātes mācību spēki.