Ekspresintervija ar Jāni Lūsi

12. augustā, olimpiskais čempions, visu trīs kalumu olimpisko medaļu ieguvējs, šķēpmetējs un mūsu novadnieks Jānis Lūsis Kandavā sveica savā vārdā nosaukto kausu izcīņas sacensību dalībniekus, atgādinot gan sporta loma personības izaugsmē, gan sava novada un valsts vārda daudzināšanā.

Vieta, kur jaunos talantus nolūkot

Jāteic, gadi diži nav mainījuši Lūša kungu, vēl joprojām staltu stāju un jauneklīgu zirgasti sirmās galvas pakausī. Pats gan iebilst un saka, ka profesionālais sports un arī gadi ir darījuši savu… Taču interese par notikumiem sportā un, protams, arī olimpiskajās sacensībās, nav mazinājusies ne nieka. Izmantojot mirkli, īsi pēc apbalvošanas lūdzām izcilo sportistu uz nelielu sarunu. Vispirms jau vaicājām viņa viedokli par jaunajiem, Kandavā redzētajiem sportistiem.

– Ir daudzi labi metēji redzēti, arī šodien tādu netrūka. Bet mans lielākais prieks ir par to, ka šādas sacensības notiek, jo jaunajiem, perspektīvajiem ir, kur startēt, ir kur salīdzināties vienam ar otru, kur saņemt iedvesmu izaugsmei. Un otrs, tieši šādās sacensībās mēs varam redzēt, kuri ir tie talanti, kurus vajadzētu ieinteresēt un atbalstīt, lai viņi turpinātu attīstīties.

Izvaicājām arī pieredzes bagāto sporta veterānu par šobrīd notiekošajām Rio olimpiskajām spēlēm un mūsu sportistu iespējām tajās.

J. Lūsis:

– Kā jau teicu, lai cik mēs maziņi vienmēr esam bijuši, bet tomēr vienmēr esam kaut ko spējuši parādīt. Vismaz līdz šim visās olimpiādēs mums kaut kādas medaļas ir bijušas. Ļoti ceru, ka arī šinīs vismaz kāda būs. Es ceru! Es ļoti ceru! Iespējas jau vienam otram ir labas, bet redzēs, kā viņi spēs tās realizēt.

 Kāds ir jūsu viedoklis par šo olimpisko spēļu dopinga skandālu?

– Nu jāsaka, lai gan dopings šobrīd ir tādā uzmanības centrā, uzskatu, ka viss tas ir vairāk tāda politiska lieta. It sevišķi tas, kas šobrīd attiecas uz Krieviju. Krievija šobrīd visādā veidā tiek pelta. Bet, runājot par dopingu, tas šeit ir ienācis no pagājušā gadsimta 70. gadiem un, domāju, to nemaz pilnībā apkarot nevar. Tā mēs esam nonākuši pie profesionālā sporta, tāpēc arī saku – dopingu nevar apkarot… Vispirms, kas tad ir profesionālis? Tas ir sportists, kas ar visiem līdzekļiem cenšas uzlabot rezultātus. Tai skaitā arī ar tā saucamo dopingu. Tāpēc būtu jāizdomā, lai visa šī dopingu vērtēšana visiem sportistiem būtu pēc vienas skalas un sistēmas.

– Un pašam ir nācies saskarties dopingu varbūt pat to lietot?

– Nē, mēs jau tajā laikā neko tādu nezinājām. Tad, kad mēs sākām trenēties, es pat nekādus vitamīnus nedzēru. Vienkārši izmantojām naturālus projektus. Tas arī bija viss. Par tādām lietām nedomājām. Protams, tāpēc lai sasniegtu labāku rezultātu, tas prasīja ilgāku laiku.
Un vēl, par dopingu runājot, jāatceras, ka cilvēki paši jau pēc savas uzbūves ir diezgan dažādi. Vienam ir vairāk hormonu, citam – mazāk. Viens ir vairāk vīrišķīgs, otrs – vairāk sievišķīgs. Tam, kam to hormonu ir daudz, viņam jau viss ir un viņam jau tas dopings neko nepalīdz.