Ināra Znotiņa

Dzejas balle Kandavas novada muzejā /FOTO/

Pirms 50 gadiem, atzīmējot dzejnieka Raiņa 100. dzimšanas dienu, 11. septembrī toreizējā Komunāru parkā (tagad Esplanādē) notika pirmā Dzejas diena. Tās ietvaros atklāja arī pieminekli Rainim.

 

Pirms 50 gadiem, atzīmējot dzejnieka Raiņa 100. dzimšanas dienu, 11. septembrī toreizējā Komunāru parkā (tagad Esplanādē) notika pirmā Dzejas diena. Tās ietvaros atklāja arī pieminekli Rainim. Pēc gada Rakstnieku savienība pieņēma lēmumu rīkot Dzejas dienas katru gadu. Tā nu Dzejas dienas sen jau ir kļuvušas par tradīciju, un gandrīz visa septembra mēneša robežās visā valstī notiek pasākumi ar dažādu dzejnieku piedalīšanos.

Kandavas novada muzejā šogad bija pasākums ar intriģējošu nosaukumu «Dzejas balle». Hm, kas gan tas varētu būt? Dzeja jeb poēzija no grieķu valodas būtu „radīšana”. Dzeja – tā ir vārdu spēle. Dzejnieks spēlējas ar vārdiem. Ar vārdu palīdzību izsaka savu domu, noskaņu, sauc un aicina lasītāju sev līdzi. Ne velti saka, ka dzejnieks ir „vārdu mākslinieks”.

Bet balle? Balle saistās ar kustību, deju, mūziku. Balles ir dažādas: gan Jaungada un Jāņu, gan Puķu un Cepuru, gan…

Šoreiz bija Dzejas balle, uz kuru ieradās dzejnieks Elmārs Augusts Rumba un mūziķis Viktors Krasts. Pasākumu E. A. Rumba atklāja ar dzejoli «Slavinājums Kandavai»:

Kalnup lejup ielas mudina
un ļaudīm jautri debespuses jauc.
Ap muzeju, ap mūriem, riņķī Pulvertornim
jaušama kļūst senā dzīve Kandavā.
Tur pilsētiņas pļavās ganiņš stabulīti mauc.
Gan lielkungam, gan kalpam,
Kam krogus gaiss ir dzīves eliksīrs
Deg mutē grādīgs graudu brandavīns.

Nu katrs ceļinieks še Kandavā
Jūt kaļam zelta Zīli ikdienā.
Stāv Ruksis stingri savā postenī
kā laika metu sardzes vīrs.
Šalc Ozolājos dziesmots vējš,
uz mīlestības taku lakstīgala sauc.
Kandava mirdz darba priekā grūtā,
saulaina un gudra.
Kandava lai mirdz!

 

Nu mēs esam bagātāki ar vēl vienu veltījuma dzejoli Kandavai! Dzejas rindas mijās ar dziesmām, kam vārdu autors E. A. Rumba. Te bija gan jestras, gan skumjas, gan melanholiskas melodijas. Ja būtu zālē vieta, varētu arī uzdejot. Bet vietas nebija gan. Gar zāles malām ar interesi uz notiekošo noraudzījās Zaigas Reimanes rūķi, bet zālē sēdošie klausītāji ar aplausiem sveica gan dzejnieku, gan mūziķi.

Šī gada Dzejas dienas izskanējušas. Uz tikšanos nākamreiz!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *