Pagājuši 10 gadi, kopš Kandavas internātvidusskolas ilggadējā direktora Viktora Konrāda vairs nav savas skolas kolektīva vidū. 2. decembris ir Mūžībā aizgājušā internātvidusskolas direktora Viktora Konrāda dzimšanas diena. Ja liktenis būtu lēmis citādi, šogad decembrī direktoram atzīmētu 80 gadu jubileju. Direktors savu kolēģu un arī audzēkņu atmiņās dzīvos allaž, jo viņa devums skolai ir nenovērtējams. Viņš bija īpaša personība – tā savu bijušo direktoru vērtē viņa kolēģi, Kandavas internātvidusskolas skolotāji, aizsākto darbu turpinātāji.
Viktors Konrāds šīs skolas direktora pienākumus pildīja kopš 1978. gada līdz 1998. gada 14. oktobrim, kad pēkšņi aizgāja Mūžībā.
Direktors savu kolēģu atmiņās vienmēr paliks kā zinošs matemātiķis, kurš skolēnus pratis ieinteresēt šajā nebūt ne vieglajā mācību priekšmetā un kolēģis, kurš ar vērtīgu padomu allaž atbalstījis skolotājus, īpaši iedrošinot jaunos;
Viņš prasīgs un stingrs, bet tajā pat laikā dziļi cilvēcīgs un saprotošs skolas kolektīva vadītājs; cilvēks, kurš pat vissīkākajā lietas būtībā iedziļinājās pa īstam, nevis virspusēji.
V. Konrāds bija īsts saimnieks, kurš skolā rītos ieradās pirmais, lai izstaigātu teritoriju un telpas, lai pārliecinātos, ka viss ir darba kārtībā. Turklāt neba aiz ļauna prāta vai, kādu kontrolējot, viņš tā darīja. Tā direktoram bija ierasts uzsākt ik darba dienu.
Direktors bija dāsns un allaž atbalstīja labas lietas. Ja bija redzams, ka skolēns patiešām cenšas, direktors ar vērtējumu neskopojās. Viņš bija "savējais starp savējiem" – sabiedrības dvēsele, labestīgs un enerģisks, ar veselīgu humora izjūtu…
Tā mūžībā aizgājušo Viktoru Konrādu šodien atceras viņa kolēģes – skolas direktore Aija Blitte, viņas vietniece mācību darbā Valda Upeniece un vietniece informātikā Sandra Leite. Godinot ilggadējo kolēģi, 2. decembrī ar pasakaini skaistu ziedu velti pulciņš skolotāju devās apciemot direktoru viņa atdusas vietā – Sātu kapsētā. Skolotājas teic, ka šajās satikšanās reizēs vienmēr iekrājušās lietas, ko klusajā kapsētā kopīgi pārrunāt. Un tad kolēģus pārņem sajūta, ka direktors ir tepat vien, līdzās, kā kādreiz…
Skolotāju pulciņam todien pievienojās arī Tatjana Druka, kādreizējā izglītības nodaļas vadītāja, kavējoties atmiņās par skolas internāta pārbūvi, ko ar savu neatlaidību panāca enerģiskais direktors Konrāds. Direktora mērķis bija skolu pārveidotu par modernu, mūsdienīgu mācību iestādi, kuru skolēni apmeklētu ar prieku. Turklāt internātvidusskola vārda vistiešākajā nozīmē vairumam audzēkņu ir otrās mājas, jo šeit viņi pavada visu nedēļu. To apzinoties, bija nepieciešams radīt mājīgas internāta telpas. Tolaik, daudzkārt tiekoties gan ar toreizējo Ministru prezidentu Ivaru Godmani, gan finanšu ministru Māri Gaili, gan valsts sekretāri Ingunu Sudrabu, tika sarūpēti 70 000 latu, kas toreiz bija liela summa un iecere par internāta pārbūvi īstenota. Ja viņš reiz izvirzīja mērķi, tad lieki nerunāja, bet tiecās to īstenot – atceras pašreizējā Kandavas direktore Aija Blitte.
Līdzi paņemtā cienasta groziņu rotāja zils lakatiņš, ko pēc ciemošanās kolēģi apvija piemineklim kā piemiņas apliecinājumu direktora iemīļotajai dziesmai par zilajiem viršiem…
Krietns vīrs un saimnieks bija V.Konrāds arī man bija tā iespēja izbaudīt viņa "darba augļus"- skaisti izremontētas istabiņas internātā. Lai vieglas smiltis Direktoram.
Man, Irlavas skolas 1951. g apsolventam skolotājsKondrāts ir atmiņā kā tikko uz skolu strādāt atnācis fizkultūras skolotājs. Viņš bija enerģijas pilns, tādēļ nebrīnos, ka tik veiksmēm pilns ir bijis viņa mūža devums- Visu cieņu. V.B.
Man, Irlavas skolas 1951. g apsolventam skolotājsKondrāts ir atmiņā kā tikko uz skolu strādāt atnācis fizkultūras skolotājs. Viņš bija enerģijas pilns, tādēļ nebrīnos, ka tik veiksmēm pilns ir bijis viņa mūža devums- Visu cieņu. V.B.