Pērnā gada nogalē «NTZ» redakcijas rūķu ceļi aizveda uz Cēres pagasta «Puģiem» Korģeļciemā, kur dzīvo Arnolds Lielgalvis, cienījamus gadus sasniedzis pensionārs. Par gluži vientuļu šo sirmgalvi dēvēt būtu nevietā, jo viņam ikdienā līdzās ir trīs daiļas mūzas – grāmatas, dziesmas un puķes. Ziemā, gadu mijas nevaļā solījām vēlreiz ciemos atbraukt vasarā, lai, nesteidzīgi malkojot viesmīlīgā namatēva piedāvāto kafiju ar piparkūkām, ielūkotos viņa apjomīgajā grāmatu krātuvē, ko veido 16 000 (!) iespieddarbu, paklausītos skaņuplašu mūziku un parunātu par dzīvi. Kopš jaunībā nelaimes gadījumā darbā kolhozā zaudējis rokas plaukstu, aizraušanās veido galveno dzīves jēgu.
Dotais solījums jāpilda, un teju kā pašā vasaras krāšņumā esam «Puģos» – vienā no Cēres pagasta attālākajām sētām, no kuras paveras skats jau pār Talsu novada mežiem, pļavām un tīrumiem. Ir pievakare, saule vēl rotājas ziedu un medus smaržas piesātināto liepu zaros, bet pie namdurvīm košās krāsās zied studentu neļķes, samtenes un citas saimnieka aprūpētas vasaras puķes. Namdurvis verot, telpu piepilda liepziedu, pelašķu, raspodiņu un vīgriežu patīkams aromāts – žūst tēja. Prāvas papīra somas jau aromātisku, veselībai derīgu ziedu piepildītas, citas vēl savu kārtu tikai gaida. Uz palodzes, kur grāmatu skapji cits pie cita sarindoti, zied pelargonijas, virtuvē koka grīda balti izberzta, bet goda vietā uz galda stāv skaņu plašu atskaņotājs un radio. Drēbēm skapī atvēlēta visnotaļ pieticīga vieta, jo lielākā paredzēta grāmatām. Kā dārgums rokā ņemta tiek katra no tām, un ar katru saistās savs stāsts. Grāmata Arnoldam Lielgalvim ir allaž līdzās, tāpat kā dziesma un puķes.
Viņa dzimtas mīļie ir kur nu kurais – vecāki un divi jaunībā traģiski bojā aizgājušie brāļi atdusas Šķiltu kapsētā Irlavas pusē, brālis Gunārs dzīvo Baltkrievijā, bet māsu Irēnu slimība pie gultas piesaistījusi. Prieku rada un vairākkārt pārlasīta tiek no māsas saņemtā apsveikuma kartīte dzimšanas dienā. Vēstule tāpat kā grāmata ir kaut kas īpašs un paliekošs, tādēļ Arnolds grāmatu lasīšanā ieinteresēt cenšas kaimiņu meiteni Agnesi. Cilvēka mūžs nav bezgalīgs un augumā vēl staltā, septīto gadu desmita slieksni sasniegušā grāmatu cienītāja Arnolda Lielgalvja prātu nodarbina doma – kur paliks viņa unikālā, visu mūžu izlolotā grāmatu krātuve, vai tā kādam būs vajadzīga?…
Interviju ar Arnoldu Lielgalvi lasiet laikraksta 19. jūlija numurā.
