Kamēr astronomi teoretizē par to, vai uz citām planētām ir iespējama dzīvība, tikmēr uz Zemes spriež, cik ilgi un vai visām dzīvības formām būs piemēroti apstākļi tepat uz vietas. Rezultāts nebūt nav iepriecinošs, tas pat ir skumjš, skaidro Pasaules dabas fonda Latvijas biroja direktors Jānis Rozītis, kurš vakar, 5. decembrī, tikās ar apkārtnes skolu jauniešiem «Kalnmuižā», kas Kandavas pievārtē.
Jāmaina ieradumi
Šī tikšanās bija arī projekta «Dabā mācos, daru, dalos» noslēgums, ko šogad organizēja «Abavas ielejas attīstības centrs» (atbalsta Latvijas Vides fonds) un kurā piedalījās skolēni no Kandavas, Sabiles, Pūres un Kabiles. Ieceres būtība bija mudināt jauniešus uz lietām palūkoties mazliet savādāk. Pirmkārt, novērtēt, cik lielu efektu radām uz apkārtējo vidi katrs individuāli, otrkārt, parevidēt ikdienas ieradumus, lai šo ietekmi pēc iespējas mazinātu. Visbeidzot un, treškārt, – pastāstīt par uzzināto un pieredzēto vienaudžiem, citiem skolēniem, ģimenei un draugiem, lai labas idejas izplatītos pēc iespējas tālāk. Un, ja pašiem šķiet, ka Latvijā jau tā “gana zaļi“ un vienlaikus – pieticīgi dzīvojam, tā nebūt nav, atkal uzsver J. Rozītis. Salīdzinot ar vairākumu no 7,5 miljardiem pasaulē dzīvojošo, Latvijas iedzīvotāji ekonomiskā ziņā ir krietni virs vidējā līmeņa un arī resursus patērē gana naski – nu aptuveni tā, it kā mums būtu pieejamas divas planētas!
