Kādi ir patiesie Tukuma lidostas plāni…

Atbildīgās institūcijas atsākušas «Lidostas «Jūrmala»» sertifikācijas procesu, pēc kura pabeigšanas Tukuma pusē darbu varētu sākt otra starptautiskā lidosta Latvijā, tomēr Civilās aviācijas aģentūra (CAA) atzīst, ka no vairāku iestāžu puses saņemti būtiski iebildumi par lidostas atbilstību komercreisu apkalpošanai. Turklāt bažas rada arī par «Lidostu «Jūrmala»» nosauktās Tukuma lidostas īpašnieka un valdes locekļa Konstantīna Soloduhas reputācija.

Soloduhas vārds plašsaziņas līdzekļos izskanēja šā gada 18.maijā, kad TV3 raidījums «Nekā personīga» ziņoja, ka saistībā ar 2011.gadā notikušo «Latspeceksports» organizēto Moldovas ieroču darījumu, kurā moldāvi  par salīdzinoši zemu cenu Armēnijai plānoja piegādāt vairākas tonnas ieroču, šā gada novembrī uz apsūdzēto sola sēdīsies šā uzņēmuma bijušais īpašnieks Ivo Antons. «Nekā personīga», atsaucoties uz savā rīcībā nonākušiem dokumentiem, ziņoja, ka skandalozā darījuma organizētājs, iespējams, bijis Jūrmalas lidostas īpašnieka «Tukums Airport» īpašnieks Soloduha un viņa brālēns, bijušais «Tukums Airport» darbinieks Mihails Feofanau, kurš kopš 2012.gada iekļauts Latvijas un Šengenas «melnajā sarakstā» – viņu vārdi parādījušies Moldovas ieroču lietas pamatā esošajā trīspusējās sadarbības līgumā, kas noslēgts starp Armēnijas un Moldovas Aizsardzības ministrijām un «Latspeceksports». Soloduham, kurš saskaņā ar Moldovas izmeklētāju iegūto informāciju 2011.gadā kopā ar Feofanau Jūrmalā ticies ar darījumā iesaistītajām Moldovas un Armēnijas amatpersonām, šajā lietā ir liecinieka statuss.

Turklāt šis nav bijis vienīgais gadījums, kad uz Soloduhu, kuram piederošais SIA «K.S. Avia» nodarbojas ar kravu aviopārvadājumiem, kritušas nopietnas aizdomas par saistību ar pretlikumīgiem darījumiem ar ieročiem. Kā portālam «Delfi» apstiprināja Ģenerālprokuratūrā, 2009.gadā no Uzbekistānas Ģenerālprokuratūras saņemts lūgums izdot Soloduhu saukšanai pie kriminālatbildības. Šis lūgums gan nav ticis apmierināts, taču, kā liecina «Delfi» rīcībā esošā informācija, Uzbekistānā pret Soloduhu ierosināta krimināllieta saistībā ar mēģinājumu nelikumīgi iegādāties un izvest no Uzbekistānas kādu militāras nozīmes preci – «MIG-29» agregātu «KCA-2».

Krievijas medijos Soloduham piederošās «K.S. Avia» nosaukums pavīdējis saistībā ar ziņām par kādu citu militāras nozīmes preču kontrabandas mēģinājumu – 2009.gadā Pitalovas rajona tiesa skatīja krimināllietu, kurā par militāriem mērķiem paredzētu preču zagšanu un kontrabandas mēģinājumiem apsūdzēts Valērijs Belovs, Oļegs Sičs un kāds Leonīds Soloduha, kas saskaņā ar izmeklēšanas laikā iegūto informāciju pēc «K.S. Avia» lūguma vairākkārt piegādājis uz Rīgu aviotehniskās iekārtas. Savulaik, 2008.gadā, toreizējā «Parex banka» informējusi Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par to, ka Soloduha interesējies par iespējām ar bankas starpniecību organizēt finanšu pārskaitījumus ar trešajām valstīm – Irāku, Irānu un Sīriju -, kam ir noteikts ieroču tirdzniecības embargo.

CAA direktors Māris Gorodcevs gan intervijā portālam «Delfi» noliedza, ka vilcināšanās ar «Lidostas «Jūrmala»» sertifikāciju būtu saistīta ar Soloduhu, taču atzīst, ka patlaban top izmaiņas normatīvajos aktos, kas paredzēs labas reputācijas kritēriju attiecināt arī uz kritiskās infrastruktūras objektu, tostarp lidlauku, īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem. «Ir informācija, kuru mēs nevaram izpaust, bet kas ir nonākusi mūsu rīcībā, kas liek izdarīt secinājumus, ka šādas izmaiņas būtu vajadzīgas,» sacīja Gorodcevs. Viņš skaidro, ka CAA jau vairākkārt sākusi un atkal pārtraukusi «Lidostas «Jūrmala»» sertifikācijas procesu, taču tas esot saistīts ar dažādiem iebildumiem, ko saistībā ar lidostas piemērotību komercreisu apkalpošanai izteikušas dažādas atbildīgās institūcijas, tostarp Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts robežsardze un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde.

Pēc Gorodceva teiktā patlaban muitnieki un robežsargi šajā lidostā ierodas tikai pēc iepriekšēja izsaukuma, tas ir, gadījumos, kad viņu ierašanos pieprasījusi lidosta. «Drošības iestādes ir kategoriskas – viņi nepiekrīt šādai sistēmai,» uzsver CAA direktors, piebilstot, ka saskaņā ar atzinumiem, kas saņemti no Muitas un Valsts robežsardzes, pilnvērtīgu kontroli ir iespējams nodrošināt vien tādā gadījumā, ja lidostā tiek izveidots pastāvīgs postenis.

Savukārt «Latvijas Gaisa satiksme» (LGS), kas jau noslēgusi ar «Lidostu «Jūrmala»» divus līgumus – par lidlauka tehnisko nodrošinājumu un gaisa vadības tehniskās sistēmas ieviešanu -, bet patlaban risina sarunas par trešā – meteopakalpojumu sniegšanas – līguma noslēgšanu, jau noslēgtajos līgumos ietvērusi punktu, kas LGS dod tiesības nekavējoties pārtraukt pakalpojumu sniegšanu lidostai, ja no tiesībsargājošajām iestādēm tiek saņemta informācija, ka turpmāka sadarbība nebūtu vēlama.

LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš uzsver, ka virs «Lidostas «Jūrmala»» esošā gaisa telpa saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir uzskatāma par nekontrolējamo gaisa telpu, līdz ar to tur notiekošais nav LGS darīšana. “Tomēr, kad šīs lidmašīnas iet caur kontrolēto gaisa telpu, mēs redzam, kur viņi lido un ar ko viņi lido. Lido no šīs lidostas diezgan daudz un pārsvarā uz ārpus Eiropas Savienības esošajām valstīm – Baltkrieviju, Ukrainu, Krieviju un tamlīdzīgi,” saka Tauriņš, gan atturoties minēt, kādi ir šo lidojumu galamērķi un kādas kravas vai personas tiek pārvadātas.

Gan LGS, gan CAA vadītāji atzīst, ka bažas par ,Lidostas «Jūrmala»» izdaudzinātajiem ambiciozajiem attīstības plāniem, kas sniedzas līdz pat «Ryanair» apkalpošanai, rada arī biznesa plāna trūkums. Šopavasar, uz vietas apsekojot lidostas skrejceļu Tukumā, CAA speciālisti secinājusi, ka, kamēr lidostas īpašnieki investējuši vairākus miljonus lepna pasažieru termināļa izbūvē, lidlauka skrejceļš ir nonācis avārijas stāvoklī. Gorodcovs stāsta, ka vairākās vietās uz skrejceļa atrasts nodrupums, kas var iekļūt lidmašīnu dzinējos, tādējādi nopietni apdraudot lidojumu drošumu. Šī iemesla dēļ lidosta uz laiku slēgta un skrejceļu atļauts izmantot vien pašu vajadzībām. “Skrejceļš ir pats svarīgākais lidostas elements, tādēļ, atklājot, ka tas ir avārijas stāvoklī, rodas jautājums – ja viņiem ir biznesa plāns, kas paredz kādu konkrētu laiku, no kura jāsāk apkalpot komercreisus, kāpēc ir pieļauta skrejceļa sabrukšana,” vaicā CAA direktors. «Uzreiz jau varu pateikt, ka nekāda sertifikācija nenotiks, kamēr skrejceļš nebūs savests kārtībā,» viņš piebilst.