Kā un kad Tukuma novadā būs jāsāk taupīt?

– Un tagad par taupīšanu. Visā valstī tiek runāts, ka jāieslēdz taupības režīms, arī VARAM ministrija ir šādu uzdevumu izvirzījusi: vai jums ir programma šim rudenim un ziemas taupības režīmam? Zinu, ka citās pašvaldībās ir pieņemts darbā enerģētiķis, izveidota komisija un uztaisīta programma. Tātad – kā taupīsim?

– Komisijas mums nav, bet ir identificētas tās lietas, kur varam primāri ietaupīt un pie kurām ļoti aktīvi šajā sezonā ir jāstrādā. Bet, ja nekas tuvākajā laikā nemainīsies, būs jāievieš drastiskāki pasākumi, piemēram, jāaptur Tukuma ledus halles darbība, jo izdevumi par elektrību ir ļoti strauji pieauguši. Ir jāsamazina ielu apgaismojums. Karstais ūdens jāpadod tikai skolām un bērnudārziem, bet ne pašvaldības iestādēm. Visu pat nevaram paredzēt.

– Un slimnīcai?…

– Jā.

– Esat pasūtījuši ēku auditu, lai noskaidrotu, cik tās ir siltumefektīvas.

– Mēs dabūjām Eiropas naudu iestāžu izvērtēšanai, bet… Energopārvaldības sistēma Tukuma novadā darbojas jau trīs gadus, iesaistot 50 ēkas, taču, kad skatāmies rezultātus, interese par to ir ļoti maza, attieksme ir tāda, ka no tās nav nekādas jēgas, līdz ar to ietaupām 2-3%, lai gan zināms, ka, mainot paradumus māju apsaimniekošanā – siltummezglos samazinot siltumu pa nakti, samazinot elektrības patēriņu utt. – varam ietaupīt 15-20% resursu.

– Kāds ir plāns? Strikti noteiksiet, kas ir jādara iestādēs? Vai arī nav plāna?

– Šī ziema noteikti straujāk liks mainīt paradumus, un plānu mēs uzrakstīsim, bet tam jābūt tādam, kas reāli arī ļauj ietaupīt, nevis, kā nereti notiek valsts pārvaldē, ka tik ir plāns. Vai mēs sakām, ka taupām, bet reāli, kā teicu, ietaupām pāris procentu, lai gan varētu 15%, kas ir mūsu mērķis.

– Bet kā jūs to sasniegsiet?

– Es nevaru vienā mēnesī nomainīt visus darbiniekus un ielikt jaunus, kuri to pratīs, – ir jābūt darītājiem.

– Bet ko darīsiet? Jau minējāt ledus halli. Varbūt ir vērts domāt par saules paneļiem, domāt, kā izmantot ledus saldēšanā radušos siltumu?…

– 15. augustā būs gatavs energoaudits hallei. Divas nedēļas mērījām enerģijas patēriņu, un būs plāns, ko varam uzreiz izdarīt un kas ir izdarāms ilgtermiņā.

– Rīga skatās, kā atslēgt katru otro apgaismojuma lampu, bet mums nav pat izbūvēta energoefektīvā apgaismojuma sistēma.

– Visā novadā ir 4500 gaismekļu; jūnijā pabeidzām to auditu. Zinām, ka 1200 no tiem ir energoefektīvie LED gaismekļi, tātad 25% lampu ir nomainītas, bet 3300 mēs mainīsim. Augustā liksim deputātiem priekšā iespējamos risinājumus, lai septembrī varam taisīt iepirkumu un nomainīt šīs vecās spuldzes.

– Cik tas izmaksās?

– Aptuveni 750 000 līdz 800 000 eiro. Ar šī brīža elektrības cenām tie ir divarpus, trīs gadi, [līdz ieguldījumu atpelnīsim]. Nu, ja cena nokritīsies, – tie būs četri, pieci gadi. Protams, mēs rēķināmies, ka ātrākās lampu piegādes varētu būt pēc četriem pieciem mēnešiem, līdz ar to ātrākais to visu varēsim izdarīt pavasarī. Tikmēr esam jau Kandavā sākuši izslēgt daļu apgaismojuma, arī pagastos, un varbūt arī pilsētā būs jāatstāj degam katra trešā lampa.

– Tiek teikts, ka sensorā gaisma rada ietaupījumu, bet arī pārbūve prasīs līdzekļus.

– Kaut kur jāliek sensori, mērītāji, bet šie digitālie risinājumi mūsdienās vairs nav tik dārgi, un elektrības vai siltuma cena ir tik augsta, ka ir jēga šajās iekārtās – šajos devējos – ieguldīt. Reizēm tie pat nav simti, tie ir desmiti eiro, kas palīdz saņemt informāciju.

– Vajadzīga skola, kā mācīties taupīt, teiksim, iestāžu vadītājiem…

– Mums jūnijā bija apmācības jūnijā. Visiem rekomendējām ierasties, bet no bijušā Tukuma novada 50 ēku apsaimniekotājiem ieradās septiņi, astoņi cilvēki. Tas nozīmē, ka triju gadu laikā, kopš tika ieviesta energopārvaldība, visi ir tik ļoti izlaidušies un domā, ka tas uz viņiem vairs neattiecas. Lielāka interese bija no tiem novadiem, kas pievienojās… Tāpēc tagad visi šie nosacījumi būs citādāk iestrādāti, lai iestādes vadītājs būtu par to atbildīgs.

– Atgriežoties pie taupīšanas.  Kādi vēl pasākumi plānoti?

– Kas attiecas uz dzīvojamo fondu, tiek pārslēgti līgumi par ūdens apgādi un kanalizāciju ar «Tukuma namiem» un «Jauntukumu». Informēsim par jauno apkures tarifu un rekomendēsim, ko darīt. Te ir trīs iesaistītās puses – no ārpuses pielīgtie konsultanti, kas palīdzēs uztaisīt apmācībās, ir Attīstības nodaļas darbinieki, kas atbild par energopārvaldību, ir arī iedzīvotāji un apsaimniekotāji. Tas modelis, ko vairāku desmitu gadu laikā esam veicinājuši, ka iedzīvotāji ne par ko neatbild, ka viņu atbildība ir tikai tas īpašums, kurā viņi dzīvo, bet ne ēka, nav šo atbildību veicinājis. Ja paskatāmies pilsētā, cik ēku ir renovēts, tad redzam, ka iedzīvotājiem ir maza interese par savu īpašumu.

– Ir veicināts, ka ir viens lielais apsaimniekotājs…

– Tas ir veicināts ar pašvaldības lēmumiem, kas nav bijuši pareizi. Piemēram, ka visas mājas maksā vienādi par karsto ūdeni, par atkritumiem, par ūdeni. Katrai mājai ir jāzina, cik tā patērē karsto ūdeni, siltumu, cik saražo atkritumus, un jāmaksā tikai par savu apjomu, un tā ir šī apsaimniekotāja rūpe kopā ar iedzīvotājiem šādu sistēmu izveidot! Mums ir ēkas, kurās ir viens vai daži pašvaldības dzīvokļi, bet kas nav nodotas iedzīvotājiem pārvaldīšanā, tāpēc aicināsim iedzīvotājus šīs ēkas pārņemt. Savukārt mēs palīdzēsim ar padomu, varam palīdzēt ar līdzfinansējumu. Pašvaldībai pieder tikai divas daudzdzīvokļu ēkas – sociālā ēka Celtnieku ielā 3 un Celtnieku iela 10, bet pārējās – tikai daži īpašumi.

– Tajās pašvaldībās, kur ir speciālists, pie kura var vērsties saistībā ar apsaimniekošanu, siltināšanu, ir daudz vairāk šo biedrību un siltinātu māju.

– Ja mēs veidojam apmācības, bet apsaimniekotājs «Tukuma nami» pats neatnāk, un vēl iedzīvotājiem nenodod informāciju… Līdz ar to saprotam, ka tas nestrādā, tāpēc sākam vērsties pa tiešo pie iedzīvotājiem.

– Jūs pieminējāt, ka pašvaldība var palīdzēt ar līdzfinansējumu – vai arī atsevišķu slēgto atkritumu laukumu veidošanai, par ko redakcijā runājām?… Laikā, kad būs jātaupa, arī iespēja šādi samazināt maksu par atkritumiem būs svarīga. Bet, kā noprotams, laikam jau apsaimniekotājam šis, teiksim tā, bardaks ir izdevīgs, jo tad var uz iedzīvotāju rēķina visus atkritumus nodot?

– Mums 30 000 eiro ir paredzēts līdzfinansējumam, un par šo naudu var arī taisīt slēgtos atkritumu laukumus. Šajā ziņā esam Jauntukumā pavirzījušies uz priekšu – notiek iedzīvotāju aptauja. Jauntukuma apsaimniekotājs ir izvērtējis, kurus laukumus var sadalīt un, ja iedzīvotāji piekritīs, ar mūsu līdzfinansējumu līdz 50% taisīs šos slēgtos laukumus. Tad iedzīvotāji vairs nemaksās kopējo maksu, bet maksās tikai par savas mājas atkritumiem. To esam aicinājuši darīt arī pilsētas centrā. Esam arī teikuši – ja ir pašvaldības zeme, esam gatavi iet pretī un meklēt vietu, kur izvietot šo slēgto novietni, bet viens ir iedzīvotāju iniciatīva un otrs ir apsaimniekotājs, kam tas ir jāorganizē.

– Varbūt iedzīvotāju konsultatīvās padomes sēdē par to jārunā?…

– Es domāju, ka iedzīvotāji jau ir noguruši par to runāt, redzot, ka nekas uz priekšu nevirzās. Arī mums ir grūti mainīt sistēmu, lai tā darbojas citādāk, tāpēc ir jāmaina saistošie noteikumi un līgumattiecības.

Ivonna Plaude, Agita Puķīte

P. S. Tā kā pēc sarunas mums ir radušies vēl daži jautājumi, uz tiem atbildes meklēsim turpmāk.

Vairāk lasāms piektdienas, 19. augusta, laikrakstā ŠEIT=======>>>>>>>>