Jauntukumā diskutē par apkuri un citiem apsaimniekošanas jautājumiem

Sarunu ar Jauntukuma iedzīvotājiem vadīja pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš, uzsverot, ka ne vienmēr iedzīvotāji ir apmierināti ar apsaimniekotāju, taču arī pašvaldība ne vienmēr šai ziņā var visu izdarīt vai palīdzēt, jo normatīvajos aktos noteikts, ka mājā galvenie lēmumu pieņēmēji ir dzīvokļu īpašnieki. Tāpēc izpilddirektora vietniece Baiba Pļaviņa, līdzīgi kā citās sapulcēs, iedzīvotājus informēja par nepieciešamību pārņemt mājas savā valdījumā, kā arī par to atbalstu, kādu savā budžetā šādām – iedzīvotāju pārņemtām – mājām paredzējusi pašvaldība, piemēram, mājas energoauditam un tehniskajai apsekošanai – 80% no nepieciešamās summas vai līdz 1000 eiro (katram dokumentam), būvniecības ieceres dokumentiem – 50% no nepieciešamās summas vai līdz 5000 eiro, bet energoefektivitātes pasākumiem – 50% no nepieciešamā vai līdz 22 000 eiro. Savukārt zemesgabalu labiekārtošanai pašvaldība paredzējusi atbalstu gan būvniecības ieceres dokumentu izstrādei – 50% vai līdz 500 eiro, labiekārtošanas darbiem – 50% vai līdz 15 000 eiro (ja mājas renovācijai piesaistīts Eiropas finansējums 80% vai līdz 30 000 eiro), kā arī slēgtai atkritumu konteineru novietnei – 80% vai līdz 5000 eiro. Iedzīvotāji arī tika informēti par jauno «Altum» mājokļu siltināšanas programmu, kurā varēs saņemt atbalstu līdz 50% un vēl, kā skaidroja I. Liepiņš, pašvaldība piedāvā telpas māju sapulču rīkošanai un konsultatīvo atbalstu.

Plāno labāku un caurspīdīgāku pakalpojumu

Sapulcē piedalījās arī šī brīža mikrorajona māju apsaimniekotāja – SIA «Vizii» uzņēmuma grupas – pārstāvis Andris Cakuls un tehniskais direktors Aivars Tenisons. Viņi iedzīvotājiem skaidroja, ka uzņēmumā notiek reorganizācija: “Vizii» apvieno vairākus apsaimniekošanas uzņēmumus, kas darbojas komerctelpu uzkopšanā, māju apsaimniekošanā un pilsētvides uzturēšanā, kurā iekļaujas arī SIA «Jauntukums», kā arī namu apsaimniekošanas uzņēmumi Rīgā, Jūrmalā, Cēsīs, Siguldā un Jelgavā. Mūsu mērķis ir uzlabot apkalpošanas pakalpojumu, padarot to iespējami caurspīdīgu, tāpēc izstrādājam rīcības plānu, kā padarīt apsaimniekošanu iedzīvotājiem saprotamāku. Mēs strādājam ar biedrībām, kas nepieciešamas, lai piedalītos valsts programmās, cenšamies sameklēt māju vecākos un kopā saprast, kas katrai mājai ir tas nepieciešamākais. Arī pats strādāju ar energoefektivitātes projektiem, piemēram, Rīgā tikko kā pabeigta renovācija 120 dzīvokļu mājai, kurā pats dzīvoju. Sasaucu visus kopā 2018. gadā ar mērķi sakārtot māju, nevis visu laiku cīnīties ar avārijas darbiem. Sasaucām kopsapulci un gājām soli pa solim uz siltināšanu. Ceļš nebija viegls, patiesībā tas bija grūts un sarežģīts, jo iedzīvotājos bija daudz skepses, bet tikmēr daudzi citi teica: ”Darām!” Un tagad redzam iznākumu – siltumenerģijas ietaupījums par decembri ir 55%, salīdzinot ar pagājušo ziemu un izlīdzinot temperatūras, lai šis salīdzinājums būtu korekts. Mums ir alokatori jeb individuālā siltuma uzskaite. Protams, nav tā, ka visi skaļi saka paldies, bet pat lielākie skeptiķi tagad citiem stāsta par paveikto.”

A. Cakuls uzsvēra, ka katras mājas iedzīvotājiem ir divi ceļi, kā sakārtot īpašumu: viens ir krāt naudu remontdarbiem, bet tad ir risks, ka viss paliek dārgāks; otra iespēja ir vienoties un pieteikties «Altum» līdzfinansējumam: “Tāpēc tagad arvien vairāk tiek runāts par māju pārņemšanu iedzīvotāju pārziņā, lai varētu vēl aktīvāk šos siltināšanas darbus veikt. Bet – ar to ir problēma, piemēram, arī Rīgā 90% māju vēl nav pārņemtas.”

Iedzīvotāju jautājumi

Atšķirībā no citām iedzīvotāju sapulcēm, Jauntukuma iedzīvotāji savas problēmas izteica skaļi un emocionāli. Tās lielākās, protams, bija bažas par to, ka mikrorajona daudzdzīvokļu mājas var palikt bez apkures, tāpat – ka katlu māja strādā ar maksimālo slodzi, bet ienākošās temperatūras vairs neviens nekontrolē, un vēl sanāksmē iedzīvotāji sūdzējās par nepamatotiem maksājumiem, par kuriem gadiem cīnījušies, bet tā arī skaidrībā nav tikuši, jo – uz vietas vairs neesot, ar ko runāt…

Kas notiks ar apkuri?

– Jauntukumā apkuri nodrošina privātais. Kā viņu var ietekmēt, jo, kā zināms, viņš vienkārši no kurināšanas atsakās?

I.Liepiņš:

– Siltumapgāde ir pašvaldībai valsts uzlikta obligāta funkcija, bet pēdējos 25 gadus Jauntukumā apkuri nodrošina privātais komersants, kurš to uzņēmās, kad pašvaldība to pirms šiem 25 gadiem neizdarīja. Tolaik bija spēkā nosacījums, ka tarifs ir līdzīgs pilsētas tarifam, lai arī ražošanas apjoms centrā ir astoņas reizes lielāks… Šobrīd tarifu apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulators, ņemot vērā ražošanas apjomu, šķeldas cenu, patēriņu, un tarifā tiek pieļauta arī peļņa – līdz 9%. Šobrīd a/s «Profe» (bijušais «Komforts») iekārtas ir novecojušas, un komersants grib tās rekonstruēt, tāpēc ir jālemj, vai nu to darīs pašvaldība, vai nākotnē privātais.

– Nu labi, mēs visi nosiltināsimies, pelņa uzņēmējam samazināsies, un viņš atteiksies kurināt. Ko jūs, pašvaldība, darīsiet, ja vienā dienā uzņēmējs pateiks, ka katlu māju slēdz, un viss?!

– Kāpēc jūs domājat, ka 25 gadus kurināja un tagad to nedarīs? Šobrīd nav tādu indikāciju, bet, ja tā notiks, pašvaldība šo jautājumu risinās.

Plašāk par runāto šajā sapulcē lasām 31. janvāra laikrakstā ŠEIT=============>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>