Attēlam ir ilustratīva nozīme Avots: google.com/maps

Jaunsātos diskutē par skolu

Būt vai nebūt skolai? Kādai būt pagasta kultūras dzīvei un kas paveikts un ieplānots?… Lai diskutētu par šīm jomām, 1. novembrī uz paplašināto konsultatīvās padomes sēdi tika aicināti pagasta iedzīvotāji. Pašvaldības vadību tajā pārstāvēja Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietniece Inga Priede un deputāts Mārtiņš Limanskis, Pūres un Jaunsātu pagastu pārvaldi – pārvaldnieks Edgars Keirāns, skolu – Pūres pamatskolas direktors Haralds Lučkovskis un viņa vietniece Ina Jackovska. Sanāksmē piedalījās arī skolotāji, bērnu vecāki, pagasta iedzīvotāji. Tikšanos vadīja konsultatīvās padomes vadītāja Judīte Dobele.

Kāds būs Jaunsātu skolas liktenis?

Šis bija nākamais darba kārtības jautājums, par ko, jāteic, reizēm pat ļoti emocionāli, tika runāts tikšanās reizē. Kā stāstīja J. Dobele, Jaunsātu skola, kas šobrīd ir Pūres pamatskolas filiāle, nākamajā gadā varētu svinēt 30. dzimšanas dienu. Tā izveidota 1994. gadā kā pagasta pamatskola, bet no 2009. gada zem viena jumta ir sākumskola un bērnudārzs. “No pašvaldības saņemtajā informācijā par Pūres pamatskolu minēts, ka, gatavojoties šim mācību gadam, tajā ierīkota videonovērošanas sistēma, veikts noteku, sporta zāles grīdas un jumta remonts, iegādāti mācību līdzekļi un materiāli. Šī informācija izbrīnīja, jo nebija atsevišķi norādīts, kur šie darbi veikti – Pūrē vai Jaunsātos, un, salīdzinot ar citām skolām, ieraksts bija ļoti mazs,…” bilda J. Dobele. Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Strazdiņa skaidroja, ka informāciju par skolā paveikto sniedz katra iestāde pirms jaunā mācību gada, un daudzas iestādes ar sevi ļoti lepojas, ko arī attiecīgi atspoguļo, uzskaitot vairāk paveikto darbu.

Arī šis bijis viens no iemesliem, kā atzina J. Dobele, kas licis rosināt diskusiju par skolas nākotni, jo skola pagastam ir ļoti svarīga, tāpēc būtu svarīgi meklēt risinājumus tās saglabāšanai: “Zināmā mērā šī saruna aizsākās jau augustā, kad skolēnu vecāki tika aicināti uz sapulci, kurā piedalījās arī konsultatīvās padomes pārstāvji un kurā tika runāts par to, ka skolas nākotne ir neskaidra, jo tai ir grūtības piesaistīt bērnus.” I. Priede piebilda, ka šobrīd novadā pastiprināti tiek domāts par skolu tīkla sakārtošanu, un 5. decembrī par to plānota saruna Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Saruna par to, kuras skolas neatbilst vai atbilst ministrijas noteiktajām prasībām. Bet D. Strazdiņa uzsvēra, ka jautājums par skolu tīkla sakārtošanu ir ļoti smags: “Apvienojoties lielajā novadā, secinājām, ka šis tīkls nav sakārtots un ka vairākās iestādēs bērnu skaits ir nepietiekams, kas savukārt liek pašvaldībai šīs skolas piefinansēt, lai samaksātu atalgojumu pedagogiem un tās uzturētu. Jaunsātu skola tika reorganizēta 2009. gadā, kad tika izveidota viena iestāde Pūres pamatskola ar divām programmas īstenošanas vietām. Pirms 14 gadiem vecākiem tika apsolīts, ka sākumskolas izglītību bērniem nodrošināsim iespējami tuvu dzīvesvietai, un šis vārds tika turēts. Bet tad, kad šovasar vadība aktualizēja jautājumu par skolas nākotni, domājot, ka jau no 1. septembra skolas vairs te nebūs, mēs iebildām, jo šādās situācijās vecāki par to ir jāinformē laicīgāk. Protams, tā kā šī ir viena iestāde, tas ir pašas skolas jautājums, kā tā plāno savu darbu, bet šim jābūt izsvērtam lēmumam.”

Ar katru gadu mazāk bērnu

D. Strazdiņa atzina, ka, protams, bērnu skaits iestādē ir svarīgs, un tas Jaunsātos ar katru gadu samazinās. Šobrīd pirmajās četrās klasēs tas ir kritisks – 21 skolēns uz 31. oktobri, no tiem 11 ir tukumnieki: “Šī mācību gada laikā skolu ir pametuši jau četri skolēni. Kas attiecas uz valsts nosacījumiem, tad IZM ir iecerējusi noteikt jaunus kritērijus mācību iestādēm, un skaits būs viens no tiem faktoriem, kas ietekmēs arī skolotāju atalgojumu. Izpētot demogrāfisko situāciju, redzams, ka arī tā diemžēl ir negatīva.”

 

Vairāk par sapulcē runāto lasāms 7. novembra laikrakstā ŠEIT====>>>>>>>>>

Komentāri

    1. Mani abi bērni beiguši Abavnieku sākumskolu un esmu ar to lepns,tad Pūres pamatskolu un salīdzinoši labām sekmēm,tā kā mazajās skoliņās izglītības līmenis ir labs,atbalstu to saglabāšanu,paši esam tukumnieki

  1. Rakstā teikts: skolā 21 skolnieks, 11 no tiem tukumnieki.
    Tātad skolā tikai 10 Jaunsātu bērni, bet kas ir tie tukumnieki, vai tik tie nav kaut kādi alternatīvie, kuri ceļo no skolas uz skolu un nekur nenovērtē viņu ģenialitāti.

  2. Šī diskusija novedīs turpat, kur citas līdzīgas, t. i., pie skolas slēgšanas. (skat., piemēram, Matkuli)

  3. Piekrīti, ka varbūt mazās skoliņas arī ir labas, ar individuālu attieksmi. BET… Kas maksās par to, ja 10 vai 20 pagasta bērniem tiek uzturēta skolas ēka maksātas algas pedagogiem? Vai tas ir lietderīgi? Varbūt tomēr jānodrošina transportu un jāved uz lielākām skolām?

      1. Driz tadi lauki ka jaunsati, abavnieki, tume, pure un citi vispar pazudis no kartes. Ja kads brauka uz turieni tad noteikti pamanijat cik daudz majas tukšas, vai tik pamati palika…
        Darbs nava, skolas ciet taisa, dzive darga paliek, tapec brauc vai nu uz pilsetam vai uz arzemem

  4. Mazajām skolām savs pluss un šarms, tomēr ir kautkādas racionālas robežas. Manupāt Tukuma novadā ir vairākas mazās skolas,kurās bērnu skaits vairs it nemaz nav pietiekams un visi mazās skolas plusi nespēj atspēkot nesamērīgās izmaksas!!!

  5. pure ir viena stulba skola direktors idiots un njam zel jaa ka berni samazinas un njam ,bet uz puri nesutiet bernus tik del direktora vien

  6. Šī konkrētā skola jau gadiem tiek uzturēta tikai tāpēc, lai tām dažām skolotājām nodrošinātu darba vietas, daļai no šīm dāmām būtu ar likumu jāaizliedz bērniem tuvoties – nav normāli, ka bērniem ir bail iet uz skolu neadekvātas skolotājas dēļ. No normālas skolas uztaisījāt palīgskolu – sen bija laiks klapēt ciet!

  7. No drošiem avotiem zinu ka skolas direktoram ir trīs krūtis, vietniecei ir aste dežurante ēd mazus bērnus

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *