100 vīru un 24 sievas – tik daudz dziedātāju, turklāt no diviem koriem, pārstāvēja Irlavu pirmajos Vispārējos latviešu dziedāšanas svētkos Rīgā 1873. gadā, kuros šo koru dibinātājs – Irlavas skolotāju semināra mūzikas skolotājs un ērģelnieks Jānis Bētiņš – no Kurzemes bija ievēlēts par virsdiriģentu, bet viņa izveidotais Irlavas orķestris pavadīja dziesmas. 150 gados Irlavas koris bijis allaž mainīgs – bijis vīru, sievu un jauktais koris, nesis vārdu «Silava» un tagad – «Irlava», taču visos laikos tas turpinājis J. Bētiņa dziesmoto tradīciju, aicinot savā pulkā aktīvus un dziedošus cilvēkus. Un, ja pašiem spēka bijis par mazu, aicinājis palīgus no kaimiņiem, lai tikai koris, lai tradīcija pastāvētu.
Kopā ar Daci Perševicu – no 2011. gada
“Tas bija 2. novembris, kad sākām dziedāt – pirmo reizi ar mašīnu putenī braucu līkumu līkumus uz Irlavu, nezinot ne gala, ne ceļa malu, bet dziedātājas bija, un tā mēs iešūpojāmies,” stāstīja diriģente Dace Perševica. “Pirmajā skatē bijām 15 un dabūjām II pakāpi, tas bija liels stimuls un prieks. Nākamajā gadā Melngaiļa svētkos jau bijām varošākas – bijām labākās makšķernieces, savukārt man veicās ar 2. vietu riteņbraukšanā. Un tad mums pievienojās Agnese Vītoliņa, kas bija tas lielais dzinulis dažādiem jaunievedumiem, bet kultūras nama Antrai paldies, ka viss vienmēr izdarīts – noorganizēts, sarūpēts un izrotāts. Mūsu vēsturē ierakstīti Dziesmu svētki, koncerti, konkursi un ārzemju braucieni – tāds ir bijis mūsu ceļš, kuru esam apņēmības pilnas dziedot turpināt.”
