Ievērojamajam lauksaimniekam Jēkabam Spickum – 90

11. februārī Tumes kultūras namā 90. dzimšanas dienu svin Tukuma novada lauksaimnieks – ilggadējais SIA «Dzimtene» un SIA «Auseklītis» vadītājs Jēkabs Spickus, kurš 2012. gadā saņēmis Tukuma novada Goda pilsoņa apbalvojumu un konkursa «Sējējs» gada balvu nominācijā «Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā». Kad aicinājām uz sarunu, Jēkabs Spickus teica, ka paņēmis slimības lapu – neesot gluži laba jušana un “vecums sāk manīties un kājas vairs tika labi neklausa”, taču esam vienisprātis, ka sarunai tas netraucēs.
Mēs tiekamies jubilāra mājās Tumes centrālās ielas malā. Un tā ir tā pati kolhoza celtā ēka, kurā Jēkabs Spickus sācis dzīvot 1960. gadā, tikai pērn, kā saka saimnieks, pamatīgāk izremontēta. Kad 1954. gadā atnācis strādāt uz kolhozu «Dzimtene», gadu braukājis uz MTS staciju Jaunmoku pilī, kur augšstāvā viņam bijusi istabiņa, bet vēlāk apmeties kolhoza kantora augšstāvā. J. Spickus atceras, ka tas bijis pavasaris, šķiet, aprīlis, kad Tumes skolas zālē viņš ievēlēts par kolhoza «Dzimtene» priekšsēdētāju – ceturto pēc skaita. Četrpadsmit gadus vēlāk – 1968. gadā režisors Hercs Franks par šo laiku uzņēma dokumentālu filmu «Ceturtais priekšsēdētājs»…

– Bijāt pārsteigts, kad jūs, jaunu cilvēku, ievēlēja par priekšsēdētāju?

– Īpaši nebiju pārsteigts, jo mani jau kādu pusgadu mocīja – ilgi aicināja, bet sevišķi liela prieka par to nebija. Es tolaik biju galvenais agronoms Jaunmoku MTS, un man tur tīri labi veicās. Pirms tam piecus gadus Bauskā biju vecākais koksagīza agronoms – koksagīzs bija militārām vajadzībām audzēta kultūra, un bija nozīmēti atsevišķi cilvēki, kas ar to darbojās. Šis augs bija gluži kā pienene – ar dzelteniem ziediem un tādu pašu garu sakni; nezinātājs to no pienenes atšķirt nespētu, tāpēc reizēm koksagīzs ar pienenēm sajaucās, tikai pienenes nesaturēja kaučuku…

Tālāk lasiet laikraksta piektdienas, 10. februāra, numurā ŠEIT!