27. novembrī, Slampes kultūras pilī notika sanāksme, kurā uz sarunu bija aicināti blakus grants karjeriem dzīvojošie Slampes pagasta iedzīvotāji un karjeru īpašnieki. Tiesa, ieradies bija tikai SIA «Jauncērpji» valdes priekšsēdētājs Aivars Egle.
Problēma viena – kopš pagasts devis atļauju karjeru izmantošanai, smagā tehnika izbraukā pagasta ceļus. Risinājums meklēts, uzliekot masas ierobežojuma ceļa zīmes, bet tās tiek norautas vai ignorētas. Šobrīd situācija nokaitēta līdz baltkvēlei, jo viens ceļš – gar «Gaidiņiem», «Svitēm» un «Jaunaļčām» – aptuveni divu kilometru posmā sabojāts pilnībā. Par to uz vietas pārliecinājāmies dienu pirms sanāksmes – 26. novembrī. Uzņēmējs iebilst, ka, atļaujot karjeru izmantot, bet pēc tam uzliekot masas ierobežojuma zīmes, reāli uzņēmējdarbība tiek apturēta.
Problēma šoruden saasinājās brīdī, kad Tukuma novada domes satiksmes organizācijas un kustības drošības komisija uzdeva Slampes pagasta izpilddirektoram Visvaldim Girgensonam noņemt masas ierobežojuma ceļa zīmes uz ceļa «Veckļavas»-«Aizas»-a/c Rīga-Ventspils un tādējādi ļāva šo ceļa izmantot grants vešanai. Uzreiz pēc tam iedzīvotāji domē iesniedza vēstuli, kuru parakstīja 31 «Mazjaunsprostu», «Jaunzariņu», «Lāču», «Veckļavu», «Lukšu», «Silgaiļu», «Vizbuļu», «Gundaru», «Druvu», «Vecstūru», «Vecdruvu», «Veldru», «Zoskalēju» un «Odiņu» iedzīvotājs un kurā norādīts, ka ceļš nav būvēts kravnesībai līdz 40 tonnām, tādēļ pēc dažu dienu intensīvas lietošanas tas sācis rūgt. 5. oktobrī domes komisija jautājumu skatīja vēlreiz un uzdeva karjeru saimniekiem SIA «Jauncērpji» valdes priekšsēdētājam Aivaram Eglem un «Kažoki» īpašniekam Viktoram Lomahinam ievērot noteikumus par valsts un pašvaldības ceļu ikdienas uzturēšanu un sakārtot šo autoceļu. Sēdē tika uzdots karjeru saimniekiem vienoties ar Anastasiju Šukstu par «Akotu» māju servitūta ceļa izmantošanu. 12. oktobrī komisija nolēma atjaunot 7t masas ierobežojuma zīmi uz ceļa «Veckļavas»-«Aizas». Par visu šo iedzīvotāji sanāksmē pauda izbrīnu – kā gan domes komisija varējusi atcelt lēmumus, kurus jau 2005. gadā pieņēmusi Slampes pagasta padome un kuri pamatojušies uz ceļa tehnisko projektu?!
Vairāk lasiet 1. decembra laikrakstā.
Vieniem privilēģijas un ienākumi, citiem zaudējumi. Ko neatrisina civiltiesa, to risina linču tiesa.
Zaudējumi jāatmaksā no uzņēmējdarbības!
Protams, ko jēdz pensionāri, skolotāji un citi deputātnieki par būvprojektu – varbūt Vistapole vai Rundāns varēja paskaidrot par pievedceļu iekārtošanu, kaut vai no betona plāksnēm.
Vai tik Slampē nedarbojas bruģakmeņa izgatavotāji, nevajadzēs braukt uz Lemberģiju.
Vieglāk jau smiltiņas pakaisīt kā kapos.