7. maija pievakarē uz Džūksti rindā brauca automašīnas, bet ceļš uz skolu bija nācēju pilns, tāpat kā pagalms zem lielajiem kokiem. No tuvām un tālām vietām absolventi, skolotāji un darbinieki steidza sveikt savu skolu dzimšanas dienā. Patiesībā jau vairākās – priecīgas un arī mazliet skumjas: šopavasar aprit 60 gadi, kopš Džūkstē tika izveidota vidusskola, un pieci gadi, kopš tās vairs nav, kā arī 55 gadi tagadējai skolas ēkai. Taču ne jau skolas nosaukums, izglītības pakāpe vai vecums ir tas, kas aicina uz skolu pēc gadiem. Piederības sajūta savai vietai un savējiem, kā arī kopā piedzīvotais padara atmiņas dzīvas.
Skolas jubilejas svinīgo daļu bija veidojuši skolotāji un absolventi, un tā izdevās ļoti emocionāla. Katrā atmiņu rāmīti bija pa dziesmai, dzejolim un mirklim no skolas ikdienas – bērna pirmie soļi skolā, veca skolas soma ar dziesmu kladi, rasēšanas piederumu kasti un pusdienu maize, atmiņas, baltais priekšauts un luksa auduma skolas forma, kas, berzējoties pret solu, sākusi spīdēt, pirmā īstā draudzība un mīlestība, pirmās asaras un, protams, mācīšanās un skolotāji.
Vairāk lasiet otrdienas, 10. maija, laikraksta numurā ŠEIT!
Es atļaušos Jūs labot, manai klasei 2016. gada 24. jūnijā ir 60 gadu atcere kā vidusskolas pirmajam izlaidumam !
Es esmu viens no 10 dzīvajiem 1956. gada pirmā izlaiduma absolventiem kuri satikāmies 07. maijā 2016. gadā atsevišķi, lai atcerētos Mūsu Vidusskolu !