Agris Jansons

Dzintra Novika: “Ja darbu mīli, tas viegli dodas rokā”

Dzintra Novika jau 20 gadus ir Dzirciema Speciālās internātpamatskolas skolotāja un direktora vietniece. Un nupat nosvinējusi arī apaļu dzīves jubileju. Vienmēr smaidīga, sirsnīga; lai arī ārēji it kā bezrūpīga – vienmēr darbos. Emocionāla.

Dzintra Novika jau 20 gadus ir Dzirciema Speciālās internātpamatskolas skolotāja un direktora vietniece. Un nupat nosvinējusi arī apaļu dzīves jubileju. Vienmēr smaidīga, sirsnīga; lai arī ārēji it kā bezrūpīga – vienmēr darbos. Emocionāla. Mūsu sarunas laikā, kad pieminam ģimeni un skolas bērnus, neiztiek bez asarām. Lai arī, kā pati saka, darbs nāk viegli, tas ir dziļi sirdī un ļoti nozīmīgs. Tieši ar viņas gādību Dzirciema skolā esam ieguvuši labus draugus; vēl vairāk – mums bijusi tā laime sajust šīs skolas īpašo gaisotni, kā arī baudīt skolotāju un skolēnu neviltoto sirsnību.

Dzintra sarunu sāk ar vārdiem, ka neesot izdarījusi neko avīzes raksta vērtu, tai pat laikā piekrīt, ka par labiem darbiem ir jāraksta. Un nekavējas pieminēt tikko kā skolā aizvadīto radošo dienu, kad kopā ar bērniem darboties aicināti vecāki un audžuvecāki. Un diena izvērtusies ļoti skaista un darbīga… Ja reiz saruna par darbu sākusies, tad tā arī turpinām.

– 20 darba gadi Dzirciema skolā ir nozīmīgs laiks. Kādi šie gadi bijuši?

– Ja teiktu, ka tie ir bijuši viegli, melotu, bet vienlaikus tie devuši ļoti lielu gandarījumu; esmu pilnīgi iedzīvojusies šajā vidē, kuru uzskatu par savējo. Tas gan ir mazs mīnuss manam vīram un sunim, jo jau kādu laiku darba nedēļu pavadu Lamiņos, bet uz mājām Plieņciemā braucu vien piektdienu vakaros. Taču, kad ir brīvdienas, tad kā jūrniekam, kas ilgāku laiku nosēdējis krastā un grib uz jūru, tā man vajag uz skolu. Nepārspīlēju. Nezinu, kā būs tad, kad pa īstam aiziešu pensijā. Jūtos savādi, kad mani vienaudži, skolas biedri uzdod šo jautājumu, jo nevaru atbildēt – nekad par to neesmu domājusi.

– Bet kādi bija pirmie soļi skolā?

– Grūti. Es ļoti daudz raudāju, jo nebiju saskārusies ar bērnu problēmām. Vārdu “bārenis” vispār baidījos izrunāt. Bija ļoti grūti…

Visu interviju lasiet piektdienas, 5. aprīļa, laikrakstā.

Komentāri

  1. Milo Dzintrin es Loti par jums Priecajos Kad macijos Laminos paskatoties uz jums Vienmer Garastavoklis uzlabojas…

  2. Brīnišķīga SKOLOTĀJA !!!Arī man kādreiz Apšuciema 8-gadīgajā skoliņā!Gods un slava SKOLOTĀJAI!!!No sirds novēlu izturību un veselību!

  3. Ļoti labi kad Lamiņos ir tāda skolotāja ka Novikas kundze,kura prot atrast kopējo valodu ar bērniem caur saldumiem.Tā nebūtu kopējās valodas atrasšana, bet bērna uzpirkšana lai varētu saņemt kādu informāciju no bērniem.Skolā ir ļoti daudz iekšējās problēmas,kuras netiek risinātas.

    1. intresanti gan saulite ka tu vari tadas mulkibas rakstit……tad ludzu ienem dzintras vietu darba tad gribetos redzet vai tu pareizi darisi…bet es nedomaju ka tu pareiz izpildisi…tikai runa.tad kad jadara tad ir liela runasana..nevaig runat tad ludzu paradi dzintrai prieksa ka var izrisinat problemas…ja tu esi tik gudra

    1. Saldumiņi ņemot vērā to ka esi salds/da tad tev saldumi nav vajadzīgi.. ja tu nezini par ko iet runa tad labāk neraksti..

    2. Protams ir liels prieks, ka cilvēks tik ilgi ir nostrādājis skolā , bet katram cilvēkam pienāk laiks , kad ir jāatbrīvo darba vieta jaunām un radošam personām..

      1. par kadiem nopelniem tev konca butu jadod saulite…..pastrada tu tadus darbus ka dzintra ta tu jutisi ka nopelnit naudinu…..saulite tev butu jakaunas par to….

  4. Sirsnīgs sveiciens jubilejā! Labu veselību un dzīvesprieku!
    Bijusī skolniece Apšuciemā

  5. Bija arī forša kultūras dzīve kādreiz Dzintras vadībā Engurē, paldies par to!!!!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *