Domes valdošo koalīciju esot pārņēmusi nestabila stabilitāte

Vai šūpo laivu, kurā paši ir stūrmaņi? lielāks

Tukuma novada domes priekšsēdētājs Normunds Rečs (Nacionālā apvienība) šādu publikāciju saista ar pašvaldību vēlēšanu tuvošanos, taču noliedz, ka koalīcijā valdītu nestabilitāte: ”Manuprāt, tā ir tāda nervozitātes izpausme par gaidāmajām vēlēšanām. Acīmredzot, tā notiek gatavošanās.”

 – Vai nav bažu, ka jums nav domubiedru, kā minēts rakstā, ne Nacionālajā apvienībā, ne koalīcijā?

– Kāpēc tāds jautājums? Domubiedri ir. Arī runājot par koalīciju, balsojums par izpilddirektoru, piemēram, apliecina, ka izšķirošos balsojumos koalīcija ir vienota. Jā, ir tādas indikācijas, ka ir mēģinājumi ievirzīt sabiedrisko domu nākamo vēlēšanu kontekstā, bet tas lai ir uz šo politiķu sirdsapziņas. Man gan vairāk tas izskatās, kā mēģinājums sašūpot laivu, kurā paši ir stūrmaņi.

– Vai arī jums piedāvāja sniegt šādu interviju?

– Šāda intervija pirms vairākiem mēnešiem bija, kad stājos amatā, pēc tam vēlreiz, bet tagad šāda piedāvājuma nebija. Un par to nemaksāju.

– Agrāk domei bija maksas līgums ar «Neatkarīgo Rīta Avīzi»…

– Kā atceros, tas bija pielikums, kurā par publikācijām maksāja uzņēmumi un iestādes, kas informēja par sevi, bet intervija ar pašvaldības vadītāju bija bez maksas.

Izvēlēta kompromisa kandidatūra

– Bet – ja būtu jābalso par tā izpilddirektora kandidatūru, kas paņēma savu iesniegumu atpakaļ, vai rezultāts būtu tāds pats, vai koalīcija būtu vienota?

– Negribētu spekulēt ar kādiem pieņēmumiem.

– Jums pārmet, ka esat rīkojies vienpersonīgi izpilddirektora izvēlē.

– Apzinoties to situāciju, kāda bija izveidojusies izpilddirektora atlases procedūras laikā, es izšķīros par Ineses Valteres kandidatūru kā kompromisa kandidatūru, lai noņemtu jebkādas šaubas un aizdomas par personālijām. Un minētie kolēģi ar savu balsojumu šo kandidatūru bija atbalstījuši, apgalvojot, ka turpmāk iestāsies politiskā stabilitāte.

– Un Iveta Čivčiša piedalījās šajā konkursā?

– Jūs jau to paši uzrakstījāt…

– Turpinot par amatiem. Izglītības pārvaldes vadītāja amats tiekot pietaupīts jums pēc vēlēšanām, ja nu kaut kas gadītos, tāpēc tik ilgi nav konkursa.

– Kategoriski noraidu šādus apgalvojumus. Tas bija saistīts tikai ar pastāvīga izpilddirektora izvēli, jo tieši izpilddirektors garantē stabilitāti izpildvarā un organizē darbu, tai skaitā rīko konkursus – gan uz Izglītības pārvaldes, gan Pūres un Jaunsātu pagastu pārvaldes vadītāja amatu, gan administrācijas pārvalžu vadītāju amatiem.

– Tie būs atklāti konkursi?

– Jā.

– Vēl viens jūsu vietnieku publiski izteiktais pārmetums, ka visa domes administrācija pakārtota jums vienam. Jau iepriekš A. Zvaigzneskalns bija atzinis, ka vienpersoniski esat izveidojis administrācijas pārvalžu nolikumus.

– Politisko amatpersonu – domes priekšsēdētāja un vietnieku – kompetences sadalījumu nosaka likums «Par pašvaldībām» un pašvaldības nolikums. Mēs ar I. Valteri sadarbojāmies to sagatavošanā, bet, atgriežoties pie balsojuma par iestādes «Tukuma novada dome» nolikuma, koalīcijas balsojums bija vienbalsīgs un alternatīvi lēmuma projekti netika iesniegti. Šo iestādi vada izpilddirektors, un tikai tos jautājumus, kas ir saskaņojami ar domes priekšsēdētāju, arī saskaņo, bet dziļāk es neiejaucos. Pārmetums, ka kaut kas ir virzīts tendenciozi, neatbilst patiesībai, jo arī vietniekiem savas kompetences robežās ir tiesības un pat pienākums pārraudzīt konkrētas izpildvaras jomas. Tāpēc visus pārmetumus noraidu.

– Iepriekš vietnieki bija arī komiteju priekšsēdētāji, kam likums «Par pašvaldībām» uzlika par pienākumu kontrolēt komitejās pieņemto lēmumu izpildi. Tas arī bija konkrēts pienākums, bet tagad viņu darbības rezultāti nav izmērāmi.

– Īsti tam negribētu piekrist, jo komitejās lēmumi tiek pieņemti mērķētās jomās, bet vietnieku ikdienas darbs ir daudz plašāks, piemēram, A. Zvaigzneskalna pienākumu lokā ir visas iepirkumu lietas.

– Bet citās pašvaldībās politiķi nav iepirkumu komisijā.

– Mūsu pašvaldībā kompetences ir sadalītas – domes priekšsēdētāja vietnieks kā lēmējvaras pārstāvis ir Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs, taču līgumus slēdz un iepirkumus īsteno dzīvē izpilddirektors.

– Bet jūsu viedoklis par politiķiem šajā komisijā?

– Es tajā problēmas nesaredzu, jo komisija ir koleģiāla institūcija, un nav bijušas indikācijas, ka kāds kādu lēmumu virzītu citādāk.

Uzticējās iepriekšējai domes vadībai 

– Publikācijā minēts, ka atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma «Piejūra» problēmas nāk no senākiem laikiem, bet tā nav taisnība. 2017. gadā domē bija gan A. Zvaigzneskalns, gan arī jūs, kas balsojāt par sadzīves atkritumu savākšanas nodošanu pašvaldības uzņēmumam.

– Ko es varu teikt!? Man tolaik nebija pilnas pārliecības, ka uzņēmums ar to tiks galā.

– Bet jūs balsojāt “par”?

– Tajā brīdī biju tajā politiskajā spēkā, kas šo jautājumu virzīja (Šo jautājumu virzīja partija «Tukuma pilsētai un novadam». – Red.), un es uzticējos domes vadībai, nenoliegšu. Protams, detaļās izpētīt to visu nebija pamata, jo, kā jau minēju, es uzticējos tā brīža domes vadībai, līdz ar to lēmums tika pieņemts tāds, kāds bija. Acīmredzot, strīdīgākais jautājums bija par tarifu, kāds tolaik tika apstiprināts un kas bija zemāks nekā pašizmaksa. Un kopā ar iepriekšējās  valdes, iespējams, bezatbildīgu darbību noveda pie tām sekām. Un šobrīd tās apsūdzības, kas izvirzītas Ērikam Zaporožecam, nešķiet īsti izprotamas. Tas neatbildētais jautājums vai tas, par ko nav informācijas, ir tie pamatojošie dokumenti, uz kuriem šis process ir balstīts. Un – kas ir tie apjomi, kurā laikā tie veidojušies un vai tiešām ir tā, kā ir izskanējis, ka, iespējams, uzņēmuma vadītājs ir veicis prettiesiskās darbības, lai uzlabotu uzņēmuma stāvokli. Bet tie arī ir tikai apgalvojumi, kam nav dokumentāla pamatojuma un pierādījumi.

Vai koalīcija saļodzījusies?!   (lielāks)

Savu viedokli par publikāciju lūdzām izteikt pašu strīdīgāko izteikumu autoram domes priekšsēdētāja vietniekam Agrim Zvaigzneskalnam. Vispirms jautājām, kas un par kādu naudu ir šo publikāciju apmksājis?

– Nezinu, kur jūs to atvērāt, bet nekādas reklāmas nav un nav arī nekas maksāts, – tā A. Zvaigzneskalns,

– Savulaik pašvaldībai bija līgums ar «NRA» par pielikumiem drukātajā internetā, vai tas ir spēkā arī tagad?

– Es nezinu, ko pašvaldība ir maksājusi vai nē. Es nemaksāju ne privāti, ne arī pašvaldība kaut ko maksāja. Ar maksāšanu nav nekāda sakara – mums piezvanīja, interesējās par konkrētiem jautājumiem, mēs aizbraucām un atbildējām.

Laiki mainījušies

– Tajā publikācijā sakāt par nestabilo stabilitāti…

– Tas ir raksta nosaukums, es atbildēju tikai uz jautājumiem.

– Jūs teicāt, ka mērs ir no Nacionālās apvienības un novados viņam domubiedru tikpat kā nav. Vai jūtat, ka vienošanās ar Nacionālo apvienību šajā te Triju partiju apvienībā nav tik stabila, kāda tā bija agrāk?

– Es domāju, ka Triju partiju apvienības līgums ir spēkā, bet tur tas stāsts ir saļodzījies. Nezinu, ko domā Eisaka kungs, bet par sevi varu pateikt: ja nav komunikācijas saistībā ar administrācijas pārveidošanu, administrācijas vadītāja izvēli, par konkursa procesa izvēli, tad neredzu, kā tādā līmenī mēs sadarbojamies. Tad mēs koalīcijā sēžam, paklausāmies, padiskutējam, bet reālajā darbā katrs, teiksim, domes priekšsēdētājs dara visu uz savu galvu?! Bet mēs jau arī esam vadībā, esam vienojušies! Mums nav tādas situācijās, kā bija Šulca (Agrākais Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs. – Red.) laikā. Šulca kungam bija liels atbalsts, un viņš varēja šo toni diktēt. [Bija deputātu pārsvars] un tās bija pilnīgas tiesības domes priekšsēdētājam justies pietiekami ietekmīgam, lai varētu procesus organizēt. Tas, vai viņš pēc tam komunicēja, vai nekomunicēja, un kāda bija viņa sadarbība ar vietniekiem, ir viņa paša izvēle. Bet šajā brīdī neņemos to teikt.

– N. Rečam nav atbalsta?

– Jā. Mēs runājam par sabiedrības atbalstu – varam paskatīties vēlēšanu rezultātus – kurš ir līderis un kurš ir nākamais. Varam paskatīties kompetences, jomas, un tad ejam tālāk, bet, ja nenotiek iekšējas diskusijas, tikai sagaidām to, ka ievēlam priekšsēdētāju, viņam ir likumiskas pilnvaras un viņš tās realizē. Ja viņš tās realizē, izejot no tīri juridiskiem aspektiem, viņš tās realizē, un tā ir viņa pieeja, bet, ja viņš nekomunicē ar pārējiem, kas ir devuši viņam šādas pilnvaras, tad man liekas, ka tas nav īsti solīdi, – es tā uzskata.

– Jums kā domes priekšsēdētāja vietniekam ir pietiekami garš pienākumu saraksts. Jūs tiekat atbalstīts, jūsos ieklausos, vai arī šajā ziņā jūtat, ka esat atstāts malā?

– Ir ikdienas lietas, tās ir komisijas, kurās esmu priekšsēdētājs, piemēram, iepirkumu komisija, tad ir lauksaimniecības zemes, kur visam sekoju līdz. Pieķeros arī attīstības jautājumiem, kur man ir pilnvarojums no domes nolikuma saistībā art novada attīstību un komunālajiem jautājumiem, teiksim, jaunās iniciatīvas. [..] Nezinu, iespējams, cilvēki baidās no konkurences. Es arī saprotu – N. Rečs par pašvaldības vadītāju kļuva janvārī, bet es esmu pastrādājis ilgāku laiku, un es domāju, ka tā ir politiskā konkurence, bailes no politiskās konkurences.

Lielākās problēmas izpilddirektora konkursā

– Vai šūposiet N. Reča krēslu?

– Noteikti nešūpošu viņa krēslu. Domāju, ka mēs turpināsim strādāt, bet viss būs atkarīgs no Daigas Rečas (N. Reča dzīvesbiedre, Tukuma novada domes deputāte. – Red.) darbībām, kas ir visai dīvainas.

– Saredzat iespēju veidot citu koalīciju?

– Negribētu atbildēt uz šo jautājumu, jo tas vēl vairāk saļodzītu to koalīciju, kas ir šobrīd. Es to negatīvāko šajā procesā redzu izpilddirektora izvēlē – ar visām tām darbībām, kas tika veiktas no deputātes Daigas Rečas puses. Tas, ko viņa runā ar cilvēkiem, nav īsti koalīcijas darbs, tas vairāk izskatās tā: strādāsim kopā un draudzēsimies, bet, tiklīdz iziet pa durvīm, tā kādam piezvana un pasaka, kurš ir slikts, kurš saka to un šito. Es šajā koalīcijā īsti komfortabli nejūtos, tāpēc tās sēdes neapmeklēju.

– Pārējie jūsu partijas pārstāvji Kaspars Liepa un Reinis Duksītis piedalās?

– Piedalās, diskusijas notiek. Mēs pēc tam visu pārrunājam ar saviem biedriem un sadarbības partneriem Latvijas Zemnieku savienībā.

– Jūsuprāt, ja izpilddirektora kandidāte Iveta Čivčiša uzrakstījusi iesniegumu (atteikusies no izvirzīšanas), vai balsojums būtu citādāks?

– Ja viņa tiktu virzīta, viņa nebūtu iebalsota, un tad viss būtu izgāzies. Man neviens neko neprasīja, bet zinu, ka zemnieki bija pret šādu variantu un līdz ar to balsu viņai nebija. Tas būtu tāds pats variants, kā Ērikam Lukmanam Talsos sanāca (Bijušais Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans kandidēja uz Talsu novada domes izpilddirektora amatu, taču balsu trūkuma dēļ netika apstiprināts. – Red.). Nepatīkami cilvēkam pašam, kas iet, kandidē, it kā uzvar, bet beigās nav balsu, bet ar to jārēķinās, jo tas tomēr ir politisks amats.

– Iepriekš teicāt, ka visdrīzāk kandidēsiet uz izpilddirektora amatu. Šajā situācijā domes priekšsēdētājs izmantoja likuma dotās tiesības, bet nepildīja to, kas rakstīts konkursa nolikumā – ka iespēja jāpiedāvā nākamajam kandidātam, vai, iespējams, jāpārtrauc konkurss un jāsāk viss no jauna.

– Tas ir viens, bet otrs, ka tai pašā brīdī sasteigti parādījās lēmuma projekts, ka virza kandidātu, kas konkursā ir piedalījies, bet nav izturējis atlasi, tiekot tālāk uz intervijām, kā bija Ineses Valteres gadījumā. Bet neviens nekādi nekomunicēja ar mani, kas tieši tādā pat veidā palika [aiz svītras]. Man likās, ka notika tā: neizdevās ievirzīt Ivetu šajās sliedēs, tad paņemsim vismaz Inesei, jo viņu var tajā piektdienā paspēt apstiprināt, jo sanāk balsis. Lai gan – viņu varēja apstiprināt kārtējā domes sēdē. Protams, viņi nezināja, ko darīs Latvijas Zemnieku savienības deputāti un kā mēs rīkosimies; viņi baidījās, ka neiznāk kā Talsos, kad ilgstoši nevar ievēlēt izpilddirektoru, bet iepriekš par to visu kopīgu diskusiju nebija. Varbūt koalīcijā bija pieņemts lēmums, nezinu, es uz šīm sanāksmēm negāju…

Vairāk lasāms otrdienas, 13. oktobra, laikrakstā ŠEIT=>

Bet turpinājums būs izlasāms piektdienas, 16. oktobra laikrakstā