Jau trešo mēnesi Tukuma novada domē nerimst diskusijas par siltuma tarifa iespējamo pieaugumu Tumē, Degolē, Slampē un Džūkstē. SIA «Komunālserviss TILDe» sagatavotajos dokumentos bija norādīti divi tarifu veidi – katram pagastam savs vai arī vienots visiem pagastiem. Pirmoreiz šis jautājums tika skatīts septembra finanšu komitejas sēdē, atkārtoti – 5. decembra saimniecības un uzņēmējdarbības veicināšanas komitejā.
Pieaugums šķeldas, elektrības, atalgojuma dēļ
Diskusijas par apkures tarifiem pagastos aizsākās septembra Tukuma novada domes finanšu komitejas sēdē, kurā SIA «Komunālserviss «TILDe» vadītājs Aldis Siliņš informēja, ka siltuma ražotājs SIA «Tukums REN» jau 21. augustā izteicis lūgumu paaugstināt siltuma iepirkuma tarifu Tumē, Degolē, Slampē un Džūkstē no 40 uz 45 eiro par megavatstundu. Atgādinām, ka SIA «Tukums REN» pirms dažiem gadiem šajos pagastos ierīkoja koģenerācijas stacijas un kā vienīgais konkursa pretendents 2015. gadā ieguva tiesības piegādāt siltumu par paša piedāvāto cenu – 40 eiro/MWh. Tā kā pēdējo mēnešu laikā, kā skaidroja A. Siliņš, strauji pieaugusi šķeldas cena – no 7 – 9 eiro līdz 12 – 14 eiro, uzņēmējam esot radušies zaudējumi.
Tomēr, kā bija lasāms tarifa projektā, vienlaikus savu tarifa daļu ieplānojusi paaugstināt arī «TILDe», kas nodrošina saražotā siltuma pārvaldes un sadales pakalpojumus. Kā skaidroja A. Siliņš, tas tāpēc, ka ir pieaugusi darba alga, elektrības un degvielas izmaksas, lielu izdevumu summu rada pamatlīdzekļu (siltumtrašu) nolietojums, kas 2014. gadā apstiprinātajā Tumes un Degoles apkures tarifā nebija iekļauts. “Kad uzņēmums sāka darbu, pamazām no pagastu komunālajām saimniecībām pārņēmām pamatlīdzekļus, kurus novērtēja neatkarīgs vērtētājs. Tā kā Tumē un Degolē siltumtrases tika ierīkotas tā sauktajos treknajos gados, to izmaksas bija lielas un arī to vērtība joprojām ir liela, tāpēc arī pamatlīdzekļu nolietojums Tumē ir liels – 7840,33 eiro, Degolē tas ir 2159,12, Slampē – 6571, 68 un Džūkstē – 5508,48 eiro,” skaidroja A. Siliņš. Deputātam Arvīdam Driķim gan bija radies jautājums, kāpēc ar dažu dienu intervālu «TILDes» tarifa aprēķinā norādītie skaitļi, kas attiecas uz atalgojumu, bija samazinājušies par vairākiem tūkstošiem eiro. A. Siliņš skaidroja, ka skaitļi precizēti; tā kā Tumes iecirkņa vadītājs daudz darba velta ceļiem, viņa atalgojums sadalīts – daļa novirzīta ceļiem, bet daļa atstāta uz apkuri, tāpēc atalgojuma pozīcija daļa Tumē un Degolē samazināta.
Jāpiebilst, ka sākotnēja «TILDes» iecere bija tarifu palielināt jau no oktobra, taču, kā sēdē iebilda domes Juridiskās nodaļas vadītāja Lelde Bičuša, noslēgtajā līgumā ar «Tukums REN» minēts, ka siltuma cenu var pārskatīt reizi gadā, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms jaunās apkures sezonas sākuma, līdz ar to, nemainot līgumu, uzņēmējam neesot pamata ko tādu prasīt jau no oktobra. A. Siliņš skaidroja, ka statistikas dati par šķeldas cenu kāpumu parādījušies tikai augustā, tāpēc arī iesniegums saņemts augustā. Tomēr tā kā jautājums komitejas sēdē tika atlikts, jaunā tarifa termiņš netika noteikts.
Vienots tarifs vai katram savs?
Vienlaikus, kā skaidroja A. Siliņš, būtu jālemj par to, vai apstiprināt vienu tarifu visiem pagastiem 62,26 eiro/MWh (bez PVN) apjomā vai noteikt katram savu. Kā atzina domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans, ja konceptuāli tiek pieņemts lēmums par vienotu tarifu, tad tarifs būtu jāapstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā. Vaicāts, vai vienotais tarifs pagastiem būs lielāks par individuālajiem, vai mazāks, A. Siliņš skaidroja, ka Džūkstei tas samazināsies, bet citiem tas būtu līdzīgs individuālajiem tarifiem. Tomēr tādu tarifu, piemēram, kāds ir Tukumā – 51,37 eiro/MWh – laukos nebūs nekur, jo tādu spējot noturēt tikai tik lielas katlu mājas, kāda ir «Tukuma siltumam» – ar lielu patērētāju skaitu. Vaicāts, vai, samazinot Džūkstes tarifu, tur pieaugtu patērētāji, kas jau senāk ir atslēgušies no centralizētās apkures sistēmas, A. Siliņš skaidroja, ka, iespējams, tā būtu, bet tāda aptauja neesot veikta. Tomēr galīgo lēmumu par to, vai būs viens tarifs visiem vai katram savs, deputāti nepieņēma.
A. Driķis arī atzina, ka, viņaprāt, būtu jārunā par pakalpojumu kvalitāti, īpaši Džūkstē, kas ne vienmēr bijusi apmierinoša. A. Siliņš skaidroja, ka SIA «Tukums REN» siltuma padeve “peld” – tā nav vienmērīga, tādēļ arī uzņēmējam iznomātas katlu mājas, lai varētu nodrošināt vienmērīgu siltuma padevi: “Džūkstē ir vecie malkas katli, bet nekādi uzlabojumi nav veikti, tāpēc tur temperatūra ir mainīga, par ko «Tukums REN» ir vairākkārt aizrādīts, bet nekādi atbildes soļi nav sekojuši. Uzņēmējs solīja ierīkot atsevišķu šķeldas katlu, bet vēl nav to izdarījis, savukārt Slampē, kur pavasarī izgāja no ierindas vecais katls, tas gan ir pārbūvēts un ir darba kārtībā.”
Pēc garām diskusijām par to, vai tad, ja dome neapstiprinātu jauno tarifu, uzņēmējs lauztu līgumu ar pašvaldību, deputāti vienojās uzaicināt uzņēmēju, lai viņš skaidrotu savu viedokli. Tāpat tika nolemts pētīt, vai tarifs būtu jāapstiprina regulatoram, vai nē.
Vairā lasiet piektdienas, 7. decembra, laikrakstā ŠEIT=>
Bez parazītisma nekā.
Saprotu, ka pie mums amatpersonām nav pieņemt domāt par nāktotni, un pa lielam tas, ko rakstīšu ir pilnīgi pie vienas vietas visiem, bet nu tomēr.
Dzīvoju Slampē, strādāju Rīgā – kā ļoooti daudzi Tukuma novada iedzīvotāji. Galvenais apsvērums šādai izvēlei iepriekš, bija tas, ka relatīvi zemās īres cenas tik vai tā kompensēja ceļa izdevumus tikšanai uz Rīgu. Laiki mainās. Lai gan joprojām cenas īrei Rīgā ir ievērojami lielākas kā Tukuma novadā, tās tomēr vairs īsti nespēj segt starpību, kas rodas ceļa izdevumu dēļ, turklāt, APKURE! Man uzņēmumā ir ap 40 cilvēku no dažādām vietām, ne tikai no Rīgas, un NEVIENS nemaksā tādu naudu par apkuri kā es, pat ne tuvu.
Ja man ziemas aukstākajos mēnešos par vēsu dzīvokli jāmaksā 200 EUR tikai par apkuri, tad ziniet kā ir, sāku apsvērt domu, par novada pamešanu un dzīvošanu tuvāk Rīgai, vai pašā Rīgā. Protams, doma par dzīvokļa pirkšanu novadā, kur apkures izmaksas ir tik astranomiskas, arī īsti prātīga neliekas. Kā jums jums liekas, godājamie politiķi un biznesmeņi, vai es esmu vienīgais ar tādiem apsvērumiem? Neliekas, ka pamazām cilvēki sāks pamest novadu, līdz ar to zaudēsiet manus nodokļus utt.?
Pilnībā piekrītu AAA, es ieteiktu nomainīt apsaimniekotāju, sasaucam sapulci, savaacam parakstus, vrbt atrodas mazāk alkatīgu apsaimniekotāju.
Vajag nakt uz sapulci un izteikt savu viedokli. Kapec nebija pilna zale? Es arii dzoju slampe man ir par karstu, es maksaju lieki
Gulēt dīvānā pie gatava siltuma, vai tam jābūt par velti?
Varētu padomāt, ka privātajiem kāds par velti kaut ko dod, pašiem jāgādā malka, pašiem jākurina.
Vienkārši slaisti izlaidušies.
OK!
Negribās jau rupjai apsakāties, tāpēc tikai pateikšu tikai to, ka ar tevi kaut kas īsti kārtībā nav…
Pēc tavām domām ko, visi kas nedzīvo privātā mājā, bet dzīvo dzīvokļos ir sliņķi? Ka tik neesi kāds no Tildes amatpersonām, kam reāli nav sajēgas ne par savu darbu, ne par cilvēku ikdienu.
Pastāsti man lūdzu, cik lielai privātmājai apkures izmakas gadā ir apmēram 1400 EUR, un tad salīdzini tās pašas izmakas ar privātmāju. Tu taču saproti, ka teorētiski privātmājas uzturēšanai būtu jābūt dārgākai vai ne? Nez kāpēc man kolēģis par 110 m2 māju gadā tērē 600 EUR malkai, kuru viņam atved jau saskaldītu? Es māku un varu skaldīt malku, tici man, visticamāk, ka labāk par tevi, tā kā ar slinkumu tam nekāda sakara nav, vnk problēma ir faktā, ka esi …
Pēc tava teiktā sanāk, atved mājās 600 euro vērtu malku, izgāž mājas pagalmā un mājās visa gada garumā siltums garantēts?
Bet kur tad paliek kurināšana, katla(malkas) apkope, skursteņa tīrīšana, ik pa ~10-20 gadiem jauna katla iegāde, visādu papildus pričendāļu nomaiņa, arī malkas šķūnīša uzturēšana un vēl un vēl 101 ar apkures lietu saistīti darbi un izdevumi.
Ja visu to sarēķinās kopā , tad arī sanāks ne lētāk kā dzīvoklī.
Bet, protams, siltumā uz dīvāna guļošie privātmājas izdevumus negrib redzēt, vai par tupiem, lai to saprastu, tiem viss noreducēts līdz privātmājas pagalmā izgāzto malku 600 euro vērtībā.
Un vēl , man nekāda sakara ar tulkošanas darbu kompāniju Tilde.
…..ja maksāju par apkuri gribu lai ir silts dzivoklii, jus te gudrīši taču par aukstu zupu negribesiet maksāt? Dzīvokļi ir auksti…
Paskatieties kāds Tildei ”vadības aparāts” uzblīdis. Džūkstē tādi cipari saskrūvēti par apkuri, bet priekšniece vēl ģeneratorus grib un tad domā ,ka vairāk iedzīvotāju būs? Murgs!
Dzeltenās vestes….jāvelk
Ok!
Ja neesi Tildes darbonis, tad izklausās, ka esi vismaz domes darbonis…
Tu man vari nestāstīt par mājas uzturēšanas darbiem, dzīvojot lauku mājā lielāko daļu sava mūža tos darbus ļoti labi zinu, ja dzīvo pilsētā, tad atšķirībā no tevis, es vēl papildus darīju arī tipiskus saimniecības uzturēšanas darbus, ne tikai “ka tie sliņķi pilsētā” (varu derēt, ka tu tā gribētu izteikties) savā 0.2 ha dārziņā…
Fakts paliek fakts, ka tu dzīvo PRIVĀTMĀJĀ, tajā dzīvot gribētu 70% no tiem, kas dzīvo dzīvoklī.
Vai tev 56m2 (standarta izmērs dzīvoklim) mājā apkure gadā izmaksātu virs 1000 EUR? Turklāt, dzīvokli arī ir jāuztur…
Pats galvenais jautājums – kāpēc citur apkure ir daudz lētāka? Toties mums tā paliek daudz dārgāka. Ok, ja man ļauj izveidot dzīvoklī savu lokālo apkuri, kaut pa 10 000 EUR, esmu ar mieru! Tad atļaujiet atslēgties no centrālās apkures, lai varu kurināt kad gribu, cik gribu utt…
Ja jau Jums ir bijusi lauku privātmāja, tad kāda velna pēc Jums bija jālien uz sociālisma palieku daudzdzīvokleni, kur vēl joprojām valda sociālisms,kur visiem par visu pofig( 1.tāvam pofig par jumtu, 5.stāvam pofig par izlauztajām ārdurvīm) un katrs domā kā tik kaut ko nošmaukt gan no dzīvokļu īpašnieku puses, gan no apsaimniekotāju puses.
Vienīgais attaisnojums, lai pārceltos uz daudzīvokleni, ir veselības problēmas vai vecuma nespēks.