Deputātu vairākums mazo skolu reorganizāciju noraida

Ar aicinājumu: Izlemt!

Tā Izglītības, sporta un kultūras jautājumiem veltītajā komitejā Tukuma novada Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Starzdiņa deputātiem stādīja priekšā divus sagatavotos lēmumprojektus – par Vānes un Zemītes sākumskolu iekšējo reorganizāciju, būtībā atstājot tajās pirmskolas. Argumentācija, kas nu jau vairākkārt un dažādās publikācijās un tikšanās reizēs skaidrota, ka skolēnu skaits abās mazajās skoliņās ir tāds, kāds nu tas ir (Zemītē – 24, Vānē – 19), un arī nākotnes prognozes neko labu nesola – bērnu skaits turpinās sarukt. No tā savukārt cieš izglītības kvalitāte, jo mācības notiek apvienotajās klasēs, kā arī, kā tas, piemēram, ir Zemītē – it kā tiek īstenotas speciālās programmas, taču tām nepieciešamā atbalsta personāla – psihologa, speciālais pedagoga, pedagoga palīgs, logopēda – patiesībā nav. Skolas direktore Ramona Liepiņa-Krauja sēdē, tāpat kā iepriekš Zemītes pagastā notikušajā sapulcē skaidroja, ka “izglītība nav tas izšķirošais“, lai prastu strādāt ar bērniem, kas saskaras ar dažādām grūtībām mācībās. Taču pēc būtības tas nemaina apstākli, ka speciālistu trūkst, un skolā ar tik mazu audzēkņu skaitu tos piesaistīt ir diezgan izaicinoši.

Kā bija noprotams, deputāti par šo jautājumu arī pirms komiteju sēdēm bija intensīvi diskutējuši, taču – bez vienprātības. Piemēram, vairāki jautājumi bija deputātei un priekšsēdētāja vietniecei Ingai Priedei, kas interesējās, kāpēc par to runājot tieši tagad un kāpēc deputātiem netiek piedāvāti vairāki varianti balsojumam, bet tikai viens – par “skolas likvidāciju”.  “Kāpēc netiek runāts par terminētu laiku, piemēram, uz trim gadiem, lai paskatītos uz šo skolu attīstību?” – tā I. Priede. Izglītības pārvaldes vadītāja atkārtoti apstiprināja, ka pirmsskola katrā vieta paliks jebkurā gadījumā, tātad nav runas par nekādu likvidāciju. Un tam vēlāk pievienojās arī domes priekšsēdētājs Gundars Važa, kas tāpat apstiprināja, ka ik vietā, kur šādas iespējas – vecākiem bērnus vest uz pirmsskolas grupiņām – ir, tās arī tiks saglabātas. Savukārt, runājot par pašu lēmumprojekta formu, D. Strazdiņa skaidroja, ka Izglītības pārvaldei, protams, ir izstrādāti un pamodelēti dažādi varianti, bet tos stādīs priekšā, kad deputāti būs izlēmuši – atbalstīt vai neatbalstīt šo variantu. Pretējā gadījumā tā būtu, kā uzskata pārvaldes vadītāja, lieka birokrātija. Vēl viņa piebilda, ka rudenī tiešām jau esot notikusi Zemītes skolas vadības izvērtēšana, taču atzinumā norādīti tie paši pieminētie riski skolai – speciālistu trūkums, bērnu skaits skolās, pedagogu vakances u.c. Tieši tādēļ arī vētīts, ko darīt tālāk. D. Strazdiņa piekrita, ka skolai, kā tas arī ir citos pagastos, noteikti ir liela loma sociālajā un kultūras dzīvē, taču būtiskākais jebkurā gadījumā ir izglītība un tās kvalitāte. R. Liepiņa-Krauja to komentēja ar iebildi, ka jābūt reāliem un jāpieņem, ka visi varbūt arī dzīvē nebūs fiziķi vai inženieri, taču G. Važa piebilda – varbūt tieši tādējādi viņiem tiek atņemta iespēja par tādiem kļūt…

Vēl pirms balsojuma komitejas vadītāja un deputāte Ligita Gintere interesējās, vai izskatīta iespēja, piemēram, Zemītē atstāt tikai trīs kases? Un tika skaidrots, ka analizējuši arī tādu iespēju, bet pēc būtības tas tomēr neko nemainītu un pedagogu, speciālistu piesaiste kļūtu tikai vēl problemātiskāka.

Stafetes kociņš – vietējām kopienām

Bet nu par pašu balsojumu un tieši Zemītes skolu. Ne katrs komitejas dalībnieks skaidroja savu argumentāciju, bet no tiem, kas balsojumā piedalījās  (komitejā nav pilns domes deputātu sastāvs), divi atbalstīja Izglītības pārvaldes sagatavoto variantu, bet seši – balsoja pret. Savukārt, runājot par Vānes sākumskolu, kur vēl papildus tas, ka blakus atrodas cita novada skola, uz kuru daļa potenciālo audzēkņu tiek aizvesta, G. Važa mudināja balsot tieši tāpat. Savu domu, priekšsēdētājs arī pamatoja: gadījumi jeb situācija skolās ir līdzīga, līdz ar to risinājumiem jābūt konsekventiem.

Balsojums nozīmē, ka uz domes sēdi Izglītības pārvalde jau būs sagatavojusi citu variantu, bet to, “kā būt pēc tam” deputāti nedaudz iezīmēja arī savās diskusijās. Proti, visticamāk, skolai būs dots kāds konkrēts termiņš un uzdevumi, kas tām jāizpilda, lai neatgrieztos atkal pie šobrīd piedāvāta varianta. G. Važa atgādināja, ka, piemēram, Zemītes gadījumā, reorganizācija vēl iepriekšējā novada ietvarā jau tikusi veikta, taču uzdevumi tā arī nekādi nav doti. Citiem vārdiem runājot, pašvaldība nav noteikusi to kritisko punktu, zem kura paslīdot, mācību iestādi saglabāt esošajā formā vairs nav iespējams. Tas šobrīd tiks labots. Līdz ar to lielā mērā jautājums atkal tiks nodots vietējās kopienas rokās, kas sapulcēs kā Vānē, tā arī Zemītē uzsvēra, ka skola tai ir nepieciešama. Tad nu tagad pašiem būs jādomā, kā skolai audzēkņus vai pedagogus palīdzēt piesaistīt, sprieda deputāti. Taču atkal – ne vienbalsīgi, jo, piemēram, deputāts un priekšsēdētāja vietnieks Imants Valers uzsvēra, ka ir diezgan skeptisks šajā jautājumā. Pirmkārt, jau tādēļ, ka šāda iespēja – iesaistīties – taču bijusi arī iepriekš, otrkārt, piemēram, sapulcē Vānē paši vecāki godīgi atbildējuši, ka savus bērnus uz 1. klasi pagasta skolā nelaidīšot…

Bet nu jebkurā gadījumā, kas un kā būs tālāk, sīkāk tiks skaidrots un prezentēts domes sēdē. Vēl arī jāpiebilst, ka gan Zemītē  un Vānē tika sasauktas ārkārtas iedzīvotāju konsultatīvās padomes sapulces, kur galvenais temats atkal tas pats – pagastu skolas nākotne.

Vairāk par komitejā runāto lasāms piektdienas, 10. februāra laikrakstā ŠEIT============>>>>>>>>>>>>>>