Šodien, 22. decembrī, Džūkstes Pasaku muzejā remonta-restaurācijas darbu laikā atrasts grīdas dēlis ar skolotāja un pasaku krājēja Anša Lerha-Puškaiša parakstu.
Grīdas dēlis ar A. Lerha-Puškaiša parakstu un viņa pašrocīgi rakstītu tekstu: "Šī grīda likta 24. maijā 1889.g. no Frejas. A. Lerhis Puškaitis" – atrasts skolotāja bijušajā dzīvoklī bijušajā Džūkstes Lancenieku skolā.
Šis ir nozīmīgākais atradums Džūkstes Pasaku muzeja 10 gadu ilgajā pastāvēšanas vēsturē un vienīgais oriģinālais priekšmets, uz kura ir rakstnieka, pasaku un teiku krājēja un pētnieka Ansa Lerha-Puškaiša (1859-1903) paraksts.
Džūkstes Pasaku muzejā jau pērn iesākās remonta-restaurācijas darbi. 2010. gada nogalē Lerha-Puškaiša bijušajā virtuvē pēc apkārtnē esošajiem analogiem tika rekonstruēta malkas plīts un maizes krāsns. Šogad iesāktie darbi turpinās. Darbinieki veikuši sienu attīrīšanu no eļļas krāsas, atjaunojuši nojaukto starpsienu, gatavo sienas krāsošanai un restaurē veco grīdu A. Lerha-Puškaiša darbistabā. Meistari gatavojas atjaunot vēsturisko krāsojuma sistēmu, ko arhitektoniski mākslinieciskās izpētes gaitā konstatējuši SIA «Intarsija» restauratori. Krāšņu meistars Heinrihs Hāns ar dēlu Andri atjauno krāsni Lerha-Puškaiša viesistabā. Izmantojot podiņus no kādreiz nojauktām mājām un keramiķes Vitas Vīksnas izgatavotos dekoratīvos podiņus, top vēsturiskās krāsns kopija.
Soli pa solim bijusī Lancenieku skolas ēka iegūs tādu izskatu, kāds tas bija vairāk nekā pirms simt divdesmit gadiem, kad tajā dzīvoja A. Lerhis-Puškaitis. Remonta-restaurācijas darbu laikā atrasts gan grīdas dēlis ar unikālo uzrakstu, gan arī sadauzītas pīpes galviņa, kas iespējams piederējusi kādam būvmeistaram, varbūt pat uzrakstā pieminētajam Frejam. Atrastie priekšmeti būs apskatāmi Ziemassvētku pasākumā Džūkstes Pasaku muzejā, kas notiks 28. decembrī, trešdien, 13.00.
Muzeja darbinieki gatavo arī dāvanu saviem mazajiem apmeklētājiem – «Pasaku istabu», kur uz dzīvi apmetīsies mākslinieces Evitas Trapočkas radītais Sprīdītis no Džūkstes pasakām.
Par Džūkstes Pasaku muzeju
Džūkstes Pasaku muzejs veltīts Ansim Lerhim-Puškaitim (1859-1903) un Džūkstes pasakām, kā arī pagasta materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai. Apmeklētāji aicināti klausīties Džūkstes pasakas un stāstīt pašu dzirdētās, noskatīties leļļu izrādi un pašiem tajā piedalīties, apskatīt izstādes un pašiem radīt pasaku tēlus.
Džūkstes Pasaku muzejs dibināts 2001. gada 19. decembrī un tas atrodas bijušajā Lancenieku skolas ēkā, kurā no 1883. gada janvāra līdz 1903. gada martam dzīvoja un strādāja skolotājs, rakstnieks, pasaku un teiku krājējs un pētnieks Anss Lerhis-Puškaitis (1859-1903), kas dēvēts arī par Pasaku tēvu.
A. Lerhis-Puškaitis teikas un pasakas izmantoja savā darbā, lai attīstītu bērnu iztēli un domāšanu un veidotu latvisko vērtību sistēmu. Aptuveni 6000 pasakas A. Lerha-Puškaiša sakārtojumā izdotas septiņu sējumu krājumā «Latviešu tautas teikas un pasakas» (1891-1903). Vienu no tām, pasaka «Sprīdītis», iemājos Džūkstes Pasaku muzejā, kur tiek veidota «Pasaku istabu». Tur uz dzīvi apmetīsies Sprīdītis no Džūkstes pasakām – mazs, zinātkārs, atjautīgs un drosmīgs zēns, kurš dodas iepazīt pasauli.
Džūkstes Pasaku muzejs ir viena no septiņām Tukuma muzeja struktūrvienībām.
Lūdzu atdodiet dēli
un ko nu???
Pirmais atradums vecajā Lancenieku skolā! Jā, toreiz mans "krustēvs" Anss cīnījās ar pagasta varenajiem, lai sapuvušo dēļu vietā ieliktu sausus.
Pats galvenais šodien – paldies acīgajiem puišiem, ka ieraudzīja, citādi būtu lkā senajā teikā: …simts gadus gulēju, vēl simtu gulēšu"
Un vēl, mīlīši – muļķitis jau neko nesapratīs… smej vien vesels!
kaut kads suds butu vismaz kadu sudraba latu atradusi
ta sabojāta gan tā relikvija… kārtējais lauķu, 80-latnieku gājiens… izplēsts dēlis ar visām ķeskām…
varēs restaurācijai pieprasīt kādus pērdesmit tūkstošus…
tieši otrādi puiši malači, ka pievērsa uzmanību tāda ""maznozīmīgam" faktam kā apraksītam dēlim
Jauki, ka ir kādas patīkamas ziņas. Dubults prieks par to, ka Muzeju tomēr attīsta un pilnveido, nevis likvidē kā kādreiz domājām, ka Tukumam jau tāds nav vajadzīgs, jo tas nav peļņu nesošs
Nu un kas tad ir ka tur atrasts dēļa gabals ar parakstu…kas no tā..,nez ko teiktu tad,ja tur atrastu sakaltušu gar dibenā noslaucītu salveti. Pārāk daudz nesvarīgu sīkumu te tiek aprakstīts.
Nu, ko? drīz Ozola no komunisma upura speciālistes kļūs par pasaku Puškaiša speciālisti. Gaidam grāmatu!
Ļoti jaukas atmiņas par manu pirmos skolu. Diemzēl tai laikā vēl A.Lerha-Puškaiša vārds bija neiepazīts un nepieminēts.