Arī šogad Durbes apkārtmūris atguvis vienu savu posmu

Restaurācijas gaitā nostiprināta piecu arku pamatne – iztīrītas un pāršuvotas erodējušās šuves, pārmūrēta nestabilā mūra daļa, izmantojot vēsturiskos ķieģeļus, atjaunota arku konstrukcija. Pēc mūra arkādes atjaunošanas, iebūvēts vēsturiskajam spraišļojumam analogs koka spraišļojums un mūra augšdaļa pārsegta ar atgūtu māla dakstiņu jumtiņu. Restaurācijā izmantota kaļķa java un vēsturiskie ķieģeļi, un pēc Tukuma Pils torņa jumta nomaiņas iegūtie dakstiņi. Atjaunošanas darbus veica SIA “Kaskāde būve”, kam ir pieredze vēsturisko mūra ēku un būvju restaurācijā Bauskas pilī un citviet. Būvuzraudzību nodrošināja SIA “3D SOLUTIONS”, autoruzraudzību – SIA “Arhitektes I. Caunītes birojs”.

Pieejamā finansējuma ietvaros Tukuma muzejs pakāpeniski organizējis apkārtmūra konservācijas un restaurācijas darbus no 2016. gada, rūpējoties par apjomīgākā līdz mūsu dienām nonākušā klasicisma-ampīra muižas apkārtmūra saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Līdz šim atjaunota 21 arka aptuveni 155 metru garumā. Pēc apkārtmūra atjaunošanas pilnā apjomā, Durbes pils ansamblis atgūs kādreizējo majestātiskumu.

Durbes muižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kura divas ēkas – Durbes pils un kādreizējā kalpu māja – ir patstāvīgi valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Būtiska šī ansambļa sastāvdaļa ir laukakmeņu-ķieģeļu apkārtmūris, kas savulaik pilnībā ietvēra visu muižas ansambli, ieskaitot arī tagad zudušas ēkas (zirgu stalli-vāgūzi un liellopu kūti). Durbē apkārtmūri veido vairāki nosacīti taisni dažāda garuma un augstuma mūra posmi, kas savstarpēji savienoti gan perpendikulāri, gan citos leņķos. Tā konfigurācija saistīta ar būves pielāgošanu vietas reljefam, būvējot to pa uzkalna aptuveni vienāda augstuma atzīmes kontūru.

Laika gaitā zuduši vairāki apkārtmūra posmi. Līdz mūsu dienām tas saglabājies tikai apbūves austrumu pusē un abos pils sānos. Pēc mākslas zinātnieka Daiņa Bruģa domām Durbes pils apkārtmūris ir arhitektoniski un ainaviski nozīmīga būve, kas, iespējams, tapusi ilgākā laika posmā, taču savu galīgo izskatu, visticamāk ieguvusi ap 1820. gadu, kad Durbes pusmuiža bija grāfa Žanno Medema (Kristofa Johana Frīdriha fon Medema (1763-1838)), īpašums. Šāds klasicisma-ampīra stilistikai atbilstošs arkveida posmu veidots un muižas ansambli ietverošs mūris, savulaik tapa vairākās muižās, kur strādāja grāfu Mēdemu dienestā esošais Johans Georgs Ādams Berlics (1753–1837).