Andris Bite – vīrs, kurš savu mūžu veltījis zemei

4. maija svinīgajā pasākumā Melngalvju namā par mūža ieguldījumu augļkopības un dārzkopības attīstībā Latvijā par Atzinības krusta virsnieku (AK IV šķira) tika iecelts a/s «Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija» valdes priekšsēdētājs, vadošais pētnieks un valsts emeritētais zinātnieks, lauksaimniecības zinātņu doktors Andris Bite. Pēc svinīgā notikuma lūdzām A. Biti uz interviju.

– Kā uzzinājāt par to, ka jums piešķirts augstais apbalvojums?

– Pirmā par to telefoniski paziņoja meita. Viņa to bija uzzinājusi no saviem kursa biedriem. Nākamajā dienā man zvanīja no Prezidenta kancelejas, ka mani un pavadošo personu aicina 4. maijā saņemt apbalvojumu. Es patiešām nopriecājos, jo man 6. maijā ir dzimšanas diena, un nu iznāk tā kā dāvana. (Esmu dzimis 1937. gada 6. maijā.)

Mana dzīvesbiedre Larisa sākumā nepiekrita braukt man līdzi, teica, lai braucot meita, taču meitai bija veselības problēmas, un tad nu brauca Larisa pati.

Melngalvju namā nebiju bijis. Manuprāt, bija ļoti daudz apbalvoto, katram vēl viena persona līdzi, diezgan liela saspiestība. Bija patīkami sēdēt līdzās manam toreizējā Bulduru dārzkopības tehnikuma sola biedram Pēterim Bērziņam no Skrīveriem. Arī viņš saņēma Atzinības krustu. Otrā pusē blakus sēdēja Dainis Ģēgers, kurš saņēma Triju Zvaigžņu IV pakāpes ordeni. Šogad apbalvojamo sarakstos salīdzinoši daudz bija lauksaimnieku, bija arī daudzi medicīnas darbinieki. Sēdēju un domāju, vai esmu pelnījis šādu apbalvojumu?

Uzskatu, ka daudzi to ir pelnījuši, faktiski jau viss darba kolektīvs ir tas pelnītājs. Pūrē esmu nostrādājis 48 gadus. 1961. gadā beidzu Mičurinskas dārzkopības institūtu un četrus gadus nostrādāju Višķu lauksaimniecības tehnikumā par pasniedzēju.

Jau Mičurinskā sāku pētniecības darbu par ābeļu potcelmiem. Un, kad mani bijušie kolēģi Dūks un Ūdris aicināja, lai nāku uz Pūri, arī nācu.

Interviju lasiet laikraksta otrdienas, 14. maija, numurā.