4. maija pēcpusdienā vecās Ķīļu muižas pagalmu saulīte sasildījusi kā cepešpannu. Koši zied zilie pulkstenīši, suns laimīgs vaļojas pie bļodām, bērni iemēģina velosipēdus, bet lielie dara ikdienas darbus. Satikties ar te dzīvojošo kuplo Kirhneru ģimeni mūs mudināja Lazdu bibliotēkas bibliotekāre Irēna Pavloviča. Katrā viņa saredz dzirkstelīti un par katra sasniegumu priecājas. Kirhnerus viņa uzteic par kopā būšanu, saticību un vēlmi izsisties, ko, ar pašiem sarunājoties, jūtam ik mirkli. Zīmīgi, ka Mātes dienai veltītā saruna notiek valstij nozīmīgā dienā. Un tikpat zīmīgi, ka mammas Sarmītes Kirhneres izvaicāšanā klāt ir liela daļa ģimenes. Vēlāk Sarmīte teiks, ka tādi viņi ir – vienmēr visi kopā un viens otram apkārt.
Ķīļu muižā Kirhneru ģimene dzīvo no 1992. gada – 20 gadus. Pirms tam dzīvoja Tumes pagasta «Skaudrās», skolotāju mājā, taču, kad tām pieteikušies saimnieki, bijis jāiet ārā: “Un tad kolhoza priekšsēdētāja Valentīna Ercmane mums ierādīja mājas šeit. Bija labi, skola tuvu – bērni gāja Zelmeņa skolā. Saimnieka te nebija, paši neiedomājāmies, ka varētu privatizēt vai pieprasīt, un pat prātā nenāca, ka kāds mūs varētu izdzīt ārā. Kad uzrādās īpašnieks, māju atpirkt viņš nepiedāvāja, taču to mēs arī nevarētu – interneta sludinājumā tagad rakstīts, ka to pārdod par Ls 120 000. Ļoti liela cena, bet tik liela tā noteikti ir zemes dēļ, jo citādi diez vai veca māja tik daudz maksātu. Turklāt te pat nav ūdens…”
Sarmīte atceras, ka kādreiz, kad blakus bijusi ferma, ūdens bijis, taču bijusi vajadzīga nauda, lai veco urbumu sakārtotu vai arī nāktos ierīkot jaunu. Tādas naudas ģimenei nebija, tāpēc katru dienu tā ūdeni nes no avota: “Irēna ieteica uzrakstīt projektu, lai to ūdens ņemšanas vietu varētu sakārtot un to arī izdarījām. Iepriekš tur nebija ne kāpņu, ne kārtīgas pieiešanas, ziemā vajadzēja uz dibena šļūkt, bet par projekta naudu ierīkojām kāpnes. Avota ūdeni izmanto arī citu māju ļaudis, pat no Tukuma brauc pakaļ… Mums pašiem dienā kādus 20 litrus vai pat nedaudz vairāk vajag ēšanai, un to parasti bērni ar kanniņām sanes. Mazgāšanai – pašiem un veļai – lietojam dīķa ūdeni.”
Interviju lasiet laikraksta 10. maija numurā.
Komentāri
Atbildēt
Līdzīgi raksti
-
Novadā atklāts jauns literārais maršruts
-
Jaunpils vīri un Zantes jaunieši piedalās ugunsdzēsēju sacensībās. Izcīnīts zelts! /foto/
-
Tumē plāno būvēt Baltijas vienu no vērienīgākajiem saules paneļu parkiem
-
Divām novada izglītības iestādēm jauni vadītāji
-
Rīt, 27. septembrī Engurē būs seminārs par Pelēko kāpu
nezinu kāda māte saviem bērniem,bet piemēru jau nerāda,jo jauc ārā citu ģimeni,vai tad jākaras kaklā precētiem vīriešiem
Ko jus te muldat zinu so sievieti loti labi!!vina nekad nejauks citu gimeni ara.taka nestastiet te pasakas ka neko neziniet!
Ir,ir jocīga.Draugos bloķēja mani tikai tāpēc ,ka abas esam Eduarda Viniarska draudzenes.
Ļoti rupja un alkatīga sieviete,ja runa iet par veca vīrieša apņemšanu par vīru iespējamā mantojuma dēļ.Visu tik par labu sev un saviem bērniem.Vecais vīrs zem stingras kontroles.
biruta un dace vai jums sirds sap ka mans virs jus pasutija uz visam debess pusem
Varu apstiprināt ka tiešām rupja un alkatīga un patiešām vīrs viņai stipri stipri vecs un ir tikai mantojuma dēļ jo tiešām viņam atņemta jebkura brīvības izpausme.Nu bet tas vīrs to ir pelnījis skriedams pakaļ gados jauniņām,pats vainīgs ka iekrita lamatās.Pašam bērni un sieva nelaiž ne tuvumā.Tur ir traģēdija tam vīram,gan jau nožēlo un tāpēc Sarmīte tur stingrā kontrolē lai pēc vīra nāves viņa dabūtu mantojumu.Sirds diez vai sievietēm sāp redzot tādu glupu vīrieti kā lupatu,faktiski rīcībnespējīgu.
Sarmītei jau ar deviņiem bērniem tik uz večiem vien bij jāskatās,tur variantu nebija,tagad vismaz pajumte,citādi no cilvēku žēlastības dzīvotu.
Varbūt pēc pases jauna,bet dzīvē resna izplūdusi babene ar lielu skaļu muti.
Ko Jūs Sarmīt sakāt?Neviens neapskauž šo scenāriju : strauja novecošana kopā ar untumainu vecu cilvēku,sekojoši stress un liels liekais svars kam seko diabēts un sāpošas kājas un grūtības staigāt.