Pagājušās nedēļas nogalē, 4. augustā, Igaunijā norisinājās pasaulē labi zināmais garās distances triatlons «IRONMAN», kurā piedalījās arī tukumnieks Sandis Kanbergs. Šīs sacensības raksturo dalībniekiem mokoši apstākļi. Proti, lai saņemtu titulu un medaļu, 17 stundās ir jāveic 3,8 kilometru peldēšanas distance, 180 kilometrus jānobrauc ar velosipēdu un noslēgumā jānoskrien maratons – 42,2 km.
Sazinājāmies ar Sandi jau īsi pirms sacensībām, taču tobrīd viņš nevēlējās stāstīt par to, kas vēl nav piedzīvots, tāpēc gaidījām un cerējām, ka viss mūsu sportistam izdosies. Sacensības ir tik tikko noslēgušās, Sandis Kanbergs ir atgriezies Latvijā un Tukumā un ir gatavs padalīties ar sacensību iespaidiem arī ar mūsu laikraksta lasītājiem.
Sandis atklāj, ka sportot sācis jau tad, kad izglītojies bērnudārzā, bet tā nopietnāk – no pirmās klases, kad sācis apmeklēt basketbola treniņus. Brīvajā laikā arī spēlējis hokeju uz Melnezera un vecāku lietā ledus Spartaka ielā:
– Vairāk vai mazāk, bet visu mūžu sportoju, varbūt pusaudžu gados tā mazāk, jo tad bija kaut kādas pusaudžiem raksturīgās krīzes un spītība, bet tā – visu dzīvi. Triatlonam pievērsos pakāpeniski un, īsti nemanot, jo vienu brīdi vairāk pievērsos riteņbraukšanai, otru – vairāk paskrēju. Tā kā divas distances no triatlona bija apgūtas, visu laiku sēdēja iekšā doma par triatlonu, ka vajadzētu pamēģināt, bet nevarēju izdomāt, kad to darīt. Izrādījās, ka vajadzēja tikai saņemties un izkāpt no savas komforta zonas, jo, kā izrādījās, lielākās bailes gandrīz visiem triatlona dalībniekiem rada peldēšana. Gan tāpēc, ka mūsu tauta nav tāda izteikta peldētāja, gan īsti nav vietu, kur to darīt. Arī mūsu novadā nav. Baseinu pilsētā nav; kur mācīties peldēt – arī nav. Šobrīd tuvākais baseins ir Ķesterciemā, bet Tukumā – nekā. Protams, vasarā tiek peldēts Melnezerā, tomēr vislabāk mācīties peldēt ir tieši baseinā.
Jāpiebilst, ka aktīva sportošana Sandim ir ģimenes lieta – abi ar sievu kādreiz regulāri piedalījās visos taku skriešanas seriāla «Stirnu buks» posmos, pusmaratonos. Tagad, kā pats saka, esot nedaudz pierimuši, taču vēl arvien ir spēkā tradīcija – reizi gadā kopīgi braukt «Vienības braucienā» (Vēsturisks tautas pasākums, kura pirmsākumi ir rodami jau Latvijā 30. gados, kad tas pulcināja vairāk nekā 5 000 dalībnieku. Tajā laikā sacensību patrons bija Latvijas Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis. – Red.)
Vairāk par sacensību norisi lasies laikraksta piektdienas, 10. augusta, laikraksta numurā ŠEIT
Malacis, uvažuha.