Aizvakar Tukuma novada skolēni Putniņu mežā pie kartingu trases pavasara krosu skrēja.
Krosu mežā bērni divreiz gadā, kā pēc papīriem paredzēts, skrien no visas sirds. Pavasarī, pēc garās, baltās ziemas, skriešanai ir īpaša garša un smarža. Daba taču mostas! Viss zaļais raisās. Kaut arī zeme zem kājām vēl vecīgi pelēka, šur tur gan baltās, gan zilās vizbulītes skujiņās zied. Mežs, zeme, arī gaiss visapkārt pavasarīgi trīsuļo. Bērni arī – kā savā vaļā palaisti kumeļi, dieba, ko kājas nes. Prātos, iespējams, vēl ātrāk. Aplis pus kilometra garumā. Mazie apli pieveic un finišē draugu, sāncenšu mudināti: "Spied, velc, skrien!" Lielajam četri apļi jājoņo. Dažam spēki galā, un vēl jāuzmanās, lai kāds Lieldienu zaķis nogurušās kājās neapmaldās. Tad var putnu dziesmās klausīties Bet putni pieklusuši – Klusā nedēļa taču.
Kross noskriets. Labs darbiņš, kas padarīts. Priekšā Lieldienas ar šūpošanos, olu kaujām. Priekšā vēl daudz svētku un baltu, gaišu darbadienu! Lai tā arī būtu! Būs darbs, būs priecīgas Lieldienas un turpmākās dienas arī.
