Visu cieņu basketbola spēles cienītājiem, bet jāatzīst, ka šāds – bez noteikumu basketbols – bija daudz atraktīvāks par klasisko spēli. Tajā tika izmantoti nepieredzēti cīņas paņēmieni un spēlē lāgā netika ievērots arī līniju noteiktais laukums. Ilustrācijai vien dažas ainiņas: divmetrīgais Kaspars Kambala (Zuša komandā) ar bumbu rokās dodas uz grozu, bet viņam ceļu aizšķērso trīs augumā krietni īsāki, toties daudz ņiprāki dzeltenās jeb Zvirbuļa komandas spēlētāji. Viens no tiem ķērās pie Kambalas kakla, pārējie divi – pie kājām, līdz bumba tika atņemta. Otra aina: kad K. Zutim apnika sparīgā dzeltenā komanda, viņš cieši aptvēris bumbu, metās uz laukuma pretējo pusi, kas klasiskā spēlē, kā noprotams, nebūtu pieļaujams. Pēc tam sekoja vēl daudzas līdzīgas ainas, kuras paspilgtināja komentētājs ar, piemēram, šādiem izteikumiem: “Jā, īpaši rezultatīva spēle jau te nebūs,” vai “Metam vēl, gan jau no 100 reizēm viens būs”, “Jā, nu basketbolu te neviens nav spēlējis”, ”Te nu mums rezultāts kā futbolā!”
Bet galvenais jau nebija rezultāts, bet cēlais
mērķis. Vairāk lasiet 20. decembra laikrakstā.
tikpat labi der nosaukums “labradora”