Šī sezona bija veiksmīga daudziem novadu motosportistiem, piemēram, Martiņš Kokins MX2 klasē Latvijas Nacionālā kausa izcīņā šogad kļuva par čempionu.
Par sasniegumiem šajā sporta veidā un nākotnes iecerēm uz sarunu aicinājām M. Kokinu, Tukuma auto-moto kluba «Rītiņi» valdes priekšsēdētāju Ilmāru Antuli un Tukuma motosportista Markusa Auniņa tēti un treneri Normundu Auniņu.
Sasniegumi un nākotnes plāni
Gan M. Kokins, gan I. Antulis atzīst, ka krīzes laiks motosportu ietekmē tikpat spēcīgi, kā jebkuru citu sporta veidu, kur daudz kas atkarīgs no sponsoru labvēlības. "Pašam to visu pacelt būtu praktiski nereāli," atzīst M. Kokins, kas lielākoties trenējas Saldū pie trenera Andra Lāmas. Lai arī pēdējā Latvijas Nacionālā kausa izcīņas posmā, kas notika Ķegumā, viņš ieguva 5. vietu, kopvērtējumā bija savācis pietiekamu punktu skaitu, lai kļūtu par čempionu. Sezonas laikā Mārtiņš piedalījies arī Superkausa izcīņā un Latvijas čempionātā, kur tehnisku iemeslu dēļ visos posmos gan nestartēja un kopvērtējumā palika aptuveni 15. vietā. "Vajadzētu pieminēt arī Robertu Miltu, kurš šosezon piedalījās savās pirmajās sacensībās mazo kvadru klasē un izcīnīja septīto vietu, iegūstot pirmos sešus punktus. Savukārt M. Auniņš 50 cm³ kvadraciklu klasē ir sestais labākais Latvijā," uzsver I. Antulis. Arī brāļi – Kaspars un Edgars Meņģeļi – šajā sezonā startējuši teicami. Markusa tētis Normunds atklāj – ja nākamajā gadā rocība atļaus, mēģināšot piedalīties Baltijas kausā. Arī M. Kokins turpinās savus spēkus pārbaudīt gan Latvijas čempionātā, gan citās sacensībās, tāpat kā līdz šim.
Aug jaunā paaudze
Sportistus atbalstot vietējie uzņēmēji, piemēram, SIA «Vejmārs», IK «Brauers», M. Kokinam daudz palīdzot novadnieks Vilnis Jenčs un, protams, arī ģimene un draugi. Kā stāsta Mārtiņš, kvēlāko atbalstītāju lokā ir dzīvesbiedre Liene un dēliņš Markuss, kam ar sēšanos uz moča gan vēl mazliet jāpaciešas. "No kādiem četriem gadiem jau būtu jāsāk,…" spriež Mārtiņš un piebilst, ka Liene gan uztraucoties, ja gadās kāda trauma, un tām iemeslu netrūkstot. Šogad pat kādās sacensībās Mārtiņš pēc kritiena atslēdzies, iepriekš gadījušies lūzumi un vairākkārt – smadzeņu satricinājumi. "Bez kritieniem jau šajā sporta viedā iztikt nav iespējams – krīt visi," uzsver sportists.
Savukārt, kā stāsta N. Auniņš, viņa dēls Markuss savas pirmās sacensības aizvadījis četru gadu vecumā, bet kāpis uz mocīša jau divarpus gados. "Iesākumā nekāda apzinātā interese par šo sporta veidu, protams, nebija, tomēr tagad viņš sēž blakus garāžā ar melnu muti un palīdz," stāsta Normunds. Trenējas Markuss parasti tepat, Melnezera trasē, arī pirms katrām sacensībām konkrētā vietā izbrauc vairākus apļus.
Tehnika un talants
N. Auniņš atzīst, ka labus rezultātus sacensībās nosaka gan tas, cik daudz sportists trenējas, gan kādu tehniku izmanto. "Ja sāk braukt ar jaunu motociklu, īpaši jau tik agrā vecumā – pie tā vispirms jāpierod." Esot gan iespējas braucamrīku saķīlēt un uzlabot, tomēr lielākoties jaunie sportisti braucot ar standarta močiem un kvadracikliem – nepārtaisītiem. Arī M. Kokins atzīst – ja grib sasniegt labu rezultātu, ar labu moci vien nepietiek, nepieciešama arī zināma meistarība un intensīvi treniņi. "Tie notiek vismaz trīs reizes nedēļā. Tad divas reizes braucu ar moci, vienu – ar riteni," stāsta Mārtiņš.
Savukārt I. Antulis, noslēdzot sarunu, izteica cerību, ka arī nākamajā sezonā motosports novados bijušā Tukuma rajona teritorijā un arī valstī kopumā nepanīks – ja ekonomiskā situācija uzlabosies – iespējams, ka ar Tukuma vārdu uz krekla startēs daudz labu sportistu.
