Sestdien, 20. februārī, spītējot sniegputenim, Matkules pusē valdīja īpaša sportiska noskaņa, proti, pēc vairāk nekā 20 gadiem Kurzemes pusē atkal atdzimis motosports. Tieši šeit, Matkulē, sestdien norisinājās skijoringa un ziemas motokrosa nacionālā čempionāta 8. posms.
Sava trase «Illēs»
Neviltotu prieku par iespēju beidzot motosporta čempionāta vienu posmu sarīkot arī sniegotajā Kurzemē pauda viens no galvenajiem pasākuma rīkotājiem, Latvijas Alternatīvās motosporta asociācijas (L.A.M.A.) pārstāvis, kaislīgs motosporta atbalstītājs, motosportists un sestdienas pasākuma norises komentētājs Ainārs Vilciņš. Sarīkot vienu sacensību posmu tieši Matkulē ierosinājis Aldis Šenbergs, dzimis matkulnieks, aizrautīgs skijoringa cienītājs kopš pusaudža gadiem. Cerībā ieinteresēt iespējami vairāk vietējo šī azartiskā mortosporta cienītāju un motosportu atkal popularizēt savā dzimtajā pusē, kā tas bijis kādreiz, tālajos 80. gados, Aldis Matkules pagasta «Illēs» izveidoja sacensību trasi. Šajā sezonā Aldis Šenbergs skijoringa sacensībās startē pārī ar motosportistu Kasparu Zuzi no Iecavas.
Pirmais vilcējspēks – suns Dingo
Pirms sacensībām uzrunāts, Aldis atklāj, ka pusaudža gados kad viņam radās pirmā interese par skijoringu, slēpes vilka vācu aitu suns Dingo.
Un tolaik zinošs treneris skijoringā jauniešiem bija matkulnieks Antons Dauģelis, viņš arī bija Alda slēpošanas iemaņu pamatlicējs.
Kolhoza laikos motosports ieinteresēja daudzus, un matkulniekiem bija pat sava komanda, kurā līdzdarbojās daudzi pagasta iedzīvotāji: Gatis un Alvis Brencsoni, Raimonds Vanags, Artis Birģelis, Raivo Belerts, un viņi visi ar interesi vēroja šīs dienas sacensības. Savukārt skijoringa veterāns Arnis Zariņš pirms pāris gadiem šim sporta veidam pievērsās no jauna. Interesanti, ka šis sporta veids mūspusē gan piedzīvojis atdzimšanu, gan ticis pārmantots paaudzēs. Par to pārliecinājāmies, trasē vērojot Arņa Zariņu dēlu Arvi, kurš skijoringā startēja pārī ar matkulnieku Miķeli Užānu. Iespējams, šīs sacensības ir aizsākums daudzsološai abu matkulnieku turpmākajai sportistu karjerai.
Viens kauss arī kandavniekam
Ņemot vērā domes atbalstu, sestdien vienlaikus katrā klasē tika izcīnīts «Kandavas kauss-2010». Lielākā daļa kausu aizceļoja līdzi atbraukušajiem viesiem, bet viens palika Kandavā, jo kvadriciklu 4×4 klasē līdera pozīcijās ierindojās kandavnieks Sandijs Ķilps (starta numurs 105.). Skijoringā Mazajā meistaru klasē Kaspars Zuze un Aldis Šenbergs (121.) izcīnīja 5. vietu. Skijoringa Lielajā Meistaru klasē Arvis Zariņš un Miķelis Užāns (89.) abu braucienu summā ierindojās 7. vietā. Savukārt matkulnieks Arnis Zariņš krosā (bez radzēm) ierindojās 8. vietā.
Gandarīti par sestdienas sacensībām Matkulē bija gan paši sportisti, gan līdzjutēji, gan šī pasākuma organizētāji. Pēc sacensībām Aldis atzina, ka trasi sagatavot nebūtu vienam pa spēkam un ir gandarīts, jo tās tapšanā palīdzīgu roku sniedza daudzi, tostarp, Matkules pagasta ļaudis: Jānis Graudēvics, Gatis Brencsons, Guntars Kauliņš, Gints Birkenšteins, brāļi Ķezberi un, protams, paši vietējie skioringa entuziasti. Ja vajadzēja, talkā devās arī cilvēki no visa novada, kā Ivars Marašinskis, Roberts un Artis Rudzīši.
Skijoringa sacensības notiek ziemā, kad pa sniegu vai ledu slēpotāju velk ar motociklu, motorkamanām, auto, zirgu vai suņiem. Latvijā attīstīts ir motosporta paveids, kad ar solo motociklu tiek vilkts slēpotājs uz slaloma slēpēm, kurš turas aiz motocikla piestiprinātā auklā, attīstot ātrumu līdz pat 120 km/h.
Latvijā pirmās organizētās sacensības skijoringā notika 1963. gada 15. decembrī Rīgā, Uzvaras laukumā. Sacensībās piedalījās 14 sportisti. To vidū ir daudzi Latvijā pazīstami sportisti – Kārlis Ošiņš, Andris Kļaviņš un citi. Pēc tam skijoringa sacensības notiek arī Jelgavā, Siguldā un Mālpilī. 1966. gadā daudzie personisko motociklu braucēji tiek apvienoti Tautas klasē, un kopš tā laika šis termins ir skijoringa leksikā. 1970. gadā motoklubs «Bieriņi» sāk rīkot Republikas spēcīgāko komandu sacensības skijoringā. 1972. gada februārī skijoringu Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komiteja oficiāli reģistrē par sporta veidu. 80. gadu sākumā sacensībās piedalās ap 40 komandu un gandrīz tūkstoš skijoringistu. 1986. gadā vairākās sacensībās bija jārīko pusfināla braucieni, jo vienā klasē bija pieteikušies pat 97 sportistu!
Tiešām lieliski,ka vismaz vietējā prese dod izsmeļošu info par šīm tautas organizētajām sacensībām,kuras centrālajiem laikrakstiem būtu atspoguļot ne mazāk svarīgi,kā ziemas olimpiādi,jo tieši šādas sacensības ir pamatā visiem vēlāk cildinātajiem rezultātiem. Jāpiebilst vienīgi,ka skijoringa pamatlicējs pēckarta gados ar 1951.gadu bija Ventspils automotokluba priekšnieks Fogela kungs,kura dēlu tagad pazīstam kā sacensību komentētāju. Bieriņu kluba biedri skijoringu "uzraka" jau vēlākos gados,kad ventspilnieku sacensības jau bija piemirsušās,lasot VDR motosporta žurnālus,un sekmīgi lika pamatus tā spožai renesansei līdz pat mūsdienām,kad skijorings atdzimis arī Čehijā un Austrijā un ir visi apstākļi rīkot pasaules,vismaz Eiropas meistarsacīkstes,tikai visiem dūšas trūkst,kaut gan pirmo reizi tas būtu sevišķi vienkārši-sūtīt tikai uzaicinājumus uz Latviju un ievākt dalībmaksu.Kas ir,matkulnieki?! Vai gaidīsim,kamēr nekaunīgāki kaimiņvalstu rīkotāji,kas ne pirkstiņu nav pakustinājuši skijoringa attīstībā,savāc prestižas sacensības ar visām peļņas iespējām(starptautiskās reklāmas,preses,TV tiesības u.c.)? Pirms 10 gadiem igauņi jau snaikstījās,labi,ka "nobruka" klimats,jo neattapās pārcelt uz ledustrasēm.