Linda Batņa – skrējēja valsts «U-18» izlasē

Tuvojas pasākums Tukuma rajona «Sporta laureāts», tāpēc turpinām iepazīstināt ar jaunajiem talantiem, kas pērn guva atzīstamus panākumus. Kandavniece Linda Batņa, kam 20. janvārī būs 17 gadu, šobrīd ir olimpiskā centra «Ventspils» sportiste un var lepoties ar labiem panākumiem vieglatlētikā.

– Linda, kā vērtējat 2008. gada sezonas rezultātus?

– Vieglatlētikā vislabāk jūtos 1500 m skriešanā, kas ir mana tā saucamā kroņa disciplīna. Vēl regulāri skrienu arī 800 m un 3000 m distancē. Vērtējot 2008. gada sezonas startus, visvairāk priecājos nevis par izcīnītajām vietām, bet gan par personīgā rezultāta izaugsmi (piedaloties sacensībās, bieži vairāk skrienu uz rezultātu, nevis vietu). Pērn 1500 m distancē man izdevās sasniegt savu personīgo rekordu (4:37,32), kas ir arī labākais rezultāts valstī. 800 m distancē mans labākais rezultāts bija 2:18,33, bet 3000 m distancē – 10:23,9. (Arī šie rezultāti, kā liecina Latvijas Vieglatlētikas federācijas mājas lapa, ir labākie 2008. gada jauniešu rezultāti Latvijā. – Aut.) 1500 m distancē savā vecuma grupā izcīnīju Latvijas čempiones titulu. Uzvarēja arī Valsts prezidenta balvas izcīņā, 800 m skrējienā sievietēm.

– Nu esat arī Latvijas jauniešu «U-18» izlases dalībniece?

– Jā, esmu valsts jauniešu izlases dalībniece 1500 m, kā arī 800 m un 3000 m distancē. (Linda jauniešu «U-18» izlasē visās disciplīnās iekļauta kā pirmais numurs. – Aut.) 2008. gadā valsts izlasi pārstāvēju sacensībās Turcijā, Krievijā (Jaltā), Baltkrievijā un starptautiskajās sacensībās Vācijā. Visaugstāk vērtēju izcīnīto 4. vietu Krievijas-Ukrainas-Baltkrievijas-Turcijas-Latvijas mačsacīkstēs vieglatlētikā, 1500 m distancē 1. vietu izcīnīju Baltijas valstu mačsacīkstēs (2008. gada vasarā).

– Kā sākāt nodarboties ar vieglatlētiku?

– Lai gan esmu dzimusi Rīgā, Kandavā sāku dzīvot agrā bērnībā. Mācoties Kandavas vidusskolā, lai uzturētu formā savu veselību, sāku nodarboties ar vieglatlētiku. Vēl pirms tam, kā jau visi kandavnieki – spēlēju basketbolu. Atceros, ka jau astoņu gadu vecumā metu bumbu grozā un drīz vien treneris Laimonis Ģigulis aicināja mani pievienoties groza bumbas komandai. Ar to kopā piedalījos Latvijas čempionātā, pat iekļuvām finālā. Tomēr tad nāca piedāvājums un izšķīros par labu vieglatlētikai, šobrīd savu izvēli nenožēloju.

Kā jau vairumam vieglatlētu, kas tiek uzskatīti par perspektīviem un talantīgiem, arī man jau 14 gadu vecumā tika piedāvāts trenēties un mācīties Ventspilī. Tur darbojas arī vieglatlētikas manēža un strādā daudz talantīgu treneru. Ventspilī man ir divi treneri – Sergejs Paipals-Šulcs un Jānis Daļinskis.

– Kādi ir jūsu 2009. gada sezonas plāni?

– 2008. gada vieglatlētikas sezona sāksies 24. janvārī, tomēr vissvarīgākās jaunās sezonas sacensības ir Pasaules jaunatnes čempionāts Itālijā un Eiropas jaunatnes olimpiāde, kas šovasar norisināsies Somijā.

Lai piedalītos šajās nozīmīgajās «U-18» vecuma sacensībās, man vēl jāizpilda normatīvs 1500 m distancē (normatīvs ir 4:35,00), ko, manuprāt, spēšu izdarīt. Līdz tam 2009. gada sākumā piedalīšos dažādās sacensībās Rīgā un Kuldīgā, kur Latvijā pieejamas vislabākās vieglatlētikas manēžas (gada sākumā sacensībās piedalīšos piecas nedēļas pēc kārtas, tāpēc slinkot nebūs laika). Šobrīd gatavojos valsts čempionātam pieaugušajiem un jaunatnei, Rīgas čempionātam un Baltijas mačsacīkstēm.

– Linda, kādi ir jūsu mērķi sportā?

– Vispirms šosezon ir labi jānostartē pasaules un Eiropas jaunatnes sacensībās, bet pēc tam varēs domāt par nākamiem mērķiem. Neesmu no tām sportistēm, kas daudz runā. Man patīk vairāk darīt. Nekad neesmu bijusi nereālu sapņu piļu cēlāja.

– Vai arī jūsu vecāki ir bijuši saistīti ar sportu?

– Ar profesionālo sportu savulaik bija saistīts mans tētis Alans Gasijevs, kas šobrīd dzīvo Krievijā. Savulaik viņš augstā līmenī startēja brīvās cīņas sacensībās un pat kandidēja startam olimpiskajās spēlēs. Mana mamma Daiga Batņa, ko daudzi pazīst kā Kandavas vidusskolas medmāsu, ar sportu nodarbojusies skolas laikā. Visticamāk, sportiskie gēni man iedzimuši no tēva.

– Ziemassvētkus sagaidījāt treniņnometnē Portugālē. Kā tur veicās?

– Portugālē trenējos arī Ziemassvētku laikā (tad tur bija +20°C) un tur izdevās sasniegt labu sportisko formu. Ar Portugāles braucienu gan sanāca arī tāds nesmukus. Proti, Kandavas novada dome bija apsolījusi samaksāt ceļa izdevumus, bet, kad pienāca brauciens, tad solījums tika aizmirsts… Tāpēc izdevumus par nometni Ls 400 apmērā nācās samaksāt manai ģimenei… Nepatīkamākais šajā gadījumā – tā kā esmu Ventspils Sporta skolas «Spars» audzēkne, visiem audzēkņiem šos izdevumus sedza sponsori, bet tā kā Kandavas novada dome man iepriekš bija apsolījusi segt šos izdevumus, tikai man vienīgajai sponsori nemaz netika meklēti. Viss beidzās ar to, ka paliku bešā…

– Parunāsim par patīkamākām lietām. Kā atpūšaties no grūtajiem treniņiem?

– Mēs – skrējēji – vispār esam vairāk tādi mājās sēdētāji, jo lielo fizisko slodžu dēļ nevaram atļauties daudz izklaidēties. Nevaram atļauties iedzert vai negulēt naktis. Es brīvajā laikā pasēžu internetā, lasu grāmatas un atpūšos ar draugiem. Sportā esmu arī tāpēc, ka man ļoti patīk ceļot. Vienmēr, kad esmu sacensībās vai treniņnometnēs ārzemēs, kopā ar komandas biedriem cenšamies paceļot, lai tuvāk iepazītu to valsti, kurā ciemojamies.

****

Pēc intervijas par sportistei iepriekš solīto, taču nesniegto atbalstu lūdzām komentāru Tukuma rajona sporta padomes priekšsēdētājam Indulim Matīsam.

I. Matīss:

– Rudens pusē L. Batņa, kas jau zināja, ka decembrī dosies uz treniņnometni Portugālē, vērsās ar iesniegumu novada domē pēc finansiālās palīdzības. Toreiz Kandavas novada domes deputāti pieņēma lēmumu: ja novada dome pārdos pašvaldības īpašumu un kasē ienāks nauda, līdzekļi L. Batņai tiks piešķirti. Slikti, ka meitenei nauda tika solīta, tāpēc Ventspils Sporta skola viņai sponsorus nemeklēja. Pašvaldība īpašumus nepārdeva, un sportistei pēdējā brīdī, īsu brīdi pirms došanās uz Portugāli, finansiālo palīdzību atteica. Ir skaidrs, ka šoreiz novada domes deputāti patiešām nošāvuši greizi….