Kā Tukuma šāvēji ar igauņiem sadraudzējās

22. martā Tukuma šautuvē, nākamās divas dienas Dobeles šautuvē viesojās Hāpsalu (Igaunija) sporta skolas šāvēji. Starptautiskajās draudzības sacensības šaušanā piedalījās ap 50 šāvēju no Tukuma, Dobeles un Hāpsalu. Tukumā šāvēji izpildīja vingrinājumus ar pneimatisko šauteni un pneimatisko pistoli.

22. martā Tukuma šautuvē, nākamās divas dienas Dobeles šautuvē viesojās Hāpsalu (Igaunija) sporta skolas šāvēji. Starptautiskajās draudzības sacensības šaušanā piedalījās ap 50 šāvēju no Tukuma, Dobeles un Hāpsalu. Tukumā šāvēji izpildīja vingrinājumus ar pneimatisko šauteni un pneimatisko pistoli.

Kā mums pastāstīja Tukuma sporta skolas šaušanas treneris Zigfrīds Markainis, – šie esot atbildes mači igauņiem, jo tukumnieki jau pabijuši Hāpsalu marta sākumā. Z. Markainis: "Tā sadraudzība sākās no igauņu puses. Viņi pirmie mūs uzaicināja. Bijām no 4. līdz 6. martam Hāpsalu uz draudzības sacensībām, kurās piedalījās arī Somijas šāvēji, un nu igauņi ir arī pie mums.
Uz Igauniju devāmies kopā ar Dobeles sporta skolas šāvējiem. Protams, nevar salīdzināt apstākļus, kādos trenējamies mēs, ar tiem, kādi ir Hāpsalu. Mums līdz tam vēl ir daudzi gadi. Igauņiem ir spēcīgi sponsori, kas palīdz un atbalsta. Hāpsalu ir lielākā sporta bāze zem jumta valstī – trīs tenisu kortu platībā ar baseinu, un turpat līdzās ar sportistu viesnīcu. Tas viņiem izdevās ar Eiropas Savienības finansētu projektu. Vēl igauņi cer piebūvēt klāt modernu šautuvi, kā arī šai kompleksā vēlas attīstīt visu nepieciešamo vieglatlētiem."

Mērķskaitāmā mašīna no federācijas, projektors – no domes
Šautuvē Melnezera ielā 1 ieradāmies īstajā brīdī – šāvēji savu darbu teju padarījuši, un nu laiks rezultātu apkopotājiem – Z. Markainim un trenerei Agritai Stepanovai, kas rezultātus ievada datorā. Savukārt visu, ko Agrita dara datorā, ikviens interesents vēro priekštelpā ar projektora palīdzību izrādītu uz lielās sienas. Bet kas tad skaita mērķus – cauršautās papīra plāksnes?! Z. Markainis to sauc par mērķskaitāmo mašīnu, kas precizitāti nolasa līdz simtdaļām. Tiesa, tā kā šāds aparāts izmaksā ap Ls 3000, tas aizlienēts no Latvijas Šaušanas federācijas, kas vienmēr, ja vien ir iespējams, to ļauj izmantot. Z. Markainis: "Ar tādas mantas palīdzību atkrīt visādi strīdi. Kādreiz tiesneši – vesela kolēģija – skaitīja rezultātus. Ja kādam sportistam vai trenerim bija pretenzijas, vispirms bija jāiemaksā 50 dolāri. Un ja tam šāvējam vai trenerim bija taisnība, viņš šos 50 dolārus saņēma, ja ne – tie palika tiesnesim – par tiesneša laika un darba traucēšanu… (ha-ha) Bet aparāts praktiski nekļūdās. Savukārt projektors ir izīrēts no domes – arī to mēs drīkstam aizņemties nepieciešamības gadījumā."
Bez rezultātiem neiztikt
Vingrinājumā «PŠ-40» jauniešiem 2. vietu ieguva Matīss Kubelis, 2. – Aleksis Stežko, bet 3. – Ralfs Zaņģis; vingrinājumā «PP-40» sieviešu konkurencē labākā bija Gita Upmane, ierindojoties 2. vietā, bet 3. – Elīna Zeltiņa; vīriešu konkurencē nepārspēti palika Kristaps Smilga un Uldis Pinķis, ieņemot 1. vietu, 2. – Lauris Strautmanis, 3. – Emīls Vasermanis, 4. – Ģirts Stepanovs, 5. – Kristaps Riekstiņš; vingrinājumā «MP-4» vīriešu konkurencē uzvarēja K. Smilga un E. Vasermanis, 3. – L. Strautmanis, 4. – K. Riekstiņš. Vēl Tukumu pārstāvēja Dāvis Ceicāns.

Jaunatnes olimpiādes šāvēji sacentīsies Tukumā
Jautāts par nozīmīgākajām sacensībām, kas gaidāmas drīzumā, Z. Markainis uzsvēra, ka no 1. līdz 3. jūlijam notiks Latvijas Jaunatnes olimpiāde vasaras sporta veidos. Latvijas Olimpiskā komiteja to pirmo reizi uzticējusi rīkot Jūrmalas pilsētas domei. Jūrmalas pilsētā tiks nodrošinātas prasībām atbilstošas sporta bāzes gandrīz visos olimpiādē iekļautajos sporta veidos, kā arī dalībnieku izmitināšana un ēdināšana. Ārpus Jūrmalas notiks sacensības tajos sporta veidos, kam nepieciešamas specifiskas sporta bāzes: jāšanas sportā – Kleistos, BMX – Jelgavā, golfā – Salienā, sporta vingrošanā – Rīgā, smaiļošanā un kanoe airēšanā – Limbažos, bet šaušanā – Tukumā. Vairāk par gatavošanos lielajam notikumam stāsta Z. Markainis: "Jā, tāds liels notikums šogad paredzēts. Domē iesniedzām nepieciešamo izdevumu tāmi Ls 31 000 apmērā, bet saņēmām vien Ls 1 400… Līdz ar to visu nepieciešamo gatavošanās procesam darām mēs paši, kā arī ļoti labi mums palīdz tā sauktie nu jau 80-latnieki, veicot dažādus darbiņus – pat remontdarbus."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *