Ir kā jau saruna caurumcaur par sportu – par to, kā jaunieši sadomājuši paši nodarboties un arī citus pārliecināt pievērsties ar Latvija salīdzinoši jaunu sporta veidu – ielu vingrošanu. Bet vienlaikus runājām arī par dzīvi šodien papsaulē, Latvijā un Jaunpilī, par aktīvu dzīves veidu, kas nebūt neatbilst stereotipiem par to, kāda tad mūsdienās ir liela daļa jauno cilvēku. Stereotipi vēsta, ka laiski un bezmērķīgi, bet jaunpilnieki pierāda gluži pretējo.
Visi trīs puiši, ar kuriem sarunu spēcīgā lietus dēļ risinām nevis viņu pašu rokām veidotajā vingrošanas laukumā, bet gan Jaunpils novada domes telpās, ir studenti un jau nākamnedēļ no jauna vai atkal atsāks mācības. Bet līdz tam Artūrs Mokanu, Māris Sipenieks un Toms Barons ik pārdienas trenējas – kopā ar citiem šī sporta veida entuziastiem iemēģina, ko jaunu vēl varētu apgūt un paveikt uz jaunajiem vingrošanas stieņiem.
Kā tika pie laukuma
Pašlaik domubiedru grupā, kas trenējas, iesaistījušies jau teju divdesmit jaunpilnieku, tai skaitā meitenes, kuras gan, kā izsakās Artūrs, lielākoties "vairāk grib, nekā dara!" jeb ne pārāk regulāri atnāk līdz laukumam. Vingrošana, ko pasaulē dēvē par kalistēniku (calisthenics), no klasiskās – tās vingrošanas, ar kuru nodarbojas atlēti un kas ir viena no olimpiskajām disciplīnām, atšķiras ar to, ka te akcents likts ne tik daudz uz tehniku un sarežģītām kombinācijām, cik uz spēka un izturības vingrinājumiem. Un tie, protams, ir nemitīgi attīstāmi.
Jaunpilī šo nodarbošanos esot ievazājis tieši Artūrs, kurš Rīgā iesaistījies Latvijas Ielu Vingrošanas sporta biedrībā» (tā izveidota pirms gada) un vēlāk jau mājās – Jaunpilī, to popularizējis kādreizējo skolas biedru un kaimiņu vidū.
"Pats sāku ar vingrošanu nodarboties gada sākumā, februārī," stāsta A. Mokanu. Un tā lieta aizgājusi, jo jau aprīlī izveidojusies kompānija, kas devusies uz «Jauniešu forumu 2010» ar konkrētu mērķi – rast iespēju uzstādīt vingrošanas rīkus Jaunpilī. "Tad uzzinājām, kā pie vingrošanas laukuma tikt un uzrakstījām projektu tā sauktajam Nīderlandes projektu konkursam («KNHM-2010»), un – rezultātā ieguvām Ls 350," stāsta A. Mokanu. Arī pašvaldība bija pretimnākoša – atvēlējusi laukumam zemes pleķīti. Savukārt Toma brālis, kas "labi pārzina datorus", izveidojis laukuma projektu trīs dimensijās. Tad kopā ar pašvaldības policistu Māri Lagzdiņu braukuši pirkt nepieciešamos materiālus. "Māris mums vispār daudz palīdz," uzsver puiši. Piemēram, pašvaldības policists piedalījies vingrošanas rīku sametināšanā. Un, kā puiši joko, tas laikam darīts tiešām tādēļ, lai Jaunpils jaunatnes domas novērstu no dažādām huligāniskām izdarībām… (Lūk, ko nozīmē īstens preventīvais jeb noziedzīgas domas un rīcību apsteidzošs darbs!) Nu vien atlicis stieņus nokrāsot, un laukums būšot gatavs, tikai jāpagaidot labākus laika apstākļus, jo lietū negriboties krāsu par Ls 25 bundžā ķērnāt, stāsta vingrošanas entuziasti.
Starp citu, viņi trenējas un gatavojas arī brīdim, kad nīderlandieši brauks pārbaudīt dabā, kā viņu piešķirtā nauda iztērēta. Ja laukums tiks atzīst par labu esam, jaunpilniekiem, iespējams, piešķirs vēl Ls 350, un, kā uzsver A. Mokanu, tas ir visai iespējams, jo: "Kā dzirdēts, jaunieši viņiem patīk."
Demokrātisks sporta veids
Kustības, vingrošanas elementi, kādus puiši uztrenē, noskatīti un iemācīti Rīgā vai internetā. "Ielu vingrošana pasaulē ir diezgan populāra, īpaši Krievijā, Amerikā. Latvijā viens no labākajiem šai jomā ir Māris Šlēziņš," stāsta A. Mokanu. Ielu vingrotāji bieži vien uzstājoties dažādos pasākumos, piemēram, strītbola turnīros, nesen arī hokeja komandas «Dinamo» spēles starplaikā u.tml. Paši jaunpilnieki apgūto jau paspējuši nodemonstrēt šīs gada Jaunpils Kustību festivālā. "Un bija arī pirmās sacensības, kas gan, manuprāt, nebija līdz galam veiksmīgi organizētas, jo iepriekš netiku informēts par vingrojumu standartiem," stāsta Artūrs. Kaut kādi noteikumi un tradicionālie elementi šajā sporta veidā tomēr ir. Piemēram, "karodziņš", kas nozīmē, ka karājies izstieptās rokās pie stieņa paralēli zemei, "saulīte" jeb griešanās ap stieni, visu veidu pievilkšanās un pumpēšanās, kā arī citi vingrinājumi. Bet tīri teorētiski, ja ir gribēšana, katrs var izdomāt, ko jaunu vēl uz stieņa iespējams izdarīt, kaut izdomāts, atzīst puiši, ir teju viss.
Šī sporta veida bonuss esot tas, ka vingrot iespējam teju jebkur un jebkādos laika apstākļos. "Nu, varbūt lietū mazāk, taču arī tas nav šķērslis. Uzvelkam gumijas zābakus, ziemā – cimdus, siltāku apģērbu un vingrojam," saka Toms. "Protams, rezultāti gan nebūs tikpat labi, kā vasarā, jo jāpaceļ lielāks svars," piebilst A. Mokanu.
Puiši ar sportu uz "Tu" bijuši vienmēr. "Mēs ar Māri agrāk trenējāmies basketbolā," stāsta Toms. Taču līdz ar studiju uzsākšanu (Toms apgūst finanses, Māris sāks mācības Rīgas Tehniskās Universitātes Autotransporta institūtā) vairs nav bijis tik daudz laika nopietniem mērķiem šajā sporta viedā. Savukārt ar vingrošanu var nodarboties praktiski jebkur, piemēram, Toms Rīgā izmanto skolu sporta laukumus, vingrošanas rīkus parkos u.c. vietās. Tāpat arī Artūrs, kurš vēl arī trenējas kopā ar Latvijas Vingrošanas biedrību. "Skolas laikā ar draugiem vienkārši gājām uz sporta zāli, vienu laiku aizrāvāmies arī ar svarcelšanu. Īsāk sakot, uzturējām sevi formā," stāsta A. Mokanu, kurš šogad atsāks mācības Rīgas P. Stradiņa Universitātes Medicīnas fakultātē. Par nākotnes specializāciju, uzsver puisis, īstas nojausmas gan vēl neesot.
"Svēta vieta" uzliek pienākumus
"Vingrošana attīsta spēku un izturību, veido formu, uzlabo pašsajūtu," saka topošais ārsts A. Mokanu. "Ja agrāk varēju pievilkties aptuveni 10 reizes, tagad – daudz vairāk," viņš uzsver. Starp citu, puiši stāsti, ka vingrošanai pievērsuši nu jau arī vēl jaunāku paaudzi – 10 līdz 11 gadus jaunus Jaunpils puikas, kas reiz pat lielākajiem metuši izaicinājumu. "Ir tāds vingrinājums "trepe", kad no komandas katrs pēc kārtas pievelkas un ar katru apli – arvien vairāk reižu. Ja pareizi atceros, viņi toreiz tika līdz pat astoņām reizēm!" saka Artūrs.
Kaut arī šķiet, ka sportošana uz vingrošanas rīkiem varētu būt visai traumatisks brīvā laika pavadīšanas veids, puiši uzsver, ka – tieši pretēji – vismaz viņu lokā neviens vēl nekad no stieņa neesot nokritis vai citādas traumas guvis. Galvenais esot iepriekš iesildīties, un, tā kā viņu pulciņā esot arī Andris Prikazs, kas tikko kā izmācījies par fizioterapeitu, par pareizajām iesildīšanās kustībām viņi ir labi informēti.
A. Mokanu apstiprina, ka līdz ar veselīgo hobiju – vingrošanu, viņi iestājoties par veselīgu dzīves veidu visās sfērās. "Visiem iepriekš tā arī pasakām, ka vingrošanas laukumā nekādas pīpēšanas vai alkohola lietošanas nebūs. Tā ir svēta vieta," saka Toms. Un tāpat arī savstarpēji kompānijā esam vienojušies par to, kā samazināt alkohola lietošanu. Kā tas tiek darīts? "Piemēram, tie, kas kādā pasākumā par daudz lietojuši alkoholu, pēc tam tiek apsmieti vai treniņos viņiem tiek uzdoti lielāki pārbaudījumi," saka Artūrs, tomēr piebilst, ka tā jau gan esot katra paša izvēle – vai ir vēlēšanās, lai rezultāti augtu vai nē.
Arī izvēlēties ir jātrenējas
Savstarpēja sāncensība puišu vidū nenotiekot – visi vēl ir entuziasma pilni kaut ko jaunu apgūt un uztrenēties. "Viss ir kā filmā «Cīņa klubs», ja ir tāda redzēta – esam kā draudzīga kopiena, tikai bez uzdevumiem aploksnēs," smejas Toms. Arī par to, vai kaut kad nākotnē plāno piedalīties sacensībās, vēl īstas atbildes nav un, kaut vai tikai tādēļ, ka arī Latvijas, ne tikai Jaunpils mērogā, šis ir salīdzinoši jauns sporta jeb brīvā laika pavadīšanas veids. Tāpat arī treniņiem mācību laikā būs mazāk iespēju nodoties. Bet – ja kādam esot interese iesaistīties vai vienkārši pavērot, kāda galu galā tā ielu vingrošana izskatās, brīvdienās, visticamāk, viņus darbībā varēs novērot arī Jaunpilī, jaunajā laukumā. "Prom nevienu nedzenam," saka A. Mokanu. Un par vingrotāju plāniem parasti var uzzināt, tā sauktajos sociālajos tīklos, kur izveidotas ielu vingrotāju domu grupas.
Starp citu, šis gads puišiem ir īpašs ne tikai ar jauna vaļasprieka atklāšanu, kas nu jau šķiet kļuvis par nopietnu aizraušanos. Uzrunātie ir tieši tajā vecumā (21 gads), kad pirmo reizi būs jādodas uz vēlēšanām. Un, kas priecē, jaunieši ir entuziasma pilni un, piemēram, Artūrs pat atzīstas – esot sācis pievērts uzmanību politiskajām diskusijām. Taču konkrētu partiju, par ko varētu balsot, vēl neesot izvēlējušies. Tāpat kā vingrošanā – vēl jātrenējas. Jātrenējas izvēlēties.
