Vaicājām arī, kā notiek treniņi un kam ir vajadzīgi šie iepirktie paklāji. “Mēs trenējamies turpat, Melnezera ielā, bet tikai augšā, ēkas pirmajā stāvā, kur parasti trenējās 10 m distances šāvēji, bet šobrīd mēs šīs telpas esam pielāgojuši 50 m šaušanai. Proti, esam samazinājuši mērķus, lai it kā būtu tādi apstākļi, kā uz šiem 50 m. Šauteņu šāvējiem bija nepieciešami arī paklāji, lai viņi, atbilstoši noteikumiem, varētu šaut guļus.” Vaicājām Laurim arī par jauniegūto specialitāti, proti, viņš ieguvis šaušanas instruktora sertifikātu. “Jā, sertifikātu esmu ieguvis, bet nevaru apmācīt jauniešus, jo man nav pedagoģiskās izglītības, kā arī nevaru mācīt tiem, kuri grib iet medīt, jo tur arī vēl vajag piemācīties klāt. Taču šis sertifikāts man ļauj strādāt šautuvē – es varu dot atļauju apmeklēt šautuvi, varu konsultēt, pamācīt, kā un ko labāk darīt, lai šaušana izdotos.”
