Vai attiecībās esi nelaimīgs? Kā par to runāt ar otro pusīti?

Biežākie neapmierinātības cēloņi attiecībās

Cilvēki ir dažādi, bet tajā pašā laikā līdzīgi. Tā rezultātā problēmas, ar kurām saskaramies, var rasties ļoti saprotamu vai pat tādu pašu iemeslu dēļ.

Risinājumi bieži netiek atrasti un laimes trūkst, jo partneri vienkārši nerunā par problēmām. Komunikācijas trūkums ļauj noslēpumiem ieaugt dziļāk, viņi pie tiem pierod un tas sāk veicināt distanci. Jo vairāk cilvēka iekšējais „es“ attālinās no tā, ko viņš parāda savam partnerim, jo mazāka ir iespējamība, ka attiecības turpināsies, jo jūs vienkārši pierodat, ka nav kontakta ar citu cilvēku.

Otrs iemesls, kas jānošķir, ir gan garīgs, gan fizisks. Tas ir intīmās dzīves trūkums. Darba, rūpju vai elementāras kautrības dēļ kaisles liesmiņa var apdzist. Tomēr tas neizgaist uz visiem laikiem, to var no jauna iekurt, nepieciešams tikai, lai kāds spertu pirmo soli. Te var palīdzēt seksa rotaļlietas – tās var atrast, noklikšķinot uz attēla.

Nu, visbeidzot, jāizceļ neapmierinātība robežu pārkāpšanas dēļ. Katrs pāris robežas nosaka atšķirīgi, taču, ja tās pārkāpjat, jūs nekad nevarat nopelnīt piedošanu vai atgūt uzticību. Visbiežāk pārkāptās robežas ir: vardarbība, neuzticība, finanses un tenkas. Šeit ir jābūt skaidriem noteikumiem, kā viss tiek izlemts un kas jāievēro.

Kad ir labāk izrunāties, un kad vairāk jāstrādā ar sevi?

Lai gan attiecībās ir divi cilvēki, problēmas dažkārt var rasties arī no viena cilvēka neapdomīgas uzvedības vai pārlieku koncentrētas reakcijas. Pat tādā gadījumā, kad neuzticīgs biji nevis tu, bet otra puse, arī tu vari redzēt savu vainu. Ja pastāvīgi atstumjat savu otro pusīti bez paskaidrojumiem vai mazinot viņu uzmanību, tu nevari godīgi sagaidīt, ka cilvēks tevi gaidīs mūžīgi. Jums ir jāsniedz otrai pusei skaidrība jomās, kuras jums šķiet svarīgas. Viņiem ir tiesības zināt, kā jūs jūtaties: garīgi, fiziski un citādi.

Lai kā arī būtu, problēmas saknes var būt jūsu personīgo kompleksu, iekšējo pārdzīvojumu vai ar otru pusi nesaistītu darbību rezultāts. Piemēram, cilvēks nevēlas tuvību, jo ir zaudējis darbu, ir saslimuši radinieki utt. Šajā gadījumā cilvēka uzvedība mainīsies, bet otra puse joprojām var uzņemties zināmu atbildību pieņemot, ka „Es nevaru viņu ieinteresēt“, „Tas viss ir manis dēļ” utt.

Ja redzi, ka attiecības stagnē, jo tev ir grūti darīt to, ko darīji agrāk (atpūsties, intīmi pavadīt laiku, komunicēt), lai gan otra puse to nedara, ir vērts izrunāties, bet vajag vairāk piestrādāt pie sevis. Taču gadījumā, ja problēmas ir abās barikāžu pusēs, jārunā abiem partneriem.

Pielāgoties/piedot/šķirties/atvainoties – kad un kā rīkoties?

Kad attiecībās ir kāda problēma vai sāpīgs brīdis, kad jūtamies nelaimīgi, mums ir vairāk nekā viena izeja.

Kad esam dusmīgi, mēs varam pielāgoties vai atšķirties, piedot vai atvainoties. Visiem šiem risinājumiem ir savi plusi un mīnusi.

Izlīgums – vislabākais jūsu iekšējai pasaulei. Tomēr, lai samierinātos ar attiecībām, dažreiz nav obligāti jābūt ar otru pusi. Dažkārt vajag samierināties ar sevi, piemēram, ka būsi greizsirdīgs par viņa/viņas attiecībām ar kolēģiem, ka vienmēr vēlēsies vairāk intīma laika nekā otrā pusīte utt. Ar veselo saprātu jāapsver, vai izlīgums ļaus jums un otrai pusītei turpināt piepildītas attiecības. Ja arī jūs nomāc nebūšana kopā – vienmēr ir vērts izlīgt.

Piedošana iespējama vainas apziņas, aizvainojuma, aizskaršanas, nepelnītas nastas dēļ. Par piedošanu nevajadzētu runāt, jo tādi teicieni kā: „Es nezinu, vai varu tev piedot…“, „Man būs grūti tev piedot“ – tikai tērē laiku un neatrisina problēmu. Vai nu tev ir jāpiedod, vai arī nē. Dot citam cilvēkam cerību, ja nezināt, ko domājat, ir maigi izsakoties nežēlīgi. Pārāk daudzi cilvēki domā, ka viņu piedošana ir jānopelna. Tam ir jādzimst arī tevī.

Ir jāatvainojas tad, kad jūs sāpinājāt vai nesapratāties. Vārds „atvainojos“ var būt konstruktīvas sarunas sākums. Tomēr nevajadzētu atvainoties, ja jūs sāpināja vai ar jums tikai manipulēja, lai iegūtu jūsu atvainošanos vai citu labumu. Tas jādara ar stingru pamatu, lai vārda vērtība nemazinātos.

Visbeidzot – šķiršanās. Tas nekad nav viegls vai patīkams process. Šķiršanās noder tikai tad, kad vairs neatliek spēka atvainoties, piedot un pielāgoties. Ja esat noguris un jūtaties laimīgāks bez savas partnera, nevis kopā ar viņu (pastāvīgi), ir jāpieņem grūts lēmums. Šķiršanās noteikti ir nepieciešama nekavējoties, ja jūtaties nelaimīgs fiziskas, emocionālas vai cita veida vardarbības, ekspluatācijas, citu manipulāciju dēļ. Šīm sajūtām laimīgās attiecībās nevajadzētu būt.

Daudzi pāri iet nepareizos ceļus, risinot savas problēmas

Kad pāri risina savas problēmas, bieži gadās, ka viens partneris ir daudz vairāk gatavs meklēt risinājumus nekā otrs. Šajā gadījumā veiksmes nebūs. Gan jums, gan otrai pusei ir jāsaprot, kāpēc kaut kas nav kārtībā vai nedarbojas, un kolektīvi jārīkojas, lai to novērstu. Protams, tas izklausās vienkārši, bet dzīve nav tik vienkārša… Reāli risinājumi ir saistīti ar sajūtu pasauli un iekšējo pārdzīvojumu, tāpēc to atrašana prasīs ilgāku laiku un prasīs daudz pūļu.

Otra kļūda ir domāt, ka pāru terapija vai konsultācijas noteikti uzlabos attiecības un padarīs jūs abus laimīgus. Tas ir tikai līdzeklis, kas var palīdzēt labāk saprast vienam otru un/vai sevi, taču tas nav līdzeklis attiecību terapijai. Attiecības glābj paši pāri, kuri to iemācījušies no attiecību terapijas. Īstais darbs nenotiek terapijas laikā, bet gan starp terapijas seansiem.

Nu, trešā kļūda ir neapdomīga rīcība problēmu vidū. Ja attiecības ir tādā stāvoklī, ka jūtaties nelaimīgs, cilvēki bieži vien nevar izturēt šo stāvokli un to nomaina ar: mīļākā palīdzību, alkoholu vai narkotikām, citām atkarībām. Atcerieties, ja attiecības ir izaicinošas un jūs vēl neesat aizbēdzis, tas nozīmē, ka tām ir liela vērtība jūsu iekšējā pasaulē. Grūtos laikos centieties domāt ar prātīgu prātu un nedariet radikālas darbības, kamēr skaidri nezināt, ko domājat jūs vai otra pusīte.

Vīriešiem un sievietēm jāiemācās saprast vienam otra atšķirības

Vēl viens liels šķērslis, kas daudziem traucē sasniegt laimi attiecībās, ir otra cilvēka atšķirību ignorēšana. Vīrieši bieži domā līdzīgi un viņiem ir līdzīga pieeja problēmām. Lai gan tas nenozīmē, ka viņi visi ir vienādi, ir spēkā noteikti stereotipi un noteikumi. Arī sievietēm bieži ir līdzīgs pasaules uzskats, vismaz attiecībās.

Vīriešiem ir jāiemācās labāk izprast (savas!) sievietes pasaules uzskatu, bet sievietēm – labāk izprast (sava!) vīrieša pasaules uzskatu. Viens no jums nelaimīgā stāvoklī var izteikties vairāk un būt jutīgāks pret apkārtējo vidi, bet otrs pilnībā atsakās no savām vajadzībām un šķiet, ka nostāda sevi stūrī. Jūsu kā partnera mērķim vajadzētu būt palīdzēt otrai pusei pārvarēt skumjas un atrast veidus, kā pārvarēt savas skumjas. Jūs nevarat ieskaidrot otram, ka viņa vai viņas problēma ir mazsvarīga un „šīs lietas vispār nav svarīgas, ko skumsti?“. Jums ir jāsaprot šīs personas aizkaitinājuma cēloņi un – jādod viņam vietu un iespēju rast risinājumu savā veidā vai jādara viss iespējamais, lai izrādītu nodomu un izrunātos par iespējamiem risinājumiem un runātu tieši. Tikai jūs zināt, kā cīnīties ar saviem un otrās pusītes dēmoniem, tāpēc, ja esat nelaimīgs, nemaldieties un meklējiet risinājumu, kas ir godīgs pret jums un jūsu otro pusīti.