Protams, izdzīvo stiprākais. Tādēļ uzņēmēji, kuri to varēja darīt, strauji sāka pārkārtoties un piedāvāt savas preces vai pakalpojumus jaunajos apstākļos. Protams, atkarībā no nozares, tam bija dažādas sekmes. Dažām nozarēm vienkārši vairs nebija pieprasījuma vai apstākļu, kuros strādāt, citas cieta no ierobežotas cilvēku pulcēšanās publiskās vietās, citas savukārt spēja pielāgoties un turpināt strādāt attālināti. Gandrīz gadu pēc ierobežojumu pirmās ieviešanas daudziem joprojām nav skaidrs, vai biznesu izdosies turpināt rezultatīvi pēc visu notikumu beigām vai arī konkrētā uzņēmējdarbības nozare būs zaudējusi savu pieprasījumu tik tālu, ka daļa nozares nevarēs izdzīvot pēc valsts atbalsta beigām.
Kas notiks tālāk? Covid-19 vakcīna arī Latvijas iedzīvotājiem vairs nav aiz kalniem, tādēļ rodas jautājumi – kas notiks, kad krīze beigsies un valstij vairs nebūs pamata uzturēt dažādas nozares ar pabalstiem? Vai visas nozares spēs no krīzes radītās situācijas atkopties vai arī būs kāds, kuram būs jāpaliek aiz borta? Apskatīsim divas nozares, kuras Covid-19 gaitā ir tikušas dažādi ietekmētas no ierobežojumiem un meklēsim kopīgo, kas tām ļauj rēķināties ar gaismu tuneļa galā.
Ēdināšanas nozare ir plaša, ierobežojumi to ietekmēja dažādi, taču visā nozarē, vismaz Latvijā, tikai retais ar ēdināšanas biznesu saistīts uzņēmums varēja teikt, ka viņu neietekmē Covid-19 radītie ierobežojumi un kritums pieprasījumā. Vissmagāk cieta tie, kuru apgrozījums ir atkarīgs no tūristiem un dažāda veida ceļotājiem. Šāds patērētājs pavasarī un rudenī bija pazudis gandrīz pavisam, vasarā tam atgriežoties tikai minimālā līmenī. Ar lielām problēmām saskārās arī visi tie uzņēmumi, kas fokusējas uz lielu grupu ēdināšanu, piemēram, banketu klāšanu. Apgrozījums strauji kritās arī restorānu vidū, jo daudz vairāk cilvēki vakaros izvēlējās palikt mājās. Vismazāk cieta tie, kas jau iepriekš bija sākuši daļu sava apgrozījuma balstīt uz piegādi.
Tieši piegādes ir tas, kas ļauj šai nozarei darboties arī krīzes laikā. Tieši piegādes ļauj noturēt kaut daļu apgrozījuma, turpinot strādāt un gatavot produkciju. Tie komersanti, kuri jau to darīja iepriekš, bija vislabāk sagatavoti pāriet strādāt šādā režīmā, taču to mēģināja uzsākt arī tādi ēdinātāji, kuri ar to iepriekš nekad nenodarbotos. Tā vietā, lai apturētu darbību, ēdienu piegādes tagad mēģina nodrošināt arī bāri, restorāni un ēdināšanas firmas, kurām iepriekš tas nebija raksturīgi. Šo procesu daudz vieglāku padara jau iepriekš attīstītais piegādes ārpakalpojumu serviss. Tiem, kas to aktīvi izmanto, ir lielākas izredzes veiksmīgi turpināt darboties arī pēc krīzes.
Viena no nozarēm, kura piedzīvoja ļoti straujas pārmaiņas jau pašas Covid-19 krīzes sākumā, ir azartspēļu nozare. Kazino un laimētavas, to nozares organizācijas un komersanti, kas tās apkalpo nonāca ļoti sarežģītā situācijā, kad valsts 2020.gada sākumā nolēma Covid-19 ierobežošanas nolūkā pavisam aizvērt visas laimētavas un kazino. Tas pilnībā lika apturēt jebkuru kazino spēļu iestāžu darbību.
Azartspēļu nozari šajā laikā īpašu padara ne tikai izteikti skarbie ierobežojumi tās darbībai, bet arī ātrā reakcija un spēja pielāgoties straujai situācijas maiņai. Pieprasījumu pēc azartspēlēm ierobežot ir tikpat sarežģīti, cik ierobežot pieprasījumu pēc jebkuras citas preces vai pakalpojuma. To var izdarīt tikai pakāpeniski samazinot piedāvājumu. Pēkšņi nogriežot iespējas saņemt konkrētu preci vai pakalpojumu, jārēķinās, ka pieprasījums nekur nepazudīs.
Tieši tā notika arī ar azartspēlēm. Nozare uz to reaģēja ātri, strauji paplašinoties tiešsaistes vidē. Jau vairākus desmitus gadu azartspēles lēnām izplešas virtuālajā vidē un šobrīd tās jau ir sasniegušas augstu kvalitātes līmeni, spējot maksimāli kvalitatīvi un pilnvērtīgi aizvietot parasto kazino spēļu pieredzi. Tāpēc saprotams, ka pieprasījums no parastiem kazino pārcēlās uz tiešsaisti un kazino nozarei jau bija gatavi instrumenti, lai šo piedāvājumu apmierinātu. Rezultātā kazino nozare, visticamāk, pēc krīzes beigām ne tikai to būs pārdzīvojusi, bet piedzīvojusi lielas pārmaiņas, straujiem soļiem pārejot digitālā vidē.
