Parasti, kad izdzirdam vārdu dizaineris, mēs to asociējam ar interjera dizainu, Web-dizainu mājas lapām vai modes dizainu. Dizainēt, t.i. konstruēt un / vai mākslinieciski projektēt var kā priekšmetus, tā apkārtējo vidi. Patiesi, nozares var būt daudz un dažādas, bet ir arī joma, par kuru mēs uzreiz neiedomātos nekad. Un tā būtu – seksa rotaļlietu dizains. Jā, tieši tā! Uzņēmumi, kas ražo pieaugušo rotaļlietas, nodarbina ne tikai inženierus, bet arī dizainerus, lai radītu pašu labāko, ērtāko un praktiskāko ierīci. Tikai pavērojiet pieejamo vibratoru dažādību tirdzniecības vietās! Tā sākusies ar vienkāršāku modeļu izveidi, un laika gaitā ir krietni attīstījusies. Protams, ierīces joprojām turpina uzlaboties, bet to dizaini mainās ātrāk nekā jebkad agrāk. Tieši progress tehnoloģiju jomā ir tas, kas pēdējo desmit gadu laikā nesis tik daudz pārmaiņu, ka visu pat ir grūti salīdzināt un aptvert. Nopietnas pārmaiņas vērš uzmanību un piesaista pircējus it visur, tāpēc mēs mēģināsim atskatīties vēsturē un papētīt, kur īsti meklējami šīs nozares pirmsākumi. Šoreiz par pašu senāko zināmo laika posmu, Antīko Grieķiju un Viduslaikiem.
Visa sākums un seksa dzīve Antīkajā Grieķijā
Vecākajai profesijai uz Zemes šāds nosaukums piedēvēts pamatota iemesla dēļ! Cilvēka pamatvajadzība – seksualitātes apmierināšana – velk robežu kaut kur starp instinktīvu darbību un ikdienas izklaidi. Nereti pat ir grūti raksturot, kāpēc tieši to vēlamies, bet sekss viennozīmīgi ir populārs it visiem, tāpat kā masturbācija. Izrādās, ka masturbācija bijusi izplatīta arī senatnē, un arī senajos laikos bijušas īpaši pielāgotas rotaļlietas mīlas priekiem, bet šie temati ne tuvu nebūs tie apspriestākie vēstures stundas skolā, atšķirībā no kariem vai kādiem citiem vēstures atklājumiem.
Proti, pat pirms daudziem desmitiem tūkstošu gadu, ikreiz, kad sieviete nejauši atrada garu akmeni, kas viņai vizuāli atgādināja vīrieša lepnumu, viņa to atnesa mājās, apstrādāja un nolika goda vietā. Šādam akmens veidojumam bija jābūt pagarinātam, bet vēl labāk, ja tam bija kādi rotājumi vai akcenti. Šiem akmens veidojumiem bija jāveicina auglība, un, pēc vēsturnieku domām, tie nereti palīdzēja sievietēm gūt baudu, ilgstoši paliekot vienām vai kādu īpašu rituālu laikā. Akmens krāsai nebija nozīmes, tāpat – dažreiz tā vietā varēja būt arī mamuta kauls, bet, ja akmenim nebija iepriekš minēto elementu, sievietes tos izrotāja pašas.
Dizaina ziņā antīkie vibratori nepārtraukti attīstījās. Tika meklēti arī risinājumi, kā panākt pēc iespējas pievilcīgāku izskatu un reizē saglabāt it kā auglību veicinošos atribūtus. Protams, tā kā tehnoloģijas vēl nepastāvēja, progress bija ierobežots, taču mērķis priekšmetu arvien uzlabot, saglabājās. Pie tam, paturot prātā seno laiku lielo domātāju intelektu, attīstība nebija nekāds pārsteigums. Antīkajā Grieķijā dzīvoja tādi ievērojami personāži kā Sokrāts, Homērs un Arhimēds, tomēr daudz kas vēl bija jāpaveic, lai seno laiku sievietes un vīrieši sāktu regulāri izmantot šo cieto priekšmetu, ko tolaik dēvēja par olisbos, ikdienas mīlas priekiem.
Taisnības labad jāsaka, ka progress panākts arī tāpēc, ka grieķi (jeb, precīzāk, grieķu sievietes) bija ievērojuši, ka berze brīžiem var būt arī diez ko nepatīkama, un nereti olisbos virsmas nebūt nebija tās pašas maigākās (ražotas no graudiem vai koka un šūtas ar dzīvnieku ādu). Lai palīdzētu novērst nepatīkamās sajūtas berzes laikā, tika izmantota olīveļļa. Un tā, pavisam nejauši, radās pirmais lubrikants! Neskatoties uz šiem sasniegumiem, grieķi, kaut demokrātijas pamatlicēji, tomēr nav nesuši pašu lielāko progresu pieaugušo rotaļlietu lauciņā. Iespējams, tas tāpēc, ka vibratoru komerciālā ražošana tolaik vēl nebija aktuāla.
Viduslaikos vibratori bija tikpat reti kā viedierīces
Vibrators, tā ir seksa rotaļlieta, kuras uzdevums ir sniegt baudu personai, kas to izmanto. Tas darbojas pateicoties pielāgojamām, dažāda biežuma un stipruma vibrācijām. Ja agrāk vibrācijas bija jāadaptē pārslēdzot pogas uz paša vibratora, tad tagad, pašas modernākās rotaļlietas jau iespējams regulēt ar viedtālruņa palīdzību. Tomēr, attiecīgās vibrācijas tiek panāktas izmantojot elektrību, bet, ilgākajā mums zināmajā vēstures laika posmā, elektrības nebija. Tāpat kā nebija arī viedtālruņu, kas to varētu regulēt!
Zināms, ka Viduslaikos seksuāla bauda bija tabu, jo katoļu baznīca to stingri aizliedza. Tas, kas senajiem grieķiem un romiešiem bija ierasta lieta, nu tika nosodīts, uzskatot to par velnišķīgu izklaidi, ko jāmēģina izskaust no sabiedrības. Sekas aizliegumam bija tādas, ka seksuālas izklaides turpināja norisināties pagrīdē, bet tehnoloģiski jauninājumi šajā jomā nenotika vispār. Vismaz Eiropā.
Japānā, turpretim, šī nozare attīstījusies pavisam brīvi. Interesanti, ka līdz 1853. gadam Japāna bijusi absolūti noslēgta valsts. Iztēlojieties 20. gadsimta PSRS republiku vai tagadējo Ziemeļkoreju, un tas būs 19. gadsimta Japānas analogs. Tiesa – starptautiskā tirdzniecība pastāvēja, bet ar noteikumiem – pašiem tirgotājiem, kas piestāja ostās, nebija ļauts nokāpt no kuģa un iekļūt svešajā teritorijā. Zināmā mērā tas ir paradoksāli – revolucionāras idejas par vibratoru dizainu dzimušas nebrīvā valstī. Dīvains ir arī fakts, ka japāņi izrādīja dziļu interesi un apbrīnu pret Eiropas dzīvesveidu un tā vērtībām, kaut paši dienas vadīja zināmā izolācijā. Kad baznīcas važas pamazām vājinājās, holandieši uz Japānu atveda pirmās seksa lelles, kas uzsāka mazo seksa revolūciju pāri okeānam. Tai bijusi tik nozīmīga ietekme uz visu valsts sociālo un seksuālo progresu, ka pat tagad Japānā novērojami samērā īpatnēji, pseido-seksuāli izklaides veidi. Kas attiecas uz vibratoriem, tieši Japānā arī aizsākusies šo rotaļlietu ražošana!
Japāna arī bijusi tā valsts, kur veikts pirmais mēģinājums izpētīt iespējamos veselības ieguvumus no regulāras seksuālās baudas. Speciālisti tolaik pat izstrādājuši vibratorus visiem četriem gadalaikiem un izveidojuši grafikus, kas paskaidroja, cik bieži tos nepieciešams izmantot, lai panāktu optimālu seksuālo apmierinājumu un uzlabotu veselību. Lai gan šiem apgalvojumiem netika rasts stingrs anatomisks un medicīnisks pamatojums, tomēr, tieši Japānā radies modernā vibratora dizains. Eiropa, kas vienmēr bijusi inovācijas un progresa virzītāja, tikmēr centās izvairīties no problēmām, kas tai bija palikušas no tumšajiem Viduslaikiem…
Bieži šādu secinājumu dzirdēt nenāksies, bet vibratoru dizaina ziņā Eiropa ilgi bijis ļoti atpalicis kontinents. Vismaz pagaidām!
