Vnk :D

Pirms 23 gadiem, tieši 3. decembrī, pasaulē tika palaista pirmā īsziņa jeb SMS (no angļu val. – Short Message Service). Tas notika Lielbritānijā, un pirmā īsziņa, kas no personālā datora tika nosūtīta uz telefonu «Orbitel 901», bija apsveikums «Merry Christmas» (priecīgus Ziemassvētkus). Ļaudis šo jauno saziņas formu atrada par labu esam, dažus gadus tai pielāgojās (katrs kustināmā telefona lietotājs 1995. gadā vidēji sūtīja vien 0,4 īsziņas mēnesī, 2000. gadā – 35), un jau 2005. gadā mobilo telefonu operatori varēja domāt, kur ieguldīt īsziņu ienesto peļņu, kas trīskārt pārsniedza Holivudas grāvēju ieņēmumus. Nu ir izaugusi paaudze, kas pasauli bez SMS droši vien pat nevar iztēloties, un es ar apbrīnu raugos uz tiem, kas tik veikli prot izknikšķināt vai iztaustīt vajadzīgo tekstu.

Katrs tehnoloģijas brīnums, vismaz sākumā, tiek uzlūkots kā bieds un pasaules gala priekšvēstnesis. Piemēram, britu žurnālists Džons Hemfrijs kareivīgi raksta: “Īsziņu sūtītāji ir vandaļi, kas mūsu valodai nodara to pašu, ko Čingishans saviem kaimiņiem pirms 800 gadiem. Viņi to iznīcina, aplaupot mūsu interpunkciju, barbarizējot teikumus, izvarojot vārdu krājumu. Un viņi ir jāaptur!” Nenoliedzami – izveidojies jauns valodas paveids, kam raksturīga saīsinājumu un simbolu lietošana. Tikpat droši var apgalvot, ka arī izlokšņu, kas arī ir valodas paveids, pastāvēšana padara valodu nabadzīgāku. Visi paveidi valodu bagātina, un valodas lietotājam ir jābūt tik izglītotam, lai tos atšķirtu un prastu izmantot īstajā vietā un laikā.

Pirmās īsziņas bija vien 20 zīmju garas. Tagad mēs varam izvērsties vairāk un aizsūtīt lieliskus apsveikumus. Iesaku par tiem domāt laikus, lai katrs adresāts saņemtu tieši viņam domātu sveicienu. Piemēram, politiķes Solvitas Āboltiņas nomierināšanai pirms lielās cīņas par Ministru prezidentes amatu derētu šāda rāma divrinde: “Kad vieglas pārslas pāri slīd,/Ak, rimsties brīdi, rudmatīt!”. Valdības vadītāju Laimdotu Straujumu, ko trakulīgie reitingi nes arvien tālāk no tautas uzticības apsildītās oāzes, varētu uzmundrināt tautiskā stilā ieturētas vārsmas: “Imigranti nostūmuši/ Laimas dotas kamaniņas./Mēs, ļautiņi, līdzēsim – /Uzstumsim kalniņā!” Visiem laimīgajiem, kam budžets sola algas pielikumu, derētu šāds mīļš un jauks dzejolītis: “Mirdz svecītes eglītes zaros,/Un priekšstāvju actiņas staro:/Kaut streiko un piketē citi, /Mums naudiņa kontiņā ripo.”

Lai izdodas saņemt un nosūtīt izdomas bagātas, dzīvespriecīgas, uzmundrinošas Ziemassvētku īsziņas!