Šķiet, nelīdzenas ielas jau ir tāda pierasta ikdienas parādība, par kuru jau vairs daudz nebēdājam, bet fakts, ka vienu bedri Uguns ielā nevar kārtīgi aizlāpīt dienām, nedēļām un pat mēnešiem, liek ļaudīm šķendēties. Var noasfaltēt ielu, divas ielas, pat trīs, bet viena bedre arvien paliek pēdējā vietā. Jo – ja asfaltētājam “deg” lielie projekti, Tukums ar savu bedri var iet ratā, un līdz ar to – kāja jēga rakšanas darbu atļaujai, ja tās prasības neviens tā īsti nepilda un, pat ja gribētu, – nevarētu izpildīt, jo nav asfaltētāja? Un tāda droši vien ir ne viena vien bedre pilsētā, kas brēktin brēc pēc remonta.
Un ne tikai bedre. Arī ielas. Šovasar pašvaldība lēma, ka ir jāizveido iedzīvotājiem skaidri saprotama kārtība, pēc kādiem principiem turpmāk tiks pārbūvētas un asfaltētas Tukuma ielas. Lai arī pats princips vēl izstrādājams, šis priekšlikums šķita ļoti daudzsološs. Taču vienlaikus ar šo paziņojumu nāca ziņa, ka pie jaunas asfalta virskārtas tiks posmi Valguma, Veidenbauma, Kalēju, Dārzniecības, kā arī Pārupes ielā. Protams, katrs darbs ir labs, kas izdarīts, bet vai šīs ielas bija tās aktuālākās? Tad kāpēc ne Meža iela, kas diendienā iznes lielu slodzi? Vai Melnezera iela, pa kuru tukumnieki dodas uz iecienītu atpūtas vietu un kura, kā arī domē tika atzīts, ir ne vien šaura, bet arī bīstama, jo īpaši pašā kalna galā, kur grūti saredzēt pretimbraucošos, kur nu vēl gājējus?… Un kāpēc ne Slocenes iela, kuras turpinājumu pašvaldība solīja iedzīvotājiem?… Bet varbūt, saliekot šo asfalta naudu kopā, būtu pietiekami, lai noasfaltētu kādu grantēto ielu? Piemēram, Annas ielu, kur iedzīvotājiem, kas dzīvo Annas un Talsu ielas krustojumā, katras lietus gāzes pārvērš dārzu un māju par peldētavu?! Visi mēģinājumi veidot vaļņus zaudē cīņā ar milzīgo ūdens straumi, kas no kalna gāžas lejup, ik reizi izskalojot ielu… Patiesībā būtu bijis tikai loģiski, ka šo Annas ielas daļu pārbūvētu vienlaikus ar Progresa ielu, jo – kā viena, tā otra iela – savieno Kurzemes un Talsu ielu. Tomēr te atkal ir liela problēma – Talsu ielā nav lietus ūdens kanalizācijas… Lielā ūdenssaimniecības projektā laikā tāda nav bijusi paredzēta, bet ierīkot par pašvaldības naudu ko tādu nav bijis iespējams – nav bijis naudas… Bet ja lielajās pilsētas maģistrālēs nav lietus ūdens kanalizācijas, tad kāda jēga ir ko tādu ierīkot mazajās ielās? Ūdens kā gāzies, tā arī turpmāk gāzīsies lejup un slīcinās tos, kas dzīvo zemākajās vietās. Un varbūt ne jau asfaltēšana šobrīd būtu nepieciešama, bet jaudīgāku komunikāciju ierīkošana, kas paglābtu no arvien postošākajām lietavām?
Tad kā būt? Vai kāds pēc ūdenssaimniecības projekta beigām vispār ir vērtējis, kas pilsētai ir nepieciešams? Vai arī viss notiek pēc principa – vajag Pārupes ielu? Būs Pārupes iela! Vajag Strēlnieku ielu? Būs Strēlnieku iela! Bet kur kopā ar tukumniekiem izvērtētās pilsētas prioritātes?! Nav? Protams, nav. To apliecina bezgala daudzie iesniegumi novada teritorijas plānojumam, tai skaitā pilsētā – šķiet, jau sen pilsēta attīstās pati par sevi, bet pašvaldība skrien vai nopakaļus, dzēšot ugunsgrēku vienā vai otrā vietā, vai arī dodas sev vien zināmā virzienā…
Kamdēļ būvēja tādu Pārupes ielu? Kam tā bija vajadzīga? To naudu varēja ieguldīt esošo ielu sakārtošanai. Tur jau kāda izdevība bija iepriekšējai domes vadībai ar Lukman priekšgalā, ko diriģēja partija Tukuma Pilsētai un novadam TPN. Un katru gadu lāpa vienas un tās pašas bedres, jo nekvalitatīvi lāpījumi. Tāpat kā ielu asfaltēšana nekvalitatīva. Pēc gada jau plaisā un drūp. Vai tik tā nav iepriekš norunāta shēma ar Strabag, kas vienmēr vinnē iepirkumos.