Šis teiciens atjaunotās neatkarīgās valsts laikā ir skanējis gana skaļi un izaicinoši, dažam – arī draudīgi un iznīcinoši. Par to, sekojot līdzi pašvaldību un to kapitālsabiedrību darbam, pa šiem nu jau teju 30 gadiem esam pārliecinājušies ne reizi vien. Skaidrs, ka ikvienam, arī pašvaldības uzņēmumam ir jāpelna. Skaidrs, ka tas nevar strādāt ar zaudējumiem. Viens, ka mēs paliktu bez kāda no ikdienā galēji nepieciešama pakalpojuma, kā, piemēram, ūdensapgādes, siltuma, namu un atkritumu apsaimniekošanas. Bet otrs – gala beigās tāda komunālā uzņēmuma nomirdināšana un atkal atdzīvināšana vai dibināšana atkal un atkal no jauna (Kandavas variants) mums visiem gala beigās izmaksā ievērojami dārgāk…
Bet ir šim jautājumam par kāda pakalpojuma maksu un izmaksām arī otra puse. Esam pieredzējuši gan, kā šķiet, pat tiem, 90. gadu laikiem galēji netaisnīgus lēmumus, kā, piemēram, Jaunpilī, kad tika uzstādīta gāzes apkure un pat audžuģimenei, kuras vecāki bija palikuši bez darba, nebija nekādas pretimnākšanas… Esam pieredzējuši skaļas izlikšanas un arī sirdi plosošas situācijas, kad, teiksim nu atklāti, ne tikai necilvēcīgos, bet pat lopiskos apstākļos pilsētas ”Hārlemā” jeb vecpilsētā nācās dzīvot ģimenēm ar vairākiem bērniem un arī ar bērniem invalīdiem. Un neko – visiem, kas ko lietas labā varbūt arī varēja darīt, – papīri tīri. Jo vairums šādu ģimeņu jau nebija ”mūsējās”, tie taču bija ”vieglākas dzīves meklētāji” no laukiem, kam te ne legāla pieraksta, ne attiecīgi arī kāds formāls atbalsts pienācās… Un arī vietējiem – pilsētas iedzimtajiem, kas kaut kādu, tai skaitā no pašiem neatkarīgu iemeslu dēļ (slimība, bezdarbs, dzīvesbiedra zaudējums) nonāca dzīves melnajā svītrā un attiecīgi kādā parādu bedrē, jau daudz labāk neklājās… Neteikšu, jo īsti nezinu, kā ir tagad, bet vismaz pirms dažiem gadiem nekādas loģiski secīgas rīcības un atbalsta šādās situācijās nebija. Loģiskas tādā ziņā, ka, piemēram, par ilgstošu nemaksātāju, kam ir smaga slimība vai mazgadīgi bērni, pirms izlikšanas draudiem un tiesas vispirms uzzinātu un, iespējams, rīkotos sociālais dienests… Lai gan… Arī tagad taču ir tā – nav iesnieguma sociālajā dienestā, nav problēmas un arī atbalsta nav… Un ja cilvēks nevar, nezina vai baidās rakstīt iesniegumu?…
Bet, noliekot malā šos it kā ”individuālos gadījumus” un atgriežoties pie labi zināmās patiesības, ka viss maksā tik, cik maksā, manuprāt, ir vērts arī uzdot jautājumu: vai tiešām viss, kas mums nepieciešams, tiešām maksā tik, cik no mums par to prasa? Pieredze liecina, ka nebūt ne. Nu, piemēram, kā vēsta pēdējais Satversmes tiesas spriedums, izrādās, prasīt samaksu par tā saukto ūdens patēriņa starpību no tiem, kas trīs mēnešus nav noziņojuši par savu patēriņu, ir nelikumīgi. Nelikumīga savulaik izrādījās arī Tukuma domes gribēšana iekasēt atkritumu maksu par dzīvojamās platības kvadrātmetriem nevis par atkritumu ražotāju skaitu. Par atkritumiem runājot, nelikumīga izrādījās arī maksa, ko «Piejūra» ar toreizējā atkritumu savācēja «Eco Baltia vide» starpniecību no iedzīvotājiem iekasēja kā dabas resursu nodokli, bet tā arī valstij nenomaksāja…
Jāatzīst, tieši atkritumu apsaimniekošanas tarifu jautājums, par ko rakstām laikraksta ceturtajā lappusē, arī bija iemesls šīs slejas pārdomām un atziņai, ka, spriežot par visvisādiem tarifiem, īpaši svarīgi pajautāt, vai viss, par ko maksājam, mums tiešām ir nepieciešams? Un, ja konkrēti, tad esmu pilnīgi un galīgi pārliecināta, ka lai nu kas, bet izglītības speciālists mūsu tiesas procesos ieslīgušajā un ar gaužam sliktu reputāciju apveltītajā «Piejūrā» tiešām nav vajadzīgs! Un, piedodiet, nav arī tie laiki, kad visi bijām gana nezinoši un skaidrojumam pietika ar maģisko ”mēs jau te neko, to jau Eiropa prasa”… Tiešām? Tie, kas krāpušies ar it kā pārstrādātiem atkritumiem, tie, kuru dēļ nu jāver vaļā šūnas un jāpāršķiro jau noglabāti atkritumi, nu mācīs, kā un ko šķirot?! Un, ja pareizi sapratu, tas izglītotājs jau tur tagad tiek algots, uzsveru, – par mūsu naudu algots, lai arī neko no izglītošanas pat tuvumā neesam redzējuši!? Un par n-tiem miljoniem, kurus arī mums nāksies maksāt, tiek plānota īpaša atkritumu vākšanas izglītības centra būvniecība?! Lai mācītu ”dumjos” pensionārus?! Un to Eiropa prasa? Neticu! Un pat ja tā, tas ir stulbi. Un stulbi lēmumi, turklāt vēl par savu naudu nav jāpilda! Tie ir jāapstrīd un jāatceļ! Tieši tam taču mums ir mūsu ievēlētie priekšstāvji, vai ne?
Vai tad viņi te lasa tos spriedelējumus un vai būs kada darbiba?Jēga maza no tiem priekšstāvjiem,tā arī šo gadu laikā neviens nav kāju spēris ārpus savas komforta zonas.Vai tiešām deputātiem nebūtu jātiekas ar iedzīvotājiem,jāizin viedokļi,vajadzības,problēmas?Tās konsultatīvās padomes ir tāda savējo satikšanās.