Šķiet, ka manas cerības par saprātīgu un oligarhu ietekmes nepiežmiegtu valdību izplēn "koalīcijas kompromisu cīņās". Oligarhi (-s) gavilē, mēs – tautas vairākums – turpinām atbalstīt "banānu" (nereālo labumu) dalītājus, bet it kā saprātīgie valdības cilvēki demonstrē kuslu nevarību. Un laikam jau tāpēc, lai ietu vieglāko – vēl dzīvās govs (nodokļus maksājošās tautas daļas) stiprākas slaukšanas – ceļu, tam visam pa virsu jaunie «Latvenergo» tarifi. Nu, labi, būtu vēl godīgi pateikuši – pietrūkst naudas, tīkli sagrauti, galu galā – ja reiz nesamazinām pabalstus un pensijas, nav kur citur naudu ņemt! Būtu kaut teikuši, ka pieliks savdabīgu elektrības nodokli. Bet, nē, tā vietā sāk kaut ko totāli gvelzt par apsildāmiem baseiniem, mājas terāriju un citām elektriskām izvirtībām! Par kādu gan muļķi jāuzskata tauta, mēģinot ieskaidrot, ka 100 kilovati mēnesī ir īpaša ekstra! Vai arī tiešām kāds tur – augšā, ir tik attālināts no reālās dzīves, ka domā – trīs iļjiča spuldzītes un ledusskapis (un arī – tikai vasarā) – ir vienīgā Latvijas mājsaimniecības "elektriskā ierīce" un viss, kas vairāk, jau ir "nīstamās buržuāzijas" pazīme!?
Ai, nav jau ko pa tukšo vārīties, jo tomēr domāju, ka tā nevar palikt un nepaliks – it viss, kas novests līdz tādam absurdam, pašiznīcinās. Žēl tik, ka visnotaļ attīrošā palu straume sev līdz aizrauj arī šo to noderīgu. Par piemēru, kā tas ar absurdām, nesakārtotām lietām notiek, varētu kalpot arī pašreizējie vairākos miljonos latu mērāmie parādi par apkuri. Negribējām redzēt banku atbildību nekustamā īpašuma burbuļa radīšanā, negribējām redzēt, cik nesakārtota daudzviet ir komunālā un apkures saimniecība, cik neelastīga sociālā atbalsta sistēma, tagad esam un būsim spiesti domāt. To taču šobrīd redzam skaidri – bez apkures Latvijā dzīvot nevarēsim! Varbūt arī tādā pašā garā jāpagaida, lai vairums iedzīvotāju pāriet maksājumu un nodokļu "pelēkajā zonā"? Vai vēl labāk, lai pensijas varam samaksāt tikai tad, ja nemaksājam algas ne Saeimas deputātiem, ne partiju ielikteņiem valsts uzņēmumos. Un tas nemaz nav absurdi. Tās ir tieši saistītas lietas.
Man vairāk nav ko teikt, tas raksts no redaktores ļoti pārsteidza, bet tas līdz nākošajām vēlēšanām, vai varbūt dzīve noliek visu pa plauktiņiem.
Mazpilsētas galvenais punduris ir labs cilvēks, jo viņš zog, bet dod arī citiem un tas ir pats galvenais iemesls kāpēc par viņu balsoja lielākā daļa viņa vēlētāji. Tiem cilvēkiem ierunājoties vien par šo punduri acīs parādās dzirkstelīte, tikai žēl ka tā dzirkstelīte izrādās nāk no galvas iekšpuses kur gruzd izžuvušas skaidas!!!!
Ko mēs katrs viens esam gatavi maksāt par godīgāku un taisnīgāku valdīšanu. Par tādu valdīšanu, kur viena taisnība un viens likums visiem. Būt atbildīgam , domājošam un pilsoniski aktīvam šodien mūzu tēvu zemē- Latvijā , vienlaicīgi nozīmē maksāt cenu. Es esmu gatava maksāt, bet vai man ir pietiekoši daudz atbalstītāju? Vai mani nesadedzinās uz sārta, kā to darīja viduslaikos, tikai par to, ka man ir zaļas acis un es ar tām redzu , to ko redzu, nesaskaņojot redzēto ar priekšnieka viedokli? Domājot par savu atbildību, savu bērnu priekšā, ne katrs mēs spējam saskatīt ideālu piepildījumu nākotnē un maksāšanas vērtību šodien, jo bērni prasa maizi, siltumu un drošību, jau šodien.
ja’, bet kāda tad ir izeja? vai tikai atstājot savu zemi, vai?
Nu, nē, nekur es nebraukšu, pasauli jau var mainīt arī citādi. Un, domāju, ka es daru un arī turpmāk darīšu visu, kas ir un reizēm arī īsti nav manos spēkos… Domāju, ka ikvienam cilvēkam, kamēr viņš vien ir dzīvs, tāda iespēja, kaut visniecīgākā, tomēr ir – izdarīt izvēles. Un kāpēc gan tās nevarētu arī pa druskai pasauli darīt labāku?… Un vēl – ticu un arī esmu pieredzējusi – pamaini attieksmi pret lietām, un tās tiešām mainās!…
Bija reiz tāds onkulis, kurš situācijā, kad ”augšas vairs nevar” un ”apakšas vairs negrib”, norādīja skaidru ceļu – viņaprāt, vienīgā izeja bija revolūcija. Bet tādā gadījumā jāparādās Latvijā sabiedriskam, politiskam spēkam, kas gatavs vest tautu cīņā pret nīstajiem valdītājiem. Mierīgākais ceļš? Atrast metodi, kā aizklaudzināt līdz valdībai savas prasības un stāstus par dzīves realitāti ārpus Saeimas un valdības nama sienām. Tikai es nezinu, kāda šī metode varētu būt. Jo tur mīt kurli cilvēki, diemžēl. Un vienlaikus vajadzētu pētīt fenomenu, kādēļ vienkāršs cilvēks, tikko nonācis deputāta krēslā, vairs nesaprot šo skarbo dzīves realitāti.
Augšas nevar? Viņas var , kamēr kontā ienāk kāda nauda, tikmēr viss ir labi. Es iztēlojos situāciju, kad pašas, pašas augšas paliek bez griežamā un tad sūtu malējo paskatīties, vai tiešām visi jau aizbraukuši un savus kalpus vienus pie tukšas siles atstājuši?
Vienīgais risinājums šeit ir viņus visus kopā sadedzināt uz sārta, tikai tā no tās sērgas var atbrīvoties.
Neviens normāls un izglītots cilvēks šajā valstī netiek nevienā svarīgā valsts amatā, nevienā valsts uzņēmuma amatā netiek strādāt neviens zinošs cilvēks, visur tiek stūķēti savējie, kas rauš naudu, tam kas viņus tur ielicis un pats par to arī saņem lielu naudu! Tikai un vienīgi viņus visus sodot ar nāvi (sadedzināšanu uz sārta) var kaut ko atrisināt!l
Zojai pieckājei. Pāri gan nevajag nevienam darīt. Pietiktu, ja pilsoņi paši pieprasītu savas ar likumu noteiktās tiesības. Pats no sevis jau nekas nenotiek.
Lielisks ziedojums dieviem un pašattīrīšanās pašu vidū.
Mēs maksājam:
1. nodokļus valsts uzņēmumu un administrācijas uzturēšanai
2. par pakalpojumu un patēriņu
3. vēl par pārtēriņu izgudrojuši….
Tad, cik reizes par vienu un to pašu mums Latvenergo jāpārmaksā, tikai tādēļ, ka valsts uzņēmums un sabiedrības slaucamā mašīna? Arī CSDD.
Kāpēc sods jāmaksā jau no 1200 kW?
Varēja tūlīt uzlikt pēc pirmā vai 10 kW
Uz lēģeriem mūs komunisti dzina,
un varmācīgi ņēmās pārkrievot,
Nu pašu zemē brāļi iznīcina,
kas amatus un naudu nozagt prot.
Kas brīvība, spriest bezdarbniekam grūti,
lai kartupelis, ūdens malks lai spirgts,
No tribīnes, kas auro pilnu krūti,
nav brālis mums, bet svešķermenis ir.
Ai Latvija, tu manā sirdī rēta,
ai mana tauta, jāta čakarēta,(Dimiters)