Vērtējot valsts attīstības iespējas, katra uzņēmēja, darbinieka, katra mierīgā iedzīvotāja ieguldījumu tajā, arvien vairāk cilvēku gatavi diskutēt par it kā jau labajiem darbiem. Jo "tie labie" vien no ārpuses tādi izskatoties, bet iekšpusē viss esot vecs un sapelējis. Un arī mūsu novados dažādu ne-darbu saraksts esot izstiepies garum garš. Vieni vaino uzņēmējus, kas izturas nejēdzīgi pret darbiniekiem, citi – darbiniekus, kas padara savu darba devēju par muļķi. Citi – mierīgos iedzīvotājus, kas kā leļļu teātrī – kamēr nerausta aukliņas (pašam sētu neizbrauc un virsū netriecas), ir klusums un miers.
Piemēram, kamēr iedzīvotājiem iesaka samierināties ar neērtībām "ūdens un kanalizācijas" projektā, jo bez rakšanas tīklus neielikt, un kamēr viens pēc otra darbu termiņi tiek pagarināti, jāsecina, ka tikai muļķiem mūsu valstī noteikta astoņu stundu darba diena, visiem pārējiem, lasi – ūdens projektā strādājošajiem, tā daždien vispār nesākoties vai arī regulāri tiekot saīsināta. Vai arī – nupat esam uzzinājuši, ka pirms dažiem mēnešiem rekonstruētās, bet nu jau bedru pilnās tranzīta ielas bojāejas iemesls arī esot cilvēciskais faktors – kāds ne to redzēja, ne to izdarīja, ne to atveda un ne to uz ielas uzlika. Un – nākamvasar iela būs slēgta atkal! Vai aktuālais "ietvju jautājums", kas tukumniekus satracinājis ar to, ka kāds sēž kabinetā, iedur pirkstu kartē un nosprauž pārēju, cits, tikpat garā spēcīgs, apstiprina, un – uz priekšu, nelaime… Savukārt cita lasītāja stāvlaukumā nolūkojusi, kā vīri no marķētām automašīnām mainās ar degvielas kannām. Viņai šķitis, ka to saturs varētu būt zagts, tāpēc savu jautājumu – kā gan darba devējs neredz, ka viņu apzog – uzticēja redakcijai.
Tas viss kopā rada vienu jautājumu – kas notiek? Kā var nemanīt, ka objektā nestrādā, ka slikti strādā vai zog? Kā var tā būt, ka noliet no dienesta mašīnas bāciņas degvielu nozīmē to pašu, ko brokastis paēst, bet "aizvest" no objekta grants kravu tikpat kā divus pirkstus…? Laikam vispirms jāatbild uz šiem jautājumiem. Un tad arī par valsts attīstību varēsim spriest.
