Rīt – visu Mīlētāju diena. Turklāt, kā ziņo vēsturiskas atsauces, īpaši tā veltīta mīlētājiem, kurus vieno svētās laulības saites. Vai vismaz tiem, kas pēc tām tiecas, nevis atrunājas ar noraidošu: "Vispirms pamēģināsim, varbūt nekas nesanāk…"
Kā redakcijā nolemts, tieši par mīlestību arī jāraksta šī sleja. Atzīšos – grūts uzdevums. Ne tāpēc, ka mīlestību nepazītu, tai neticētu vai šobrīd it nevienu nemīlētu. Vienkārši – šis nu ir temats, kur bez personiskās pieredzes piesaukšanas vai iejaukšanas grūti iztikt. Bet kur pieredze, atmiņas, tur tikai solis un – arī moralizēšana un pašapmāns. Sak, es gan zinu, kā tās lietiņas notiek… Un pat ja tā, ko tad prātīgu tik īsā rakstu galā par pašu svarīgāko dzīvē vari uzrakstīt?! Droši vien tieši tāpēc mūsu laikraksta žurnālistiem neklājās viegli, vienu otru novadā labi zināmu, acīmredzami mīlošu un šo to svarīgu par mīlestību noteikti zinošu pāri pierunāt uz atklātu sarunu laikraksta slejās. Pārāk personisks, varbūt arī trausls un lolojams ir daudzveidīgais brīnums – Mīlestība. Žēl, jo piemēriem, īpaši – labiem piemēriem, ir kāda ļoti jauka īpašība – tie ne tikai ļauj izvērtēt un salīdzināt paša pieredzēto, bet arī dod cerības – redz, ir taču cilvēkiem izdevies!… Un izdosies arī man, iespējams…
Bet, atgriežoties pie personīgās pieredzes, jāteic, ka varu vien mēģināt apgāzt vai apstiprināt vispārzināmas patiesības. Dažas no tām. Piemērām, saka, ka jaunības mīlestība akla un zibenim līdzīga, kā dzejnieks raksta – "atnāk balta, uzliesmo un – nosit". Nekā nebij`, manējās nākušas palēnām – vērtējoši, vairāk ar bailēm, ne uzticēšanos. Vairāk kopā ar iedomu tēliem (Ak, maldinošās, kaudžu kaudzēm izlasītās grāmatu kaudzes!) un, kā vēlāk izrādījās, vientulīgām cerībām. Saka, ka vēlāk, jau prātīgākos gados, mīlestība kļūstot tāda kā rēnāka, vairāk ar atbildību un materiālo ieinteresētību, stabilitāti balstīta. Nekā nebij` – To sajūtu – "ar taureņiem vēderā", ar teju vai ļimstošu sirdi un soļiem – pusmetru virs zemes – es atceros labi… Saka, ka var arī dzīvot bez mīlestības, vien pietiek ar darbiem un pienākumu. Nekā nebij`. Cik ilgi melnbaltā pasaulē dzīvosi?!…
Visiem krāsainu pasauli vēlot un – ne tikai svētā Valentīna dienā,
