Nu re, valdības veidotāju kašķi un čammāšanās nu jau kā tāda no kalna krītoša sniega pika sāk apvelties ar aizvien lielākām nepatikšanām, protams, vislielākajā mērā mums – pilsoņiem parastajiem.
Kā pagaidām izskatās, cīniņš par amatiem tiešām būs palicis tikai primitīvas amatu un ”naudas kanālu” izsišanas līmenī, jo visas sarkanās līnijas beigušās tikai pie likuma par svētajām laulības saitēm. To kā ar mietu pa pieri apliecina arī darbu dalīšana Saeimas komisijās. Vēl jau nav atbildēts, kā Centrālajai vēlēšanu komisijai klaji melojusī tiktokere Grevcova vispār ir varējusi kļūt par Saeimas deputāti, bet viņa jau gatava noteikt, kā tagad un turpmāk strādāt Latvijas medijiem, kā sargāt mūsu informatīvo telpu, kā ierobežot (vai tomēr ne?) melu izplatītājus, dezinformētājus, mūsu valsts nīdējus. Bet kā gan viņa to varētu, ja pati līdz šim visai dāsni pa labi un kreisi, tai skaitā naidīgu valstu Baltkrievijas un Krievijas propagandas medijos klāstījusi, cik mūsu Latvija ir neizdevusies valsts, cik tajā grūta un neiespējama dzīve?!… Jā, un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komiteja starp citu ir tā, kas lemj arī par reliģisko un dažādu sabiedrisko organizāciju darbību. Diez, kāds tad būs tās galējais lēmums, piemēram, par Latvijas pareizticīgo baznīcu, par tās atbrīvošos no Krievijas patriarha virsvadības? Ko un kā par sava atbalstītāja Ļedjajeva draudzes ierobežošanu lems laikam nu jau bijusī uzņēmēja un Šlesera partijas darbone Linda Liepiņa?… Un līdzīgi jau ir arī ar citām Saeimas komisijām, kurās valdošajai koalīcijai nu ir mazākums. Turklāt ne jau tāpēc, ka tiešām cilvēku trūktu, bet gan tāpēc, ka darbs Saeimā šobrīd palicis otrajā plānā. Bet tas nozīmē, ka teorētiski un, ticams, ka arī praktiski var tikt bloķēti ļoti daudzi lēmumi, kas nepieciešami, lai ”sapņu grāmatā” jeb valdības vēlmju deklarācijā tagad ierakstītie darbi kādreiz arī tiktu ieviesti dzīvē. Patīk vai nē, bet mēs dzīvojam parlamentārā republikā, tāpēc galvenie nav vis ministri, bet gan Saeimas deputāti…
Vēl viena liga, kas, kā tagad jau redzams, valdības iztrūkuma dēļ ir atnākusi līdz mums, ir valsts budžets. Pareizāk, tā neesamība un viss, kas ar to saistīts. Tā, piemēram, mūsu pašvaldībā tāpēc runā, ka pie sava budžeta, iespējams, varēs pieķerties… nu kaut kad februāra beigās, martā… Jā, domē lielu uztraukumu šobrīd par to neredz, jo nav jau pirmā reize, kad jāturpina darbs ar tā saukto tehnisko budžetu jeb ”tāpat, kā līdz šim”. Bet patiesībā tas nozīmē, ka, iespējams, arī šajā gadā nekāda normāla darba apvienotā novadā nebūs. Vismaz tajās jomās, kur finanšu sadalījumā ir bijies iespējams tā – pa durvju spraudziņu – ieskatīties. Tā, piemēram, šķiet, ka liels ķīselis ir kultūras jomas finansēšanā. Nu, kaut vai tāpēc, ka nozarē strādājošie neko par to, kas un kā būs, daudz nezina, bet atbildīgie runā, ka skaitļus jau nevar tā atklāti nevienam daudz rādīt, jo ”tas jau tik tāds darba variants”. Bet tajā pašā laikā jau zināms viens ļoti strikts pamatprincips, proti, ka naudu kultūras namiem nekādā gadījumā nedalīs, vadoties no cilvēku skaita noteiktā teritorijā. Varbūt tas tāpēc, ka nekādi nevar izdomāt, kā lai Kandavai (pēc PMLP 2022. gada jūlija datiem 3638 iedzīvotāji), tās kultūras centram piešķirt tikpat līdzekļu, cik kultūras namam Tukumā (18 019 iedzīvotāju)? Bet varbūt ar vārdiem ”iedalījums pēc lieluma” tomēr jāsaprot kultūras iestādes ēkas kvadrātmetri? Nu tad jau laikam konkurenti lielākas līdzekļu daļas saņemšanai varētu būt Zemgales kultūras pils un Šlokenbekas muiža… Kā plānot darbus, pirkumus, dzīvi galu galā, ja nezini, cik tev vispār kabatā (budžetā) naudas?! Un šis ir tikai viens piemērs un tikai vienā nozarē, kas visai spilgti atklāj, ka viena kavēšanās un neizdarība aiziet pa garu un ”visu pagastu” kavējošu ķēdīti. Bet ir taču arī visvisādi projekti, kas bez budžeta buksē gluži kā nobloķētas piekabes…
Un vēl. Pilntiesīgi lemtspējīgas valdības trūkuma dēļ vēl nedrošāka ir palikusi gan uzņēmēju darbības vide, gan atjaunojamās enerģijas ražošanas attīstības iespējas. ”Pagaidiet, pagaidiet, turpiniet, kā līdz šim, (gan jau) darba spēka nodokļus samazināsim, tarifus ierobežosim, atbalsts būs… gan jau,” sola politiķi, esošie un it kā pat topošās valdības locekļi. Bet šitie solījumi bez reālas pilntiesīgas valdības daudz neko nepārliecina, tāpēc daudzi mazie uzņēmēji jau tagad, nesagaidījuši solītās nodokļu izmaiņas, paziņo, ka darbu beigs. Savukārt mājsaimniecības steidzas attiekties no jau ieplānotajiem saules paneļu projektiem…
Tādas, lūk, ir acīmredzamas un, var teikt, tūlītējas sekas, manuprāt, bezatbildīgiem un tukšiem ķīviņiem, veidojot jauno, bet joprojām krīzes laiku valdību.
Jau atkal izpaužas tas, ka un kā it kā pareizu vārdu bārstīšana nobloķē sakarīgu, konstruktīvu darbību valdības veidošanas procesā. Var jau TĒLOT pareizos, bet, ja to dara slikti, tad neviens nenoticēs, ka te ar pareizību vispār ir kāds sakars.
Citāts no raksta: “Patīk vai nē, bet mēs dzīvojam parlamentārā republikā, tāpēc galvenie nav vis ministri, bet gan Saeimas deputāti…” BET! Ministrus taču arī virza galvenokārt no ievēlēto deputātu puses un ar viņu akceptu, ja ministrus kā profesionāļus pieaicina no malas. Tātad! Cik tad nu atbildīgi un operatīvi darboties spējīgi ir tie mūsu iebalsotie deputāti, ja jau t.s. koalīcijas partijas auž katra savas intrigas? Domāju, ka AS speciāli velk laiku, lai, visiem termiņiem beidzoties, prezidents par valdības sastādītāju un premjerministru izraudzītos kādu no viņiem. Savukārt JV (un prezidents) mēģina izdabūt cauri savas intereses ar enerģētikas ministru, tāpēc piekrīt AS prasīto ministru biedru posteņiem, cerot, ka tad AS beidzot neliks sprunguļus riteņos un nomierināsies. NA, kā vienmēr, ir it kā diplomātiski, visu novēro, bet var gadīties, ka visnepiemērotākajā brīdī nodos kādu no koalīcijas biedriem. Un tas vēl ir tikai sākums! Neaizmirsīsim, kādi spēki sēž opozīcijā! Kad beidzot ministri sāks darboties, tad tikai redzēsim, kādu akceptu viņu darbam dos opozīcija! Vārdu sakot, deputāti, kam vajadzētu būt priekšzīmei mūsu sabiedrībai, uzskatāmi parādīs, kā nevajag uzvesties jeb parādīs, kā jārīkojas, lai neko jēdzīgu nevarētu panākt un izdarīt, un kā jebkuru labu ideju sabojāt! Tā nu izpaužas tā deputātu kalve. Pēc tās jebkurš sakarīgs cilvēks kļūst par neko nevarošu. Un nevajag brīnīties, ka, nonākot TAJĀ namā, visi kļūst citādāki nekā pirms tam.
deputātiem akūta kļūst lielummānija, sajaukta ar sklerozi. Šīs diagnozes, protams, daudziem bijušas jau pirms ievēlēšanas deputātos, bet tad izpausmes nav bijušas tik spilgtas. Tikko ievēl, tā slimība uzliesmo spilgtām liesmām. Pirmkārt, aizmirstas, ka viņi ievēlēti strādāt valstī dzīvojošo cilvēku labā. Otrkārt, kaut gan viņi ir deleģēti KALPOT, viņiem liekas, ka nu ir kļuvuši par gigantiskiem priekšniekiem ar plašām pilnvarām un iespējām. Un tā vietā, lai ķertos pie reāla vajadzīga darba (par kuru tad nu atļaujas aizmirst), viņi iedomājas, ka var nerrot sabiedrību, kā tik iegribas… Nu un mēs, kas viņus esam ievēlējuši, viņiem klāt vairs īsti netiekam… Vērojam no malas, dusmojamies, bet galvenie aktieri darbojas pēc sava scenārija…
nu ko var darīt…reti jau kuriem slimība nepielīp
Tagad tādi laiki – visādas infekcijas, vīrusi un baktērijas… Aktuāla būtu vakcīna speciāli deputātiem – pret to sklerozi, sajauktu ar lielummāniju, pret negausīgu varaskāri un shēmošanas tieksmi.
Visspilgtāk šajā sakarā 14. Saeimā izceļas partija ”Krievija pirmajā vietā” (Šlesera partija), ”Nestabilitāte” (Rosļikova partija). 13. Saeimā izlēcēja bija ”Nesaskaņa” (Urbanoviča-Ušakova partija). Ironiski, ka Putina galma padomnieks karam Ukrainā ir Ušakovs. Krievijā ir tāds Nila Ušakova uzvārda brālis. Kaut kā jocīgi uzvārdi sakrīt…
Ja jau mums būtu politiķi…..,līdz šim redzami spicē ielikti politekonomisko bandu peškas….
Visur tā ir,vienalga kurās trepītēs…ir ielikti ielikteņi un lojāli varai.Nekas mūsu prātos nemainās.Katram savs krekls tuvāks.
Pafilozofēšu par jēdzienu SPĪTĪBA. AS un AS piekritēji spītībā un valdības veidošanas kavēšanā apvaino Kariņu. Bet viņi speciāli aizmirst bildes otru pusi (tātad piekopj vistīrāko demagoģiju): vienas puses spītība var izpausties tikai tad, ja arī otrā (trešā, ceturtā un…) pusē pretim stājas to pušu spītības.Viena Kariņa spītību neviens i nepamanītu.
Un kā tad izpaužas Kariņa spītība? Viņš, lūk, ne tajā secība grib izskatīt jautājumus.- sak’ ministru vārdus nekādi nevar nosaukt, pirms nav apskatīts tas un tas, un vēl tas (tajā arī laikam bija sava secība). Bet dzīves (un matemātikas) patiesība ir tāda, ka, mainot saskaitāmo kārtību, summa nemainās! Par visu, kas jāizrunā, var runāt arī tad, kad ieskicētas konkrētas personālijas, kā to gribēja Kariņš. Tad šīs sarunas gan par finansēm, gan par to, ko var izdarīt ar šīm finansēm kļūtu vēl konstruktīvākas, nekā tagad pļurkšķot plašā barā. Turklāt, ja lielos vilcienos prioritātes valdības darbam ir uzstādītas, tad par precīzākiem soļiem labāk varētu runāt tieši tad, kad katras ministrijas priekšgalā jau būtu vizualizējama konkrēta persona. Kam tas traucētu? Tas, nezin’ kāpēc, traucētu tikai AS… Vai te vistrulākajā veidā neizpaužas tieši AS spītība, kuru viņi maskē ar visādām IT KĀ pareizām atrunām?Jā, par to, ko saka AS, jārunā būs, bet kāpēc to traucētu darīt ministra konkretizējums? Un te arī ir īstais AS uzvedības iemesls: speciāla laika novilcināšana, lai parādītu, ka Kariņš nav spējīgs sastādīt valdību, un prezidents tad teiktu, ka tā jāsastāda viņiem. Un – smaidīgie zobi būtu zirgā! Bet vai uz citiem zirgiem lepni sēdēsim arī mēs – valsts iedzīvotāji, galīgi nav skaidrs… Jā, ir vajadzīgi uzlabojumi uzņēmēju pūliņiem, bet tos jālīdzsvaro arī ar pārējiem, kas nav uzņēmēji… Varbūt AS ir spējīgs strādāt objektīvi un pozitīvi visu sabiedrības slāņu labā. Un šajā ziņā viņiem taču būs iespējas izpausties arī Kariņa vadītajā valdībā.Tā vispār vajadzētu būt bez variantiem ar jebkuru partiju priekšgalā. Taču iesāktās intrigas, liekulība un kašķi, ko provocē, manuprāt, visvairāk tieši AS, nav mums labi priekšvēstneši.
Un vēl nevajag aizmirst arī to, ka tagad, kad jau ir sastādītas dažādas komisijas, nāksies atkal visu vēlreiz pārspēlēt, jo daudzi no komisijām var kļūt par ministriem. AS ir noorganizējis īstu neracionālu haosu ar nepiedodamu laika zaudējumu. Un tas ir laikā, kad, kā paši teica, visu vajag darīt operatīvi… Es teiktu, ka staltie veči ir kārtīgi izgāzušies… Viņiem atliek tikai nokaunēties un laboties, bet redzēsim, ka viņi tik un tā centīsies izrādīties tie gudrākie! Un tas notiek jau pašā sākumā, kad darbs vēl nav sākts! Ko tad gaidīt tālāk no viņiem?
Vecus āžus diez ko nevar pārmācīt…kā iestaigātas takas,,,tā arī prot iet.
Nevajag lolot ilūzijas, ka kaut vienam interesē darbs valsts labā. Priekšvēlēšanu budžets ir ieguldījums, kas jāatgūst ar n-kārtīgu uzviju.
Kariņš, kā vienmēr grib visu ātri un uz bui dui. Tāpēc Latvija ir tur kur ir. D-rsā!
Ja nav konstruktīva domāšana, tad lai nelien kur nevajag.
Linda-docente “gudrības” bārsta?
Atskatoties uz 13.Saeimas sasaukumu, nevar aizmirst, kādas partijas tajā iekļuva, kādi bija šo partiju biedri. Īsi sakot, tas bija kārtīgs zooparks, kur katram zvēram ir savs raksturs, sava ēdienkarte utt. Un par premjerministriem varēja būt vesela strīpa zvēriņu no šī dārza – cits par citu krāšņāks. Turklāt viens otrs no pagājušās Saeimas arī šajā ir iekšā. Kāpēc tad neviens no viņiem toreiz nespēja neko saorganizēt? Iespējas bija. Kariņš bija vienīgais, kas ar savu rakstura mierīgumu varēja kaut ko izdarīt valdības izveidošanā un kopā saturēšanā. Un viņam nebija lieliska ministru komanda, bet gan, izvēlēšos tikai vienu epitetu, raibu raibie intriganti. Un no viņiem vairs nevajag prasīt atbildību? Tikai Kariņš viens palicis dažu komentētāju apetītei? Un tad priekš nāca arī pilnīgi neparedzēti apstākļi – epidēmija un beigās vēl karš. Kāds bija gatavs šādiem pavērsieniem? Nē, ministri no mūsu partiju zoodārza darbojās, kā nu kurš, tikai non-stopā neaizmirsdami aprunāt Kariņu,- te pārāk lēnīgs, te neizlēmīgs un pārāk maigs, un kāds tik ne,bet paši vāŗīja ziepes kā nu mācēja. Kariņam noteikti daudz labāk būtu veicies kā premjerministram, ja viņam būtu daudz sakarīgāka komanda un nebūtu šo negaidīto apstākļu. Tomēr viņš un viņa valdība noturējās 4 gadus arī šajos trakajos apstākļos. Vai būtu bijis labāk, ja būtu nācies gāzt valdību kopumā? Nebija taču alternatīvas!!! Kas tad būtu nācis vietā? Pat ja izsludinātu ārpuskārtas vēlēšanas, nekas labāks taču nebūtu bijis gaidāms!
Un tagad Kariņš no jauna ir deleģēts sakomplektēt ministru kabinetu. Cerot, ka nu viņa rīcībā būs konstruktīvāki cilvēki un zinot, ka viņam jābūt ar stingrāku vadības stilu (to maigumu taču viņam pārmeta!), viņš arī izvirzīja savu dienas kārtību pārrunu vešanā. Un atkal nav labi: nu ir par spītīgu!
Bet spītēšanās jau šajos komentāros ir skarta un apspriesta.
Cik ļoti gribētos, ka mūsu valdība būtu laba komanda, kura, pirmkārt, būtu godīga un ieinteresēta strādāt valsts labā, nevis savas algu palielināšanas un korupcijas virzienā! Un ar labu komandu jebkuŗš premjerministrs būtu labs un viņam būtu viegli strādāt un sastrādāties. Un Kariņš nav autoritārs psihopāts atšķirībā no viena otra, kas bija iepriekšējā sasaukumā un varēja būt premjerministrs…
I’m still learning from you, while I’m making my way to the top as well. I absolutely liked reading everything that is written on your blog.Keep the information coming. I liked it!
Good day! This is my first comment here so I just wanted to give a quick shout out and say I genuinely enjoy reading through your blog posts. Can you recommend any other blogs/websites/forums that cover the same topics? Many thanks!