– Opā! – psihoterapteits Viesturs Rudzītis ir devis iemeslu parunāt par daiļo dzimumu ārpus ierastajiem svētku datumiem; šoreiz gan nedaudz citā kontekstā, ko vairums sapratuši vienkārši – sieviete jāsit sievietes pašas labā. Rudzītis par to runā tādā kā jautājuma izteiksmē, izvirzot problēmu, tomēr jautājums prasa vien apliecinājumu – nekas labāks taču nav izdomāts?… Ja ar varu neierādīsi sievietei viņas vietu – pie pavarda, gultā vai vēl kur, tad viņa – sava Dzemdes trakuma un Dievišķīguma pārņemtā, uzvarēs un pasaulē iestāsies haoss. Atdzims matriarhāts un to tā izrietošais femīnais sviests, – tā Rudzītis.
Bet nu – aicinu jebkuru tradicionāli seksuāli orientēto aizdoties uz kādu ļoti zilu bāru, padienēt armijā vai pasēdēt gadus aiz restēm un tā – uz savas ādas jūtamāk – izprast, ko nozīmē tikai vīriešu sabiedrība – kā tur rokas darba nebijās, vai nu varu vai gultas partnerus dalot… Nē, no Dieva ielikts, ka šī pasaule ir duāla un vienam bez otra neiztikt, tomēr – par ko tad gaužas Rudzītis? Vai tiešām jūtams, ka daiļais dzimums nesaudzīgi iekaro varas pozīcijas? Atzīšos, – neesmu smalki iedziļinājies dzimumu sadalījumā dažādu valstu valdībās, tomēr šķiet – kopumā tās arvien rūc basā vai tenorā, bet soprāni un alti ieskanas tikai retumis. Joprojām gribas domāt, ka sievietes ir vājais dzimums… Protams, ir dāmas, kas savu sirdsāķīti i Munameģī uznesīs, tomēr vecvecais iedalījums – klausīt tam, kurš lielāks un stiprāks, joprojām spēkā. To apliecina arī pētījumi par to, ka vairāk respektējam lielāka auguma cilvēkus un tie kaut kā pašsaprotami saņem arī lielāku algu, nekā mazāk raženie līdzcilvēki. Lai nu ir dāmas, kas pašapzinīgi paziņo, ka nevēlas bērnus, nevēlas dzīvi izniekot pie pavarda un tādā garā, tomēr vairums joprojām dara to, kas pa prātam Rudzītim – audzina bērnus, gatavo ēdienu, kopj māju utt. Vai tāpēc pienācis brīdis atgādināt, ka bez vardarbības nevar? Ka regulāra vardarbība varbūt nav vardarbība, jo atkārtojam jau tikai to, kas labs un derīgs?… Nezinu, ko nu jau bijušais Rudzītis izmeditējis par vardarbību, es šo lietu gribu nocirst saknē – visi sūdīgie rudzi jeb nebūšanas dzīvē tik dēļ vardarbības. Vardarbībai nevar būt dzimuma dalījuma – neticu, ka vīrieši tie Dieva dēli, kam jātur grožos Zemes meitas, bet, ja tā notiek, tad varbūt tāpēc tik maz miera šodienas vīrišķajā pasaulē?…
Jā, šoreiz Rudzītis sevi ir pats sevi pārspējis. Miagā provocēšana bij izcili neveiksmīga. Bet Ventam savukārt, spožs stila un satura gabaliņš.
Vai sievietes,kas nevēlas bērnus,nav pielīdzināmas personām,kas ir lepni par savu orientāciju,un kurus šī sabiedrības lielākā daļa gatava izdzīt no valsts..utt.
Sabiedrībā pa lielam visi ir vardarbīgi..pacel tik problēmu!!!
Jautājums, kāpēc sieviete negrib bērnus, ir jāuzdod jums – rūķiem. Bet atbilde varētu būt aptuveni tāda, ka uz Latvijas vidējo vīrieti – rūķi – totāli nevar paļauties. Tātad sievietei-bērnu gribētājai ir jābūt gatavai ar visu tikt galā vienai pašai, jo arī valsts ar bezatbildīgo rūķu armiju īsti nevar un arī negrib tikt galā (paskat vien, cik milzumdaudz parādnieku alimentu piedziņas kantorim, turklāt situācijā, kad alimentu apjoms nekādi nav samērojams ar bērnu reālajām vajadzībām)… Starp citu rūķi, tā kā esamu sniegbaltīte pieklājīgos gados un ar kuplu bērnu pulciņu, vari man ticēt – zinu, ko runāju.
Piekrītu Sniegbaltītei:) Ar tiem rūķiem nekad neko nevar zināt, kā ar bitēm………
Štruntīgus rūķus esat satikušas
Ir dzīve tikai kāršu spēle,
pats Liktens tajā kārtis jauc.
Uz laimi visi cer, kas spēlē,
Bet………….
tas kā Tu domā jau liecina,ka esi sniegbaltīte….
mazliet skaista un dziļi,dziļi sirdī nelaimīga.
Tādas sabiedrībā izceļas un savējiem skaitās vismīļākā.
😀 padod tik sniegbaltītēm vaļu….
vispār jau pareiza vien Rudzīša doma ir..Vajag iet vēl tālāk-jātur sniegbaltītes ir ķēdītē…no guļamistabas līdz virtuvītei:DD
Negribu aizstāvēt Rudzīti!
Bet nezinu kāpēc, vardarbība ir bijusi un šķiet būs mūžīga. Aicinu aizdomāties par to, ka bieži vien audzinoša rakstura pasākumi ar mēŗķi, piemēram, bērnam iemācīt matemātiku, var būt/šķist vardarbīgi. Arī man skolotājs lika iet pie tāfeles, lai gan man to bieži negribējās darīt. Tad nu šis skolotājs, lietojot gan burkāna, gan pātagas (pateiks vecākiem, dabūsi sliktu atzīmi utt.) principus, piespiež man mācīties. Jautājums, ko uzdod Rudzītis, faktiski retoriski jautā, kur beidzas audzinošie (nomierinošie, pamācošie, robežu noteicošie) pasākumi, kas ārēji ir/ var būt vardarbīgi un kur patiešām sākas vardarbība ar mērķi ātrāk izbeigt konfliktu, nerisinot konflikta problēmas.
Izlasi nu, puis, Rudzīša rakstīto, arī pēdējās intervijās stāstīto, zini, tie viņa suņu murgi – par ”dzemdes trakumu un Dievietes sazvērestību, un vīriešiem, kas pakļaujas Dievietei (tie, redz, vārguļi, sievas neklapē)» – nav šaubu, te jau ir runa par diagnozi. Un, tā kā bijušais psihoterapeits uzskata, ka viņš joprojām var praktizēt, te, šķiet, jāiesaistās policijai un prokuratūrai. Citādi varētu gadīties, ka pēc viņa parauga miesnieks, kas domā, ka viņam smuki sagriezt gaļiņu izdodas, var būt arī labi praktizējošs ķirurgs…
Ir izlasīts, un 90% Rudzītim ir taisnība!
Nu izstāsti man muļķei, vardarbībā cietušajai,kādu Dievietes sazvērestību mans staigulis,dzērājs un par saviem bērniem gādāt negribošais kauslis vīrs apkaroja?
varbūt tapēc, ka esi bišķi nu kā lai pasaka tā maigāk….dieva dota????? Nevarīgā nabadzīte..Šādas gaudas ir dzirdētas N tās reizes-iemeslu sevī protams ka nemeklējam…vai ne?
Nu, nezinu gan, vai esmu nevarīte – bērnus izaudzināju, izskoloju, pati divas augstskolas beidzu, strādāju labi atalgotu darbu. Jā, bet tas viss pēc tam, kad no vīra aizlaidos… Pirms tam, puņķi, kreņķi, asaras, ne santīma pie dvēseles, neēduši un iebaidīti bērni, nezināmas izcelsmes slimības gan pašai, gan bērniem… Lūk, tiešām, Dievietes cienīga dzīve, vei ne?
Un jūsu stāsts par skolotājiem, kas piespiež mācīties, gluži nav stāsts par vardarbību.. Bet par vardarbību skolās, manuprāt, noteikti ir jārunā. Jo tā skolās un tieši no mūžam pēc lielākas algas brēcošajiem skolotājiem kļūst aizvien pamanāmāka. Bērni, redz, esot tādi un šitādi, grūti viņā, netiekot citādi galā… Bet katram, kas jebko par audzināšanu un pedagoģiju mācījies, dzirdējis, ir skaidrs, ka bērni un skolēni ir savu skolotāju spogulis. Un ko tad tai spogulī redzēt? Vairums skolotāju ir ar dzīvi neapmierinātas, nīgras un ķērcošas. Šķiet, viņām ne tikai riebjas bērni un pašu profesija, bet cilvēki kā šķira… Neiecietība, nīgrums, nevēlēšanās nopietni strādāt, arī neinteliģence un absolūts empātijas trūkums – tās ir šodienas skolotāja-vidējā pazīmes. Savukārt skolas sociālais pedagogs no sirdsgudra starpnieka un konflikta risinātāja ir pārvērties par policejisku ”arštantu”…
Diezin, vai tas ir tikai neapmierinoši zemo algu jautājums… Jo darba tak palicis mazāk – bērnu ta nav, pienākumu mazāk, bet brīvlaiks tas pats garais kā pirmsplūdu laikos, kad skolotājam pusi no iztikas bija jānopelna, kopjot zemi un audzējot lopus. Lūk, par to arī avīzē vajadzētu rakstīt, par to pašiem izglītības profesionāļiem runāt. Jo… ”cilvēks ir lielākā vērtība”, bet mūsu jaunais cilvēks aug ļoti vardarbīgā vidē, un skola šai ziņā ir līderpozīcijās, uzreiz aiz TV un datorspēlēm…
Piekrītu Par skolotājiem. Mani bērni katru dienu mājās pastāsta visu ko inčīgu par skolu un labākā daļa vienmēr ir par skolotājiem, viņu prastajiem tekstiem un viņu īpatnējiem gājieniem, kurus jaunā paaudze kā sūklis sevī uzsūc. Ļoti, ļoti zems inteliģences līmenis mūsu “gaišajiem prātiem”. To neviens algas pieaugums diemžēl nemainīs.
Galvenais, ka jūsu bērni izceļas ar inteliģenci! Bērni ir vecāku atspulgs, nevis skolotāju. Iesaku vecākiem dalīt ar 4 visu , ko jūsu atvase stāsta par skolotājiem. Neaizmirstiet vienu- stundās jūsu bērni nav ne čakli, ne mācīties griboši, bet atzīmi grib augstu par šā tā veiktu darbiņu. Pavirši un vāji veikti uzdevumi skolotājam redz ir jānovērtē bez maz vai uz 10. Ja tā nenotiek, tad sāk “dzejot” vecākiem, kādi tie skolotāji ir šausmīgi. Labāk būtu, ja prasības uzturētu ne tikai skolotāji, bet arī vecāki, tad arī būtu rezultāts. Jūsu atvases atļaujas čīkstēt jums, jo jūs labprāt uzklausāt visādas atrunas, tā vietā, lai audzinātu pie kārtības un darba! Nevajag savus audzinātāju pienākumus uzvelt tikai skolotājiem. Bērns momentā izmantos iespēju neko nedarīt, ja audzināšanas vietā jūs ar baudu uzklausīsiet visas šīs fantāzijas par tēmu “neinteliģentā, ķērcošā un neapmierinātā skolotāju kliķe”. Padomājiet par to,ko nodarāt saviem bērniem! Priecīgus Ziemassvētkus!
Es saviem bērniem ticu un man nekas ar 4 nav jādala. Jo!!! Maniem bērniem raiņos māca tas pats pensionāru komplekts, kas mācija mani pirms gadiem 20. Viņi tur tup ar visiem saviem izteicieniem un ķērkšanu jau veselu mūžību. Inteliģence gan mazinājusies līdz ar algu. Tādi mani novērojumi.Un jums arī priecīgus Z-svētkus.
Manibērni mācās labi un saņem izcilnieku diplomus. Neko viņi nepārspīlē.
Brīnos (komentētāju tekstos te un citur) un nesaprotu KĀ nu KĀ Rudzīša tekstu var saprast tik tieši???? Nu kā???