Vides Aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija iecerējusi veikt tālāku novadu reformu. Veids, kā to veiks, pagaidām gan vēl īsti nav zināms. Taču priekšvēstneši tam jau saskatāmi. Radušies priekšlikumi dažādiem kritērijiem, kādi jāizpilda, lai novads varētu pastāvēt, kā, piemēram, katrā novada obligāti jābūt vidusskolai, novada centrā jābūt noteiktam iedzīvotāju skaitam utt. Tā nu izskatās, ka apvienošana nenotiks ar varu, ar likumu, bet, kā padomju laikā bieži mēdza teikt: ”Brīvprātīgi obligāti.” Pagaidām tās ir politiķu spēlītes. Kas no tā visa iznāks realitātē, laiks rādīs.
Taču, pārlasot TV diskusijas «Tiešā runa» materiālus, radās priekšstats, ka nemitīgi tiek meklēti visdažādākie argumenti, lai pierādītu, pamatotu reformas nepieciešamību. Mani gluži nepārliecina Ģirta Rungaiņa kunga teiktais, ka lielu novadu izveidošana radīs darba vietas, bērniem tiks nodrošināta laba izglītība un iedzīvotājiem kvalitatīva medicīniskā aprūpe… Tāpat kā nesaprotami bija Finanšu ministrijas pārstāvja Arvila Ašeradena spriedelējumi par to, kādus nodokļus saņems novadi. Un pavisam nebija skaidrs, kāpēc Ašeradena kungs par uzņēmējdarbības mega attīstības centru ar milzīgu potenciālu visas Latvijas mērogā uzskata tieši Pūri? Vai tad viņš tiešām neko nav dzirdējis par to, ka šobrīd uzņēmumi Pūrē ne tikai nevar attīstīties, bet ir apdraudēta pat to pastāvēšana, ja esošo attīrīšanas iekārtu spēja pieņemt rūpnieciskos notekūdeņus jau sen beigusies?
Bet, atgriežoties pie pagasta iedzīvotāju ērtībām, vai tiešam Zentenes vai, teiksim, Engures iedzīvotājam būs labāk, ja viņam tāpat kā lesteniekam vai džūksteniekam dzimtsaraksta, būvvaldes, bariņtiesas lietas jākārto Tukumā, kamēr tajā pat laika mazā novada lapmežciemnieks visu var nokārtot savā pagasta pārvaldē un viņam nav jādodas uz novada centru?
Varbūt diskusijas un prāta vētras jārīko šajos mazajos novados? Jāuzklausa un jāpārliecina? Ja argumenti būs pārliecinoši, kāpēc gan neveidot lielu novadu? Nu nav taču tā, ka mazajos novados tikai muļķīši un nezinīši vien dzīvo, kas neko nesaprot un kas tikai derīgi brīdī, kad jāiet pie vēlēšanu urnām. Domāju, ka katrā novada ir radoši, inteliģenti, viedi un spriest spējīgi cilvēki, kuriem arī būtu tiesības izteikt savu viedokli par to, vai dzīvot mazā, vai lielā novadā.
Nu redziet, lielajos novados, iedzīvotāju ziņkārība vairs netiks atalgota, ja kādreiz bija pagasti, tad katrs pagasta iedzīvotājs varēja pajautāt par izdevumiem, sponsorēšanu, utt., tagad visi tik aizņemti, ka nav laika ar tādām lietām nodarboties un līdz ar to vadībai vieglāk strādāt. Un vispār politiku taisa Rīgā un te kā sanāk, vispirms izdomās kāds un tad visiem būs jāpiekrīt.Neviens jau no šiem ideju ģenerātoriem, vienkāršā lauku sētā diez vai vispār ir bijis.
Kārtējais Latvijā varu sagrābušo deģenerātu izdomājums. Kāda velna pēc gan vajadzēja mērkaķoties un izčakarēt veco labo administratīvo valsts dalījumu rajonos. Ja jau latviešu nacionālistiem riebās no krievu valodas aizgūtais vārds “rajoni”, tad varēja taču tos vienā angļu mierā pārdēvēt par apriņķiem vai kādā citā “radošas” āmurgalvas izdomātā jaunvārdā.
Darbības imitācija-VARA ministrs vēlas savu vārdu ar dižu darbu ieskrāpēt skurstenī, piemēram, “Gerharda reģionalā reforma”!!! tādēļ nu tiek meklēti instrumenti un paņēmieni. Budžets ir, kaut kā piķis jāiztērē.