Vienaldzība jānoliek malā

Šī sleja noteikti nebūs nekas jauns tiem, kas tās lasa, jo par to, ka sabiedrībai jābūt aktīvai, esam rakstījuši daudzkārt. Un jo īpaši tad, kad pašvaldība izstrādā dokumentus, kas ļoti cieši skar mūs katru, mūsu ģimenes, darba vietas,

Un viens no šādiem dokumentiem ir teritorijas plānojums. Lielākais un svarīgākais dokuments, kas nosaka ne tikai to, cik augstas ēkas katrā pilsētas vietā var būvēt, bet arī – kur var celt kafejnīcu, kur – dzīvojamo ēku utt. Tas nosaka arī to, ka tur, kur kaut kas iecerēts, iespējams, būvēt nemaz nevar. Saprotams, ikdienā pašvaldība nereti pieņem daudz svarīgākus lēmumus par teritorijas plānojumu, taču plānojums apkopo ieceres ilgtermiņā – iezīmē zonas, kurās nākotnē kāds varētu kaut ko uzbūvēt, ierīkot vai vismaz ieplānot. Tātad, piemēram, ja dzīvojat pie meža, kas nav jūsu, var gadīties, ka vienudien tas tiks nocirsts un jums blakus sliesies, piemēram, – ražotne vai kādas daudzdzīvokļu nams. Vai arī – izrakts dīķis [kas patiesībā pārvērtīsies par nelegālu grants ieguves vietu]… Saprotams, ka kaimiņu plānus visdrīzāk neizdosies mainīt, taču ir iespēja sekot tiem līdzi, lai apkārtnes pārveidošana notiktu likumīgi un lai visi attālumi tiktu ievēroti. Šobrīd – līdz 22. septembrim – vēl var iepazīties ar vecā Tukuma novada plānojuma grozījumiem, kas paredz dažādas izmaiņas teju vai visā pilsētā un vietām arī pagastos. Un varam apgalvot, tie tiešām prasa iedziļināšanos. Diemžēl pats dokuments nav gluži tas vienkāršākais, lai ar to tā viegli iepazītos un vēl izteiktus savu viedokli par to. Iespējams, arī tāpēc parasti sanāk tā, ka par plānojumu lielākoties interesējas tikai tie, kam tas ir aktuāli, bet pārējā sabiedrības daļa, kuru pavisam reāli varētu kāds kardināls grozījums ietekmēt, parasti klusē… Un visbiezāk stāsts ir par to, kā jau to esam rakstījuši, ka pašvaldība parasti aprobežojas ar paziņojumu mājas lapā un sociālajos tīklos. Tā tas ir arī šoreiz, kad pašvaldības informatīvajā izdevumā varam atrast vienu otru publikāciju, kas drīzāk iederētos neatkarīgā medijā, taču jautājumā par teritoriālo plānojumu nav nekādu skaidrojumu – ir tikai paziņojums ar aicinājumu, piemēram, nākt uz domi un pētīt materiālus, ja to nav iespējams, izdarīt internetā, bet vairāk – ne vārda.

Protams, var jau teikt, ka šobrīd tiešām ir daudz citu lietu, par kurām uztraukties vai kas ietekmē mūs daudz nozīmīgāk – kaut vai tā pati saslimšana ar Covid un citas lietas. Bet, ja runājam par ikviena sabiedrības locekļa vispusīgu informēšanu, tad tas joprojām ir kā melnais caurums. Piemēram, tādi ir daudzi lēmumi, kas tiek pieņemti domes komisijās. Tie, kas ir galīgi un nereti tā arī paliek nezināmi līdz brīdim, kad nomainās kārtējā ceļa zīme vai pamanām, ka ierastajā vietā vairs nebūs stāvvietas. Tas ir turpinājums stāstam par informēšanu. Jo – ja mēs nezinām, par ko tiek lemts un kāds var būt lēmuma iznākums, mēs nekādā veidā šo lēmumu nevaram ietekmēt. Un, ja paskatāmies tālāk, – ja nezināšanas dēļ nevaram ietekmēt to, kas notiek mūsu deguna priekšā, varbūt vienai lielai daļai cilvēku apskrienas dūša un neceļas roka lemt par jau daudz svarīgākiem jautājumiem, piemēram, piedalīties vēlēšanās?…

Ar kaut ko ir jāsāk, un šis plānojums ir īstais brīdis painteresēties vismaz par to, kas tuvākā vai tālākā nākotnē notiks jūsu durvju priekšā vai netālos kaimiņos.