Uz elli, kā zināms, ved tieši ar labiem nodomiem bruģēts ceļš. Un neba nu tāpēc, ka kāds tiešām būtu kādreiz vēlējies savu izgudrojumu pārvērst, piemēram, ērtā masu iznīcināšanas uzpariktē, bet tādēļ, ka allaž uz vienu ģeniālu prātu uzrodas kādi pieci citi. Tādi, kurus kādi ideāli vai svaigas idejas pārlieku nenomāc, tomēr nopelnīšanas jeb kampšanas kāre… ir nepārvarama.
Līdzīgi, manuprāt, ir ar tā saukto ”zaļo enerģiju”. Par to, ka šāda alternatīva izsīkstošajiem un neatjaunojamiem dabas resursiem ir un ar laiku kļūs tikai nepieciešamāka, domājams, nav diskutēt vērts. Tāpēc arvien tiek izgudroti jauni un saprātīgāki jeb ekonomiski izdevīgāki veidi, kā enerģijā pārvērst sauli, vēju un, jā, arī pavisam naturālus mēslus. Cita lieta – kā šie izgudrojumi tiek ieviesti sadzīvē. Saules panelis uz jumta vai neliels vēja ģenerators sētā, kas kaut vai dušai ūdeni uzsilda, saprotams, ka ilgtermiņā, ja ne dižu, tomēr ietaupījumu dos. Turpretī mazie HES nekurienes vidū vai koģenerācijas stacija bez tai piederošām zāļainu lauku platībām ļauj nopelnīt, gan ar piebildi… atsevišķām personām un – uz citu rēķina! Kas par to samaksā? Protams, ikviens enerģijas patērētājs. Tātad – mēs visi. Tādēļ, lai piedod ”zaļās enerģijas” fani, tomēr vismaz tais izpausmēs, kas biežāk redzamas Latvijā, man tas šķiet klasisks piemērs, kā sačakarēt būtībā labi domātu ideju.
Taisnības labad jāpiebilst, ka Latvija noteikti nav šajā jautājumā unikāla un arī citviet Eiropā ir novērojami visai dīvaini ”zaļie projekti” – sastādītas birztaliņas Itālijas laukos, vēja ģeneratori Vācijas ciematiņos u. tml. Tomēr jāatzīst, ka neesam arī no Eiropas bagātnieku gala, kas reizēm par šādu vai tādu ideju var arī lieku miljonu izmest. Tā teikt, ja kaut ko ieviešam – tad pārdomāti un ekonomiski pamatoti, nevis ieguldot vidi un enerģijas tirgu degradējošos projektos! Tāpēc atliek vienīgi cerēt, ka jaunizceptās premjeres Laimdotas Straujumas saistība ar šāda tipa biznesu ir vien politisko konkurentu nenovīdīgās runas…Tāpat kā tas, ka tieši uz šī biznesa interešu altāra ziedots visnotaļ spējīgais un valsts intereses aizstāvošais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts…
Nu jā zaļā enerģija atmaksāsies pēc 20 gadiem , bet varbūt un noteikti pēc pieciem jau būs izdomāts kaut kas daudz efektīvaks, nu tas vis no politikas un amatpersonām atkarīgs , ka sto lietu bīda, Privātajā sektora būtu labi ja eiropas naudu varētu apgūt kā tas bija pāris gadus atpakaļ ar apkures katliem un tad dabūt atpakaļ finansējumu 60%, Bet tagad uzlikt saules kolektoru pa 1,300Ls Un ūdeni uzsildīt var 5 mēnešus nu tad kad man viņš atmaksāsies, hmmm plus vēl katru gadu apkopes izmaksas ??????Ja nav kur naudu likt un gribi būt stilīgs tad jā