Apzinīgākiem ļaudīm tas varbūt ir mazliet citādi, bet, līdzko pilsēta ietērpjas svētku rotā un no malu malām sāk skanēt histēriski priecīgas melodijas, man pakrūtē tā kā nedaudz ieduras, teju izsprūk izmisīgs vaids un pārņem mērena panika. Atkal… gan idejiskā, gan pavisam piezemēti praktiskā līmenī jāsāk lauzīt galvu par ikgadējo, neizbēgamo apdāvināšanos.
Jā, jā, dāvanas jau NAV galvenais – daudz būtiskāka ir kopā būšana, kristīgiem cilvēkiem Dieva piedzimšanas brīnums, ne tik kristīgiem – jauna cikla sākums dabā un, iespējams, vēl daudzi citi, nemateriāli iemesli. Bet, ja esat starp tiem, kuriem Ziemassvētkos ir tradīcija pie eglītes salasīties tādos palielākos bariņos, kuros vēl arī pati jaunākā paaudze tiek plaši pārstāvēta, gan jau bez dāvanām, kaut nelielām, neiztikt. Un, lai tad katram tiktu daudzmaz pārdomāta velte, kā arī rezultātā gada nogalē pašam nenāktos zobus kārt vadzī (kā māca gudras grāmatas, steigā iepērkoties, var ātri vien iedzīvoties palielā budžeta deficītā), psihiskajai veselībai visnekaitīgāk būtu šim pasākumam gatavoties laikus. Pirmkārt, jau jāsastāda radu un draugu saraksts, lai kāds nepaliek tukšām rokām, skābu ģīmi. Otrkārt, pašam sev jāiestāsta, cik daudz resursu un izdomas katrā konkrētā dāvanā esi gatavs ieguldīt. Treškārt, vēl jāatrod savu ideju materializācija jeb jāpārķemmē veikali, kuros par jūsu ieplānotajām naudiņām iespējams iegādāties jūsu iedomātās lietiņas. Un šajā gadījumā, paldies dievam, mums ir interneta laikmets, kurā liekšķerēm sasmelties ne tikai tādu informāciju, ko nemaz neesi vēlējies zināt, bet arī nošpikot dažu labu ideju. Nu, piemēram, interneta dzīlēs atrodamas tādu glītu nieciņu pagatavošanas receptes, kuru priekšā nobāl katrs atkritumu otrreizējās pārstrādes plāns – rotas no plastmasas karotītēm, vāzes no vīna pudelēm, pulksteņi no vecām pannām vai paplātēm un daudz kas cits, ko kāds jau pirms tevis brīnumainā kārtā izdomājis. Tāpat – pilns ar ieteikumiem, kā pagatavot un sasaiņot apēdamas dāvanas, kā pasniegt “pārgājienu” zem eglītes utt.utjp.
Īsāk sakot, vēl ir laiks, vēl ir laiks… (Ai, ka tik ko atkal nenokavējam!)