Pilsētas ielās plīvo ar melnām lentām iezīmēti Latvijas valsts karogi – sēras, kas pārņēmušas Poliju, atbalsojas it visur pasaulē, arī Latvijā. Aviokatastrofa, kas aiznesusi lielākās Eiropas valsts vadītāju dzīvības, rada visdažādākos minējumus un pārdomas. Minējumu vidū vislielākās diskusijas raisa divas versijas – "Krievijas roka" un "cilvēciskais faktors".
Jā, Lehs Kačiņskis bija pamatīgs dadzis daudzu acīs. No malas raugoties un, neslēpšu, arī īpaši neiedziļinoties, viņš savā "bezgalīgajā poliskumā" šķitās esam gluži vai anarhists, kura dēļ daža laba iestrādāta sistēma buksēja kā pamatīgi nobloķēta piekabe. Ne viens vien Eiropas Savienības un arī citās starptautiskās institūcijās "lielo un vareno" sagatavots līgums tā arī palika – ieceru līmenī, jo L. Kačiņskis neparakstīja neko, ko uzskatīja esam pretrunā ar savas valsts, savas tautas interesēm. Sākumā šķita – tas tik tāds populisms, lēts triks, ko bieži vien piekopj pašmāju politiķi, lai ātrāk un par katru cenu tiktu pie valsts sniegto iespēju siles. Vēlāk, redzot, kā Polija savu panāk gan lauksaimniecības, gan enerģētikas un pat tirdzniecības jomā, domas par Polijas vadītāju manījās.
Jā, līdzās cieņai un apbrīnai, iezagās arī skaudības velniņš – saprotu jau, ka ne mums Polijas plašumu, ne cilvēku miljonu, bet vai tad arī mēs nebūtu pelnījuši kaut mazumiņu (kaut proporcionāli) tā lepnuma, pašapziņas un stingra mugurkaula devas, ko baudīja Eiropas lielākā valsts?!.. Vai tiešām taisnība tiem, kas visas mūsu likstas un nedienas meklē vēsturē? Sak, ko var gribēt – mēs tak gadsimtos bijuši kalpi un vergi; tās līkās muguras un skatiens, kas saimnieku meklē, – tas mūsu asinīs paaudžu paaudzēs lemts? Un saka vēl – tā nespēja par tautu un valsti domāt – tā mums arī no vergu dvēselēm nākot; nav ticības, ka ilgi saimnieka kārtā būsim, tāpēc, pie kopsiles tikušiem, jāgrābj un jāķer, cik daudz un ātri vien var… Jā, trūkst mums Polijas augstmaņu dziņas, trūkst gara augstdzimtības un lepnuma. Bet, iespējams, lepnums, kas Polijas spožums, šoreiz bijis arī tās posts. Varbūt tieši lepnums liedzis pakļauties miglai, iedomātam apstākļu vai Krievijas diktātam. Varbūt…
Mūžīgu mieru aizgājušo dvēselēm! Līdzjūtība – Polijas valstij un tautai…
Cien. redaktor, no kura laika Polija ir lielākā valsts Eiropā!? Ne pēc iedzīvotājiem ne teritorijas nu nekādi nesanāk. Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija, Ukraina, Spānija un tad kā septītā ir POLIJA. Kā tik smagi var kļūdīties, pie tam divas reizes!
Un vēl, vai rakstot par poļu tautas traģēdiju, nevar izvairīties no savas valsts un tautas, piedodiet, apdiršanas, sak, kādi poļi malači un ziķeri, bet latvieši vergu dvēseles, līkās muguras un kas tik vēl ne. Skumji to te lasīt. Varbūt tā saka tie, kas paši tādi jūtas? Latvieši par poļiem ne ar ko nav sliktāki, varbūt pat labāki. Anglijā un Īrijā poļu valodu daudzviet dzirdod biežāk par angļu mēli, vismaz tur aizbraukušie tā stāsta. Un visās bijušajās soc. valstīs un republikās grūtības un problēmas ir praktiski vienādas, kāda ar tām tiek veiksmīgāk galā, kāda ne tik veiksmīgi. Ja mums grūtāk, paši vainīgi, jādomā un jāstrādā, lai viss mainītos uz labu, nevis jāgānās. Vai ne tā, redaktor! Varbūt nākamais raksts Jums sanāks gudrāks. Varbūt…
Līdzjūtība poļu tautai!
jā….:( tā nu tas ir….skumji…
Tā sanāk ka vēsture ir bijusi otrā vai pēdējā vietā,palasiet Dienā ko mūsu bijusī VVF Taizemē dara tagad nota Latvijai tas tā ka viena roka nezina ko otra dara, bet poļu tautai Līdzjūtība
Vispār jau Vaira Vīķe Freiberga uz Taivānu aizbrauca.
Ai, piedodiet, atvainojiet, biju domājusi – lielākā valsts Austrumeiropā!… Un, cienījamo Varbūt, dzīvoju ar pārliecību, ka šīs zemes dzīve ir viena liela skola, kuras laikā jācenšas pašam ko iemācīties un šo pasaulīti arī pa druskai (cik nu kuram iespējams) labāku darīt. Un mācību, manuprāt, varam gūt no jebkura notikuma, situācijas, cilvēka…Arī no šādiem traģiskiem notikumiem. Tāpēc ar kāda un kaut kā ”ap……”, kā sakāt, nenodarbojos principā… Tas, ko rakstīju par latviešiem, nav mana pārliecība, tas ir bieži tiražēts viedoklis, ko centos (cik nu tas tai īsajā slejā iespējams) analizēt – kāpēc tā? Un, ja pamanījāt, sevis (tautas) noniecināšanai liku pretī lepnību-lepnumu… Nu, žēl, ka nesapratāmies… Laikam maz mūsu laikrakstu lasāt, jo, vismaz spriežot pēc tālākā komentārā rakstītā, domājam visnotaļ līdzīgi…
Piekrītu Ivonnai pilnībā! Kaut gan… cik tad to tīro latvju bāleliņu vispar mums ir? Liela daļa no mums ir jaukteņi. Kad nu sajaucas mišungā tad arī nevar saprast no kurienes tad mums ir tik daudz to bezmugurkaulnieku 🙂 Diemžēl jāsaka kā ir- to Kangaru pēcnācēju ir vairāk kā Lāčplēša pēcnācēju. Latvieši ir tādi pelēki- klusie cietēji, darba rūķi, izturīgi un gudri, stipri. Cilvēki, padomājiet par tām vērtībām, kuras mums ir noteicošās! Ja mūsu rīcību vadītu godaprāts, sirdsapziņa, tad būtu mazāk šādu kangarveidīgo. Ne jau tautībai šeit ir kāds sakars. Un jā- mums poļiem tiešām ir lepna un valdonīgi ugunīga daba:)
order viagra canada buy viagra online debit card – can you buy viagra in qatar