Vai zaļi uzdzīvot ir tas pats, kas zaļi domāt?

Pašlaik ļoti daudz runā par zaļo dzīves veidu, bioloģiskām metodēm ražotu pārtiku, zaļo enerģiju, biotopiem un citām lietām, par kurām patiešām mums savā dzīvē vajadzētu padomāt ļoti nopietni.
Ieteikumi, kā zaļi dzīvot, un arī attiecīgās zaļās kustības ir visdažādākās – sākot ar visu pārtikas augu audzēšanu izkliedsējā vienā dobē, krasu konvenciālās lauksaimniecības noliegumu, dažādām vegānu un veģetāriešu kustībām un beidzot ar iespaidīgām atjaunojamās enerģijas ražotnēm, kur plānots pārstrādāt tīrumā izaudzēto ražu. Prāts nu nekādi nespēj aptvert to, ka tīrumā izaugusi maizes labība vai kukurūza (tās audzēšanā taču arī ir tērēti ievērojami resursi, turklāt ne visur pasaulē pietiek pārtikas) tiks sapūdēta biomasā.
Kaut kā neaizmirstas arī nesenais lasītāju uzdotais jautājums, kāpēc pēc elektrolīnijas attīrīšanas no kokiem to stumbrus savāca, bet sakaltušie zari tika atstāti kā dzīvotne kukaiņiem un mikroorganismiem? Tā nu šī dzīvotne joprojām nepievilcīgi izskatās Slokas – Talsu šosejas malā. Ir tāda sajūta, ka nereti savu slinkumu, nekārtību, ko paši radām, vai iespēju viegli nopelnīt aizsedzam ar saukli par zaļo dzīvošanu, pareizāk gan būtu teikt – zaļo uzdzīvošanu. Diemžēl tas nav gluži tas pats, kas zaļi domāt. Tieši šīs pārdomas raisīja Burtnieku pusē zemnieku sētā «Atdzelvieši» redzētais. Šīs sētas saimnieki Dzidra un Jānis Grīnbergi pamanījās piedalīties baznīcas apkārtnes sakopšanā jau tajos laikos, kad tas skaitījās peļami. Viņu druvas un dārzeņu lauki nevainojamā kārtībā, jo abi ir agronomi un labi pārzina agrotehnikas un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un strikti ievēro visas noteiktās prasības. Saglabāta lauku sēta, vide, arī sviestapoļu, margrietiņu un bezdelīgactiņu pļaviņas, kultūrvēsturiskais mantojums – iekārtota kaņepju sēta, kur ikviens var iepazīties ar kaņepju audzēšanu un senām pārstrādes tehnoloģijām. Šajā lauku sētā daļu darbu uzņēmusies abu saimnieku jaunā paaudze… Un tas viss noticis bez skaļiem saukļiem par zaļu dzīvesveidu, bet gan protot lasīt dabas grāmatā, audzējot dienišķo maizi un visiem čakli strādājot.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *