Pirmdien Valsts prezidents reģionālās preses pārstāvjus aicināja uz pili parunāt par situāciju valstī. Arī es tur biju, "medalu dzēru, pār ūsām tecēja, mutē – netika", jo – fotografēt aizliedza, diktafonu lietot aizliedza, toties varējām dižvīram paspiest roku un tā kā jautājumus uzdot…
Prese, protams, nekautrējās – ne nu jautājumus uzdeva, bet vairāk par sāpīgām lietām runāja. Par lavīnveidīgo bezdarba pieaugumu, par birokrātiju ministrijās (īpaši Zemkopības) un to, ka pašvaldības dzīvi plāno tikai līdz vēlēšanām – nauda tiek izšķiesta nejēdzīgos projektos… Secinājums biedējošs – drīzā laikā (varbūt līdz ar jauno apkures sezonu, kas atkal cilvēkus dzīs izmisumā) sagaidāms pilsoņu karš. Zatlera kungs šo iespēju vērtēja pragmatiski – un ko karš dos?… Tālab piektdien viņš slēgtā sēdē runāšot ar ministriem un prasīšot loģiski pamatotas reformas… Ja Dombrovskis, kuram gan ir finansista krampis, toties neesot prasmes komunicēt ar kolēģiem, nebūs labs, viņa vietā nāks cits (šeit Prezidents iesmaidījās ķirurga smaidu)…
Jā, bija arī kāds jautājums, ko ik pa laikam preses pārstāvji uzdeva: "Zatlera kungs, sakiet, kas sagaidāms? Ko teikt cilvēkiem – kā dzīvosim tālāk?" Bet prezidentam Zatlera kungam nebija ko atbildēt… Tad nu kāds iebildās, ka tieši tā jau būtu prezidenta loma – izvirzīt vērtības un, izmantojot savas tiesības, pieprasīt deputātiem, ministriem tās īstenot dzīvē, taču prezidents par to nerunāja… Nē, prezidentam esot gan vērtību saraksts (un vērtības esot tās lietas, kas nav nopērkamas); pirmajā vietā – kailā dzīvība, tad veselība, drošība un tā tālāk…Tās lietas, par ko gaužamies – gribam lielāku komfortu, algas, pensijas, vērtību skalā esot aiz pirmā desmitnieka; tātad dziļā krīze – vairāk iedomāta… Nez, vai arī tās ir iedomas, ka šķiet – prezidentam ir kāds savs, bet laikam jau ne īsti labdabīgs plāns problēmu risināšanā. Jo citādi – kāpēc gan jābaksta labi strādājošs un šobrīd ļoti aizņemts premjers? Un – kāpēc gan žurnālisti tiek aicināti uz sarunu, kuru, kā izrādās, publicēt nevarēs?
