Ik dienas mums nākas sastapties, kā tagad mēdz teikt, ar jauniem izaicinājumiem. Lielākā mērogā tie sagaidāmi klimata pārmaiņu mazināšanas jomā. Kā noprotams, tad Eiropas Savienība šajā ziņā ir pasaules centienu avangardā. Tas, ka tik izšķērdīgi, kā līdz šim, tērēt dabas resursus nedrīkstam, tas ir jāsaprot katram no mums. Tomēr šis process ir gana sarežģīts gan no katra izpratnes viedokļa, gan arī no tā, cik bagāta vai nabadzīga ir katra valsts. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena norāda, ka pārveidei jābūt godīgai un sociāli taisnīgai, ka 72 miljardi eiro šai programmā paredzēti, lai atbalstītu cilvēkus ar maziem ienākumiem. Tiek solīts, ka ES palīdzēs Latvijas iedzīvotājiem bezemisijas siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu ieviešanā, videi draudzīgu automašīnu iegādei. Ka Latvija saņems 10 miljardus eiro no ES budžeta atveseļošanas plāna, lai varētu veikt turpmāku ieguldījumu ekonomikas zaļināšanā. Izklausās jau labi. Bet kā tas notiks praktiski?
Nesen saņēmām ziņu, ka Latvijā tiek slēgti 112 autobusu reisi. Atsaucoties uz to, no vairākām vietām jau parādījās izmisuma saucieni, ka cilvēki netiks pie ārsta un tamlīdzīgi. Kopš nekursē autobusi Tukums – Rīga, arī Ozolpils apkārtnes iedzīvotājiem ir problēmas nokļūt uz Tukumu un atpakaļ. Ministrs, kas uzsver, ka Latvijas sabiedriskā transporta mugurkauls ir dzelzceļš, acīmredzot neņem vērā, ka Ventspils šoseja no dzelzceļa atrodas pietiekami tālu un ka šosejas malas ciematu iedzīvotājiem arī ir nepieciešama satiksme. Un tā tas ir ne vienā lauku ciemā vien. Ja nedzīvo pilsētā, tad bez savas automašīnas neiztikt. Ir labi, ka pie Tukuma dzelzceļa stacijas ir izveidots laukums, kur daudzi atstāj savas automašīnas un dodas uz darbu Rīgā. Bet nav tā, ka šis stāvlaukums būtu pārpildīts. Tātad daudzi tomēr dodas uz darbu Rīgā ar savām automašīnām un Ventspils šoseja gana ir pārpildīta. Arī dabai nedraudzīgā degviela tiek tērēta uz nebēdu. Vai nevajadzētu cilvēkus ieinteresēt braukt ar vilcienu, kaut vai piedāvājot lētākas biļetes? Pašlaik, ja Rīgā nav jāmaksā par stāvlaukumu, tad, jau braucot pāris cilvēkiem vienā automašīnā, brauciens atmaksājas, turklāt tas notiek ātrāk, ērtāk, nav jārēķinās ar vilcienu kustības sarakstu. Ievērības cienīgs arī fakts, ka vairāki vilcieni Milzkalnes stacijā nepietur. Tātad – gribi negribi – atkal nepieciešams auto, ar ko aizbraukt uz Tukumu, jo vilcieni jau te nekursē tik bieži kā Rīgā tramvaji. Nākošo vilcienu, kurš varētu pieturēt Milzkalnē, nākas gaidīt ne vienu stundu vien. Un tas ir tikai viens piemērs, bet Latvijas mērogā droši vien tādu nav mazums. Jo sliktāka sabiedriskā satiksme, jo vairāk brauc ar personīgajām automašīnām, kuras nebūt nav tik jaunas un dabai draudzīgas. Ja arī ES solītais atbalsts nonāks līdz lauku ciemu iedzīvotājiem, tad cik būs tādu, kuri spēs iegādāties jaunu auto ieskaitot izdevumos arī šo atbalstu? Pagaidām šai jomā jautājumu vairāk nekā atbilžu. Taču, manuprāt, ir lietas, kuras loģiski, iedzīvotājiem izdevīgi un dabai draudzīgi varētu sakārtot jau tūlīt, bez īpašiem ES atbalstiem.
Teiksim skaļi to, kā domā(dara) bet klusē 90% teiksim Tukuma iedzīvotāji. Pie pakaļas mums tā draudzīgā vide! Bija, ir, un būs! Aiz mums-kaut vai plūdi!
kamēr neaizliegs to stulbo motosportu un kvadru u.c. moču ālēšanos pa mežiem,tikmēr jūs nekādu atsaucību no tautas nesagaidīsiet! es netaisos šķirot savus atkritumus,ja autosports rada 10 x lielākus atkritumu kalnus,kas nekad nesadalīsies!
Ej savu nepatiku pret motosportu izsaki,kur tam ir vieta!Nespied savu murgu visur iekšā!
Es teiktu, ka atkritums ir tavs komentārs… iespējams, ka pats autors arī.
Nē, nespēsim, jo Tukumā nav iespējams pat elementārākais – atkritumu šķirošana. Daudzdzīvokļu māju konteineri visu vasaru pilni. Kur likt savu plastmasiņu, kur????
Kaut arī attēlam ir ilustratīva nozīme, tas tomēr liek secināt: daudzi domā, ka dabai draudzīgākais transports būtu elektroauto. Bet vai uzražot elektroauto ir dabai saudzīgs pasākums?..Cik ilgi tas kalpos? Kur pēc savas “dzīves” paliks akumulatori?.. Ir vērts aizdomāties.
Pat padomājot, cik ažiotāžas bija par telefonu akumulatoriem, kurus turēt pie galvas esot kaitīgi. Bet sēdēt uz tādas lielas baterijas, kura izvietota pa visu mašīnas apakšu it nemaz nav kaitīgi.
Zināji, ir tāda lieta kā zemes magnētiskais lauks. Ko tagad?
Un ko? Vai tas pārstrādās beigtās baterijas, kuras pēc katras avārijas var izmest?
LV ir divas dažādas zemes – tukšā un Rīga. Valsts politika nekādi nespēj veicināt empty land “piepildīšanos” un nauda liek cilvēkiem migrēt uz Rīgu vai pierīgu. Aug Ādaži, Ķekava, Carnikava, Mārupe pat Ulbroka ar betmeniem. Nelolosim ilūzijas, ka empty land un tās iezemieši kādam dikti interesē, tie vairāk ir slogs, tāpēc paļauties varam tikai un vienīgi paši uz sevi. Un LV kopumā saražo mazāk drazu nekā viena pati Hamburga Vācijā.
P.S. Vilcienu biļetes salīdzinot ar Eiropu mums ir smieklīgi zemas, Citur jārēķinās ar padsmit eur par biļeti. Gan jau jaunie vilcieni šajā jautājumā arī veiks savas korekcijas.
pa ceļu aizbraucam baļķu kravas, sirds saraujas, jo šajās kravās aizripo mūsu skābeklis, mūsu gaisa attīrītāji, un jauni koki šo lielo iznīcināto vietā uzaugs pēc ļoti daudziem gadiem, ja vien turklāt kāds nenometīs kādu gruzdošo cigareti vai neizbraukās ar kvadraciklu… Un dažādi iepriekš mežā dzīvojuši zvēri arī ir nesaprašanā, kur viņiem dzīvot… Saprotu, ka tie, kas mežā strādā un saņem algu, kā arī tie, kas nopelna labu naudu, izpārdodot kokus un kokmateriālu, būtu sašutuši, bet vai tomēr nav laiks piebremzēt ar mežu izciršanu? Varbūt šis rūpals, kaut arī tas vienmēr bijis viens no pirmajiem, kas noderējis Latvijas ekonomikas balstīšanai, nebūtu uz laiku ievērojami jāsašaurina? Lai pārslēdzas uz visādu krūmāju paretināšanu! Varbūt var padomāt par kaut kādu noderīgu plātņu ražošanu no krūmu zariem… Galīgi nepārliecina apgalvojumi, ka tik intensīva mežu ciršana ir slavējama un nepieciešama. Draudzīgās Skandināvijas valstis jau ir zaudējušas savus mežus, un viņiem ir galīgi nospļauties, ka tagad arī kaimiņi paliks bez vērtīgiem kokiem, jo viņiem taču ir vajadzīgi lietaskoki izslavētajām skandināvu stila mēbelēm, ekoloģiskajām koka ēkām utt. Protams, tie daudzie lapu koki, kurus pie VEF kultūras pils nocirta, lai uzceltu “slepeno” ēku, netika aizsūtīti uz Skandināviju, bet viņi būtu ļoti derējuši Brīvības ielas gaisa uzlabošanai…
Un vai ģeniālā ideja vilcienam neļaut piestāt apdzīvotā vietā Milzkalnē ienes lielus ienākumus Linkaita resoram? Linkaits no vienas puses pauž dzelzceļa svarīgumu, no otras puses – padara to cilvēkiem nepieejamu. Un kā var ienākt prātā Tukumā izkāpt no saviem auto un uz Rīgu braukt ar vilcienu, ja tam ir tikai 4 vagoni, toties vēl nav nekur pazudis kovids, vēl joprojām ir prasība ieturēt distanci utt….
Un, ja arī es gribētu iepirkties tā, lai būtu mazāk plastmasas, TAS NAV IESPĒJAMS, jo viss joprojām ir iepakots un iefasēts dažāda tipa plastmasās un dažādos dubultiepakojumos. Kāpēc produkti netiek likti tādās plastmasās, kādas var pārstrādāt? Vai tās kastītes, kuras nevar likt šķirojamos atkritumos ir sagādātas simtiem gadu uz priekšu, ka joprojām produkti tiek fasēti tādās? Mēs tikai gudri runājam, bet nekas nemainās – rūpniecība nekādi nereaģē uz šīm gudrajām runām. Piemēram, tādas kā Tukuma piena kombināta biezpiena kastītes… Piejūra pieņem kastītes, kur trīsstūrīšos ir cipariņi 1,2 un 4… pārējās – liec kopējā konteinerā! Papīrfabrikas, kur atkritumu apsaimniekotāji varēja novirzīt tetrapakas, arī Latvijā vairs nav, tāpēc arī tās mēs tagad varam mest kopējos atkritumos. Turklāt visādas pūstošas ēdienu atliekas tad sajaucas ar visādām citādām drazām, kuras vēl gadu simtus nesairs… Un atkal – runājam un runājam par bioloģisko atkritumu atsevišķu savākšanu, un tikai runājam… Nekas nemainās, kaut arī tas nav nekas jauns, un Latvija aši varētu darīt tāpat, kā to dara citur. Bet mēs tagad drīz pet pudeles nodosim spec.punktos! Es tās tik un tā laikam likšu šķirotajos atkritumos, kā līdz šim, jo tās kapeiciņas manā budžetā nav tik svarīgas. Nodot tās par naudiņu varēs bomzīši, ja vien nepaslinkos salasīt no dažādām vietām dabā.Tas tad būs bizness priekš viņiem. Lai tiek! Tikai žēl, ka šim pasākumam būs izdota liela nauda!
Un visbeidzot – cik labi būtu, ja līdzcilvēki pamazām censtos tikt vaļā no pīpēšanas, bet, ja tas viņiem galīgi nav pa spēkam, lai vismaz nesmēķē uz balkoniem vai māju durvju priekšā, lai pastaigājas kaut kur patālāk, jo viņu dūmi vasarā pa atvērtajiem logiem lien to cilvēku dzīvokļos, kuri negrib smēķēt! Tajos dzīvokļos, kur salien pīpētāju svētie dūmi (ak, nediskriminējiet pīpmaņus!!!) dzīvo arī bērni, kurus mēs it kā (it kā!!!) īpaši saudzējam… Es pašlaik rakstu šo depešu, bet istaba jau kuro reizi šajā dienā iesmird cigarešu dūmi!
Un visbeidzot – vai tikai es ļoti bieži gaisā sajūtu riebīgu tehnisku smaku. Tā ik pa laikam pārņem pusi Tukuma – no Meža kapiem līdz centram. Un tās ir ražotnes, kurām laikam nav filtru gaisa attīrīšanai,- process notiek, bet civilizēti, 21.gadsimtam atbilstoši, to pabeigt, lūk, nevar, un pašvaldībai arī par to uztraukuma nav. Citās Tukuma pusēs smirdina citas ražotnes… Un visi vienā mierā dzīvojam tālāk… Individuāli mēs maz varam, bet tie, kas bīda ekonomiku un kuriem būtu vara kaut ko noteikt un izrīkot, lai kaut kas mainītos, ar to nenodarbojas… tikai pareizi parunā… Vai jaunais pašvaldības sasaukums kaut ko darīs lietas labā?